Egils Līcītis: Tenisa entuziasts Godmanis latviešus vadīja jau alu laikmetā 3
Uz valsts vadītāju vakancēm, 100 krēsliem Saeimā, rindā sastājušies tūkstošiem politisku cilvēku, kuri ar atvērtu sirdi nāk pie vēlētājiem un saka – esam jūsu rokās! Lūdzu, vērtējiet, balsojiet, lieciet labākos, degsmīgākos parlamentā, kur tie vērps kā Grietiņa pie ratiņa, bet nederīgos, štruntīgos kandidātus brāķējiet un nospiediet kā ektoparazītus.
Taču vēlētājiem nav vaļas visam izsekot kā detektīviem un tikt gudriem, kuri ir par miera baložiem atsūtītie, īstie Saeimas mājas gariņi ar tiem raksturīgo morālo skaidrību un šķīstību un kuri kolosāli prot maskēties par tautas draugiem, bet pēc tam parādīs vēlētājiem pigu.
Tā vēl būtu pusbēda, ka sarakstos atrodamas divas Janīnas Kursītes vai Maksims Galkins un Ivars Ķezbers, kuri nevarētu būt nedz tas Galkins, nedz tas Ķezbers. Īstā bēda, ka partiju sarakstu sastādītāji sniedz pārāk maz informācijas par izredzētajiem kandidātiem, lai mēs pārliecinātos, cik viņiem nevainojams dzīvesstāsts un reputācija, vai tie nav žuļiki un žipčiki, vai visiem Saeimā braucējiem SAB izsniegs pielaides valsts noslēpumam.
Jaunieši, piemēram, gribētu pievilkt krustiņu modernam kandidātam, nevis uzdurties vecai, izkaltušai jumpravai. Moderns nozīmē – ved rietumniecisku dzīvesveidu, švītējas ar apliktu šlipsi, iet uz jogu un ir ar tetovējumiem, iegājis dziļi sociālajos tīklos, ar prasmēm daudzās datorspēlēs. Nu labi, varbūt ne visus interesē, ka, piemēram, Šekspīra tēvs esot bijis miesnieks, taču gados vecākiem cilvēkiem, pensionāriem būtu patīkami izlasīt, ka jaunais censonis, jau šūpulī gulēdams, nožņaudzis divas pielavījušās čūskas, vēlāk izcēlies kā paraugbērns, mākslinieciskajās dotībās cītīgi izgriezis no kartona, bet muzikālajā apdāvinātībā apmeklējis ansambli “Palāsītes”. Tāds uzvedīgs jauneklis nespēs palikt vienaldzīgs pret valsts likteni, aizstāvēs senioru intereses un ziķerīgi izpildīsies deputāta darbā.
Turklāt – kas tā par modi ieviesusies, ka slavenākie partiju ļaudis, nebūt ne nolietotās lokomotīves paslēpušās nepolitiskā privātumā un ailē “nodarbošanās” pazemina sevi par knišļiem, nevis slavas oreola vītiem cilvēkiem, kādus viņus pazīstam. Ivars Godmanis uzdevies kā Tenisa savienības viceprezidents. Tur taču vajadzēja stāvēt rakstītam – “vadījis latviešus jau alu laikmetā”. Jānis Straume uzniris kā SIA “Explain” valdes priekšsēdētāja vietnieks – neuzmanīgs vēlētājs kabīnes pustumsā ar pirkstu šim Straumem pavilks garām, viņš vēlētu par Batjku! Arī SIA “MISX” priekšsēdi biklo Sudrabu jāpieteic pēc nodarbošanās kā nākamo prezidenti, varbūt pat diktatori. Kalvītis vismaz vada pazīstamus uzņēmumus “Latvijas balzams” un “Dinamo”, taču visi zinām, ka viņš darbos bija nomūrējies melns kā valsts stabilitātes garants, kurpretī Šlesers nosaucies par virknes SIA “Ragi-nagi” valdes locekli, bet esam viņu iemīļojuši kā buldozeru vai raķeti.
Likt minēt mīklas, neparādīt, kādas slavenības startē vēlēšanās, ir liels risks, ka vēlētāji salaidīs dēlī, kad taču kandidāti gatavojas Saeimas balsojumu sagaidīt kā lepnāko dienu mūžā!
Vienīgi pieredzējušais politikas virtozaurs Jānis Jurkāns, šķiet, necer uz nekādām vēlēšanu krēmšnitēm. Viņš uz lielo batāliju ieradies vienkārši kā “pensionārs”.
