Egils Līcītis: Valsts prezidents, saraucis uzacis, vēlas tvert kopplānu… 2
Valdības veidošana velkas gliemeža ātrumā, jo vecie vēži ar jaunajiem krabjiem nevar saorganizēties vienuviet koalīcijā. Likās, pat nacionālkonservatīvie kniebēji ar dedzīgām liberālēm veidoja ciešāku attiecību tuvību, bet, kā raksta dāmu romānos, palagi vēl glabā mīlētāju augumu aprises, taču uzskatu nesaderības, jūtu atsaluma dēļ viss ir beidzies. Premjerministrs Māris Kučinskis par radušos stāvokli esot izteicies, ka, okei, piecas minūtes pirms šī Jaungada esot ar mieru sveikt Latvijas tautu, bet, 2020. gadu sagaidot, gan vairs negribētu rēgoties gadumijas televīzijā ar svētku uzrunu.
Valdības būvniecības kultūra ievēlētajai politiskai kopienai godu nedara.
Vairāki politiskie līderi, pieredzes bagāti notikumu vērotāji publiski prātojuši, ka partiju kvinteta vai seksteta valdību spēs iejūgt ilksīs un novaldīt tikai ar psihologa dotībām, diplomāta prasmēm, biedrošanās spējām, rakstura stingrību, iejūtīgu dvēselīti un vēl tūkstoš vērtīgām īpašībām apveltīts barvedis – Ministru prezidents, bet jāšaubās, vai tāds vīrs Latvijā jele kad piedzimis.
Citkārt grūtā brīdī Latvijas bankā vai pārtikas pārstrādes uzņēmējdarbībā atrada tik cēlas, augstas personības kā pulvertornis, taču šoreiz prezidents apgalvo, ka no tumsas un malas miglas tēlus ar kabatas lukturīti laukā necelšot. Varbūt starp reliģiskiem vadoņiem ir autoritātes kā bīskapi Stankevičs un Vanags, kuru klātbūtne organizētu dievbijīgos koalīcijas stutētājus konstruktīvā gultnē un virzītu pa apgaismotu ceļu.
Diemžēl ievēlētās partijas, apkaunojums valstij un posts tēvijai, nav lietojamas valstiski saturīgu lēmumu pieņemšanā un politiskā dialoga uzturēšanā.
Daži Saeimas locekļi jau steigušies paziņot, ka cīnīsies par geju, lesbiešu, transpersonu tiesībām, citi strādā no sirds Krievijai, un vēl citi rada iespaidu par nodošanos politikai pēc dažiem labošanās darbu gadiem, kas pavadīti pārmācības namā.
Nav deputāta, kas nebītos atklāti proklamēt, ka četrus gadus darbosies latviešu interesēs, nav politiskā spēka, kam būtu iespaidīgas iepriekšējās iestrādes un instrumenti, kas svarīgi un nozīmīgi tieši Latvijas valsts attīstībai. Uz vēlēšanām startējošie cilvēciņi dabūjuši ziedu šekeļos, eirīšos, rubļos, ventos, reihsmarkās, Šveices frankos un bitkoinu valūtā – jūtams, cik artavotie ir mīksts vasks naudas uzšķiņķotāju rokās, un, ja otrām kārtām atliks vaļa gādāt arī par vienkāršo cilvēku dzīves apstākļu uzlabošanu, būsim aplaimoti.
Tikmēr Valsts prezidents, saraucis uzacis, vēlas tvert kopplānu un noorientēties, pieklājīgi sakot, “biežā viedokļu maiņā” no sarunās iesaistīto puses.
Vienalga, Vējoņa nominētie premjera amata kandidāti krīt viens pēc otra, spalvām putot, kā fazāni medībās.
Kurš izbrāķēts, kuram nav balsu vajadzīgā skaitā, kuram nav pielaides un kuram vienkārši nedrīkst uzticēt valsts atslēgas. Acīmredzot nepieciešami neordināri risinājumi.
Valdības montāžā – varbūt jaunienācēju vidū ir sakarīgāki cilvēki ar mazāk sakāpinātu ego kā līdzšinējiem sarunvežiem alfa tēviņiem. Lai atrastu kopsaucējus, politiķiem derētu mainīt pieeju, un stūrgalvīgu psihu, no Lunas atlidojušo un noziedzīgu grupējumu varā esošu elementu vietā kontaktēties jāsūta uz kompromisiem un koordinēšanos tendēti ļaudis? Ja tādi ir.
Pēc līdzšinējās vingrošanas apļiem kā solīdākā, pieklājīgākā izskatās “Vienotības” frakcija, tā arī mazākā, ar piezemētām ambīcijām. Šai politiskā spēkā koncentrējušies pieaugušie, kamēr citi “lielie puiši” uzlūkojami par pusaugām, pēc kuriem māmiņa jau apvaicājās.
Prezidentam jāparaugās, vai piemērotākais premjera postenim nav tepat blakus, tautas mīlēta politiķa Edgara Rinkēviča kontūrā? Izglītots vēsturnieks diezin vai apguvis psiholoģijas specialitāti, kā apieties ar lunātiķiem, taču ir notikumos rūdīts vīrs, prasmīgs politiķis, Briselē, Parīzē, Berlīnē pazīstams, cienīts ārlietnieks.
Krievmīļiem netīkams, bet transatlantiskā kursā stāv drošs kā klints. Rinkēviča māka vismaz ir atšķirt labu no ļauna, melnu no balta, kad mūsdienās neesam droši, cik katram politiķim tas dots.
