Egils Līcītis: Uz Urbanoviča saimes istabām nenāk aizņemties ne špickas, ne sāli! 0
Laikam gan kaķis skrāpējās pa iekšu Jānim Urbanovičam, kad vecais uzjautrinātājs bij nule devis plašu interviju latviešu brīvā presē. Brīžam tur tika spēcīgi teikts, piparoti. Brīžam latgalieša runas plūdumā ieskanējās tik sāpīgas un skumīgas notis, ka jūtelīgākam lasītājam pār vaigu noritēja liela asara.
Kad Juoņs nolika žēlo vijoli, tad izgāja pa avīžlapu pastaigāties ar bisi plecos, bet vai nu berdanka vairs nekam nederēja, vai saskaņietis pats sačākstējis švaks šāvējs palicis, vai brūte roku nogulējusi – blieza, bet lodes aizgāja pēc piena latatā.
Visas intervijas laikā nepameta sajūta, ka komjaunietim ar sarmu matos metas par stipru tas maisījums, ko Urbanovičs patērējis, atzīmēdams pareizticīgo slāvu Ziemassvētkus.
Ja atdzisušam “Saskaņas” pulkvedim Rēzeknes medpunkta feldšeris otrā rītā mērītu temperatūru, mediķis pat izbītos – oi, Juoņ, tavus zemus grādus – kā sniegavīram!
Iemeslu bēdāties netrūka. 13. Saeimas vēlēšanu vēsture stāsta, ka tika betonēti pamati cietam plānam par revanšistisku spēku bloku ar zilām gaišas nākotnes šansēm, ka “Saskaņa” sasniegs augstāku politisku stāvokli un ietekmi pie varas. Rīgas darbaļaužu aizstāvjus taču pieņēma Eiropas sociālistu centrālkomitejā. Pieauga Nila Vaļerjeviča starptautiskā nozīme.
Saskaņiešu 1. numura jokupēteris Slava Dombrovskis sevi jau bija nokristījis par vēl nekronētu Latvijas premjeru. Un te nu bija uhcī – uhcā! Pat ar sociķu kolektīva štatā nomakšķerētiem latviešvalodīgajiem kandidātiem un baptistu virsmācītāju apkārtklejojošās latviešu vēlētāju dvēseles neizdevās nomedīt, un vēl krievu raskoļņiki patraucēja. Uzpūsto rozā ieceru balons sašļuka nevarīgāks par sardelei novilktu ādiņu un izspiestu švammi.
Rezultātā miltiem apbiris, mīlīgs, apaļīgs baznīckungs no Rēzeknes ir pieraudājis pusavīzi, ka pret viņu un viņa draudzi Saeimā izturas kā ar ēdi vai izsitumiem aplipušiem. Pret “Saskaņu” – ja ne kā pret buboņu mēri, tad kādu no mēra bīstamiem paveidiem. Citi parlamentāri uz Urbanoviča saimes istabām nenāk aizņemties ne špickas, ne sāli! Un pār prezidenta pils vārtiem ir nolaists režģis, virsū uz tāfeles rakstīts “SDPS biedriem un suņiem neienākt!”.
Esošās jaunās varas valdības veidošanas procesā ir ļauts piedalīties deputātiem, kas nav pat politikas elementārskolā gājuši, kurpretim nopelniem bagātiem saskaņiešiem neveltī vairāk vērības kā pa Saeimas ēku apkārt lidojošām, sīcošām, uzmācīgām mušām.
Tālā pagājībā ziedu laiki, kad Jāni Urbanoviču pieaicināja kā pilntiesīgu “Rīdzenes” viesnīcas sarunu dalībnieku un cienījamu darījumu partneri ar organizatora talantu. Pārņem ļaunu vēstošas, draudīgas priekšnojautas. Vai “Saskaņas” opozīcijas izdotās obligācijas nav cenā nokritušās mazvērtīgākas par faņķikiem? Vai tik pa ilgiem gadiem nenoformēsies vairākums, kas nepajautās sociāldemokrātu frakcijas pārzinim, vai tādu un tādu vīru var iecelt amatā (teiksim, par Valsts prezidentu)?
Vai nemīta ar dadžiem un usnēm neaizaugs taciņa uz parlamenta frakciju mājas 2. stāvu, kur nācējus gaidīja atsaucība un vēlība “Saskaņas” priekšniecības personās, ja kreisajiem biedriem lūdza pēc atbalsta “lūk, šādā jautājumiņā” – par taisnīgu un saprātīgu samaksu. Tagad ēkas gaiteņos atbalsojušies soļi pat biedē saskaņiešus – jomajo, vai konvojēs, marš, uz āru! Vai labējie ar noslieci uz varmācību nenāk sist kontras? Vai nepieklauvēja federālie aģenti? Kaujās daudz cietušais biedrs Kabanovs pie loga nomērī – hm, otrais stāvs nav pārāk augstu.
Tagad tādi laiki, tāds režīms.
Urbanoviča vērtējumā top inkvizitoru valdība, kur tad Kariņš galvenais bendes tētiņš.
Uz visu nīdēji un kūdītāji. Alkatīgi ļautiņi.
Ik pa brīdim bijušais sarkanais, bet nu jau gadiem reliģiozais rēzeknietis intervijas laikā paceļ acis uz debesīm, no kurienes varētu nākt glābiņš, vai pa trepēm nokāpt visu latgaļu aizgādne svētā jaunava. Urbanoviča teikto caurstrāvo apbēdinājums un rūgtums, ka represīvās iestādes regulēs citi, par spāņu ķeceru mocītājiem ļaunāki spēki. Šajās grūtās dienās, kad “Saskaņai” pašai un it īpaši mežaparcēnam Ušakovam derētu pieeja pie spiediena kloķiem! Tā vietā – grūst “Saskaņas” rūpals, gaidāma nonākšana pilnīgā izolācijā, nelegālistu pagrīdē.
Eh, kas es, lēvurs tāds, par Putina vicekarali Latvijā! – intervijā smagi nopūšas “Saskaņas” ilggadējais partijas un valsts darbinieks.
Tikām tālā Latgalē vīri sastiķē pie bodes un saka – lasieji, ka Juoņs periodikā uzastojs? Ja Reigā vysi no juo nūzaviersuš, myusim trešīs nūdarātu!
