Egils Līcītis: Vēlētāju acīs Nils vairs nav nekāda politiskā popzvaigzne 0
Šo labi atceros. Kad 2017. gada pašvaldību vēlēšanu rezultāti vēl nebija punktīgi zināmi, dienas noslēgumā “Saskaņas”/GKR nesatricināmā bloka kodols pulcējās uz siltām vakariņām iecienītā vietā Centrāltirgus spīķeros, lai nosvinētu sekmīgu turpinājumu kaķuvīra valdīšanai Rīgā.
Vienubrīd pie iecirkņiem neoficiāli aptaujāto balsojums šķita sasvēries par labu Ušakova gāzējiem, latviskajiem spēkiem, un Fortūna pagriezusi muguru līdzšinējiem pilsētas tēviem. Klātesošās Nila svītas, domes galma un goda viesu sejas stiepās garākas, tēvaiņi bij sanervozējušies, dažām sievietēm sarkani saraudātas acis.
Par ko tāds sods sociāldemokrātijai – paspēlēt pilsētas saimniecību, ar kuras ienākumiem varēja paēdināt visu partiju,
jaunatnes organizāciju un vēl lauzt pa maizes gabalam un dot uzticamiem sabiedrotiem, varai pietuvinātiem cilvēkiem! Svinības draudēja pārvērsties katastrofā! Kā pasākumā akreditēts korespondents varu apzvērēt, ka telpās fiziski kļuva sajūtama gaisos izplatījusies sakostiem zobiem drūma apņēmība un nesalaužams gars – gorod ņe atdadim! Pilsētu neatdosim, cīnīsimies līdz pēdējam, kā pie Staļingradas vai Ādolfa bunkurā!
Kā lielā mērķa vārdā saskaņieši padarītu Rīgu par neieņemamu cietoksni, nezinu. Vai mēģinātu pārpirkt un pārvilināt citās kompānijās ievēlētos, izvestu ielās protestējošos hruščovku iemītniekus pret iemīļotā pilsētas načaļņika amatā uzturēšanās atļaujas nepagarināšanu vai no Pītera uz Daugavmalu atvilktu bruņukuģi “Aurora”.
Pēc pusotra gada pašapmierinātībā ieaijātā “Saskaņas” vadītā koalīcija domē ir smagi iztraucēta, sūra liktens piemeklēta, un dūša sašļukusi papēžos.
Pilsētas galva izbīstas, kaut vai uz grīdas noskrapst Mura un Kuzjas nagi.
Brūk un noskalojas nužņikā tik ilgā laikposmā veiktās iestrādes, izārda un izputina saskaņiešu kluso laimi, pārbaudītākos darbabiedrus atvieno no amatiem un izvizina ar KNAB balto busiņu, apsūdzot, ka amatpersonas ar neremdējamu apetīti iedzīvojušās treknas uz rīdzinieku rēķina.
Kas lai zina, cik atmiņas, pētījumi, atklāsmes pašlaik tiek piegādātas kukuļošanas afēru izmeklētājiem un kāda izmēra acīm noausts kriminālās Rīgas ķeramtīkls, lai vaļā nepaspruktu ne vien sīkās zivteles, apakšnieki, bet arī pamatīgāki eksemplāri.
Ministru prezidents Kučinskis koruptām darbībām Rīgas domes pārvaldījumos devis vērtējumu – spļāviens Rīgas sabiedrības sejā. Valsts prezidents Vējonis ar asiem pārmetumiem nerod Ušakovam cita ceļa, kā atkāpties no amatvietas. VARAM ministrs Gerhards – živai! – sagatavojis juridisku aktu par visas domes atlaišanu. To gan atbilstoši jānoformē ar pierādījumiem, ka korupcija Rīgā ir sistēmiska, domes atlaišanai ir jāliek likumiskāk būvēti pamati nekā nepatika par sovjetu stila nemākulīgu vadību.
Atlikušā pilnvaru periodā nekas labs nav gaidāms, un deguma smaku jūt iesnainākie deguni.
Ko darīt mežaparcēnam – atkāpties? Tad labāk lai rīta laikrakstos lasāms – jauns cilvēks uz tilta gribējis meklēt galu Daugavas viļņos! Kurš Nila Vaļerjeviča vietā sēdīsies Rīgas domes priekšsēdētāja krēslā – satiksmes Baraņņiks vai ugunsdzēsējs glābējs Hroļenko? Kur uz ātru roku atradīs kārtējo dievbijīgo cienīgtēvu, kas aizstāvētu neveselo “Saskaņu” pret pārestībām?
Līdz ar to Rātsnamā bunkura atmosfērā vadonis ar izdresēto personālu, atlikušiem Nila gribas izpildītājiem, izlocīdamies no atbildības, funkcionēs līdz finālsvilpei (vai busiņa signāltaurei).
Vēlētāju acīs Nils vairs nav nekāda politiskā popzvaigzne.
Deru uz pusstopu, ka neredzēsim “Rīgas satiksmes” arodniekus no “LABA” marša solī izejam pilsētas laukumos un rībinām kastroļus – “Mēs par Nilu, darbaļaužu draugu!”. Darbinieki drīzāk čortosies, kā “RS” činas grābuši kumosus. Izmeklēšanā velkot slēptākos galus un informācijai atklājoties pilnā apmērā, nez vai vēlētāju pamatmasa gribēs atbalstīt Rīgas izlaupīšanu un noticēt šķīstu cietēju sejām.
Krievu cilvēki ar nopūtu konstatēs – “vļip očkarik”. Tikai ar aklumu sistiem piekritējiem, pilsētas galvas kvēliem iztapoņām vēl nav redzams, ka pasaciņa par izdarīgo saimnieku Ušakovu ar kolosāliem sasniegumiem ir tukša plātība.
Par postu, ko piedzīvo Rīgas sociālistu ģimene, derētu detalizēti novadīt ziņas Eiropas kreiso brālībai.
