Daiņa Bušmaņa foto

Egils Siliņš dzied Vāgnera nama atbalstam; par tā nākotni vēl skaidrības nav 1

Otrdien, 22. maijā, kas ir komponista Riharda Vāgnera dzimšanas diena, operdziedātājs Egils Siliņš un pianists Mārtiņš Zilberts rīkoja zibakciju gājēju tunelī pie veikala “Stockman”, aicinot valsts iestādes pievērst uzmanību Vāgnera namam.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Kokteilis
3 visbīstamākās zodiaka zīmju pārstāves, kas bez sirdsapziņas pārmetumiem var atņemt citas vīrieti
Veselam
Liekie kilogrami neatkāpjas ne pa kam? 4 pazīmes, ka jūsu vielmaiņa nedarbojas pareizi
Lasīt citas ziņas

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) nodrošina nekustamā īpašuma Rīgā, Riharda Vāgnera ielā 4, jeb tā dēvētā Vāgnera nama saglabāšanu līdz brīdim, kamēr tiks pieņemts lēmums par kādu no pieciem turpmākajiem vēsturiskās ēkas attīstības scenārijiem, aģentūru LETA informēja VNĪ.

Darba grupa, kurā piedalījās Finanšu ministrijas, Kultūras ministrijas un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) pārstāvji, ir izstrādājusi piecus Vāgnera nama turpmākos iespējamos attīstības scenārijus. Izvērtējot darba grupas izstrādātajā informatīvajā ziņojumā ietvertos risinājuma variantus, valdība lems, kuru no pieciem ēkas attīstības scenārijiem nākotnē īstenot.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vāgnera nama turpmākās attīstības scenāriji paredz īpašuma atjaunošanu par valsts budžeta līdzekļiem; īpašuma atjaunošanu, izmantojot publisko un privāto partnerību; īpašuma nodošanu ilgtermiņa nomā, ar nomnieka pienākumu atjaunot ēku; īpašuma nodošanu Rīgas pašvaldības īpašumā vai īpašuma atsavināšanu publiskā izsolē. Patlaban informatīvais ziņojums ir iesniegts Valsts kancelejā iekļaušanai Ministru kabineta sēdes darba kārtībā.

Ēka Riharda Vāgnera ielā celta 1781.gadā, tās vecums pašlaik ir 237 gadi. Vēlākajos gados veiktas daudzkārtējas telpu pārbūves, pielāgojot ēku dažādām vajadzībām. Lai nodrošinātu drošu ēkas turpmāko ekspluatāciju, nepieciešama ēkas renovācija, novēršot pamatu un sienu turpmāku tehniskā stāvokļa pasliktināšanos.

Šobrīd VNĪ ēkas saglabāšanas tiešie izdevumi, ieskaitot komunālos pakalpojumus, inženiertehnisko tīklu uzturēšanu, darba samaksu personālam, saimniecības materiālus, remonta darbus, ir vidēji 17 500 eiro gadā.

Kopumā VNĪ šobrīd īsteno 32 nozīmīgus attīstības projektus 135 miljonu eiro apmērā. Uzņēmuma pārziņā ir vairāk nekā 500 ēku īpašumu 1,8 miljonu kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4100 zemes īpašumu vairāk nekā 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija. VNĪ strādā 580 darbinieki.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.