Egils Vjaters: Kvalitatīvus medikamentus pelnījuši visi prostatas vēža pacienti 6
Autors: Egils Vjaters, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Uroloģijas centra vadītājs, asociētais profesors, RSU Onkoloģijas institūta vadošais pētnieks
Situācija prostatas vēža ārstniecībā Latvijā pakāpeniski uzlabojas, taču varētu būt labāka, ja valsts kompensētu zāles visām prostatas vēža pacientu grupām, kā tas ir lielākajā daļā Eiropas Savienības (ES) valstu.
Prostatas vēzis ir visbiežākā onkoloģiskā saslimšana vīriešiem – ar prostatas ļaundabīgo audzēju ES valstīs savas dzīves laikā saslimst ap 30% vīriešu, 10% pacientu šie audzēji ir klīniski nozīmīgi, kurus nepieciešams radikāli ārstēt, bet aptuveni 3% pacientu no prostatas audzēja mirst. Būtiskākais, ar ko mēs atšķiramies no ES valstīm, ir tas, ka ielaisto gadījumu skaitstajās ir ap 10%, bet Latvijā, lai arī situācija uzlabojas, joprojām ap 25%. Latvijā ik gadu ar prostatas vēzi vidēji saslimst vairāk nekā 1200 vīriešu.
Jākompensē tad, kad slimība vēl nav progresējusi
2021. gadā valsts sāka apmaksāt prostatas specifiskā antigēna (PSA) noteikšanu vīriešiem, proti, riska analīzes tagad var veikt katru gadu. Tas ir ļoti svarīgi, jo ļaus savlaicīgāk atklāt saslimšanu. Tajā pašā laikā tas palielina nepieciešamību pēc mūsdienīgām zālēm, jo vēža ārstēšana sākuma stadijā pacientiem nodrošina lielāku dzīvildzi, saglabā darbaspējas, ļauj pilnvērtīgi atgriezties dzīvē.
Šobrīd izveidojusies pārsteidzoša situācija – pacientu grupai, kuri ir nemetastātiski un vairs nereaģē uz pamatārstēšanas veidu, zāles netiek apmaksātas. Šo grupu veido pacienti darbspējīgā vecumā, kuriem atklāta lokalizēta prostatas audzēja dēļ tika izdarīta vai veikta radikāla ārstēšana un kuriem slimība atjaunojas. Šos pacientus ES valstīs ārstē ar zālēm, kas uzlabo pacientu dzīvildzi par 2-4 gadiem un samazina mirstību par 30%.
Diemžēl šai pacientu grupai šobrīd nevaram piedāvāt valsts apmaksātas zāles – tās apmaksā tikai tad, kad pacientam atrod metastāzes. Tas sanāk diezgan absurdi, jo tādējādi tiek saīsināta dzīvildze un darbspējīgais vecumposms. Šādi pacienti Latvijā šobrīd ir ap 60 – 90. Līdz ar to ieguldījums attiecībā pret ieguvumu valstij būtu ļoti samērojams un adekvāts.
Patlaban medikamenti tiek apmaksātitikai metastātiskām formām. Metastātiskam prostatas vēzim Eiropas Urologu asociācijas vadlīnijas rekomendē 4 medikamentu grupas, no kurām Latvijā tiek apmaksātas divas. Nemetastātiskam vēzim šī asociācija rekomendē trīs medikamentu grupas, bet Latvijā neapmaksā nevienu.
Iespēja izvairīties no saslimšanas – arī katra paša rokās
Man bieži vaicā – ko darīt, lai nesaslimtu ar prostatas vēzi? Nav izteikti objektīvu risku, kas veicinātu saslimstību ar šo audzēja veidu, taču ir skaidrs, ka risks palielinās, palielinoties vīrieša vecumam, kā arī liela nozīme ir ģenētikai.
Ja pirmās pakāpes radinieks – tēvs vai brālis – ir slimojis ar prostatas vēzi, tad saslimšanas risks ir lielāks. Tā kā, piemēram, Dienvidkorejā, Japānā, ar prostatas audzēju slimo retāk, ir pamats domāt, ka saslimstību ietekmē arī ēdienkarte. Tāpēc ļoti svarīgi ikvienam vīrietim, sasniedzot 45 gadu vecumu, ir veikt speciālo pārbaudi, tās laikā arī tiek noteikts eventuālais saslimšanas risks.
Ārsts arī nosaka, vai turpmāk jānāk pārbaudīties katru gadu, vai pietiek ar pārbaudi reizi piecos gados. Ja ir minētais iedzimtības risks, uz pārbaudi vajadzētu atnākt jau agrāk.
Šobrīd valsts ir nodrošinājusi, ka prostatas pārbaudes pacienti Latvijā var veikt regulāri, kā arī primārie prostatas vēža slimnieki uz turpmākiem izmeklējumiem tiek ļoti ātri. Tomēr, ja slimība ir ielaista, tas valstij izmaksā ievērojami vairāk un pacients dzīvo ievērojami īsāku laiku. Tādēļ ļoti svarīgs ir valsts atbalsts mūsdienīgu un kvalitatīvu medikamentu apmaksāšanā visiem prostatas audzēja pacientiem.
Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.
