Egils Līcītis: Saskaņas princis Ušakovs nekur nebalotējas 0
Darbs parlamentārajā opozīcijā ir sūrs un nepateicīgs, fiziski un emocionāli smags. No varturu krēslu mīkstuma mazākuma virzienā pastāvīgi tiek raidītas nievas un izlieta apsaukāšanās jifte. Nacionālradikāļi ar redzamu noslieci uz vardarbību aizvien zirgojas – čemodāns, vakzāle un uz Maskavu! – un tikai ar vodkā mērcētiem nerviem paciešami izkliedzieni – sarkanie, aizveriet žaunas! – kas nepavisam nav kulturālisma pazīme un parlamentāriska replika. Ārpus Saeimas sienām opozīcijas pārstāvjiem tūliņ pa pēdām drošībnieki. Izseko, presē, noklausās Urbanoviča frakciju, turot nepamatotās aizdomās par Latvijas izspiegošanu un pretvalstiskām darbībām. Pēc tam deputātiem ar nevainojamu dzīvesstāstu atņem pielaides darbam ar valsts noslēpumu.
Sociāldemokrātisko “Saskaņu” diskriminē, tiranizē un dēmonizē. “Saskaņas” cilvēki pēdējiem spēkiem iztur spiedienu. Bieži neko pamatīgāku nav ēduši, piepampuši un uzblīduši, kad spiesti iztikt no neveselīgas pārtikas raciona minimuma. Ir dienas, kad kreisie laiza sāli un uzdzer ūdeni. Partijas budžetam arī izspiedušās ribas, nav retas reizes, kad jāizlīdzas ar ātro kredītu ņemšanu, lai pirktu priekšvēlēšanu kampaņai nepieciešamo klīsteri, un tirgū jāizlūdzas ietinamais papīrs skrejlapām sociķu ideju izplatīšanai.
“Saskaņas” sūnās ieaugušā kantora iekārtojums ir ļoti pieticīgs – ar pāris taburetēm, patvāri, rāciju, no žurnāla izgrieztu mūsu krievu partneru imperatora Vladimira portreju un zelta puisēna Nila ģīmetni. Uzzinājuši par piesliešanos jevropiešu saimei, Eirosavienības kreiso ģimenei, naudīgi ziedotāji pa gabalu saož kapitāla ienaidniekus, Ušakova piekritējus un mauro kā buļļi, ka ne grasi negrūdīs sarkanajiem rīklē. Sponsori nerēgojas pie apvāršņa, Maskava nepalīdz ne ar saņurcītu rublīti, jādzīvo no rokas mutē ar pāris miljonu administratīvā resursa finansiāliem notecinājumiem no Rīgas nodokļu maksātāju katla.
Sarkanām līnijām žņaudzītiem sociķiem būs jāmaksā cena par kārtējoreiz zaudētām vēlēšanām. Ak! – nopūtīsies pimenovi, mirski, orlovi – mēs esam piekusuši būt slikti atalgoti melnstrādnieki Latvijas labā, kad ikviens priekšlikums saknē nocirsts un rupja pārspēka noraidīts. Gribas pelnītā atpūtā, un krievu vēlētājiem šogad aiztaupītas pūles šķērdēt vēlēšanu sestdienu – Volodjam, Vaņam un Mišam atļauts neiet balsot.
Brīvdienā labāk pasēdēt pie moldāvu vīna lāses un barankām, pacelt glāzi uz “Saskaņas” veselību un ātrāku atlabšanu vai aizbraukt bekot. Iecirkņos pieejamais materiāls būs tikai latviešu valodā, ej izburies cauri, lai negadās urnā iemest zvērīgu nacionālistu listi. “Saskaņas” princis Ušakovs nekur nebalotējas, jo kaķuvīram kādu laiku darbojas rižāņinu dota amatā uzturēšanās atļauja. Nav paredzēti arī plašāki aģitācijas pasākumi, sociāldemokrāti ar džipiem neizvizinās strādnieku meičas, bērniem nedāvinās konfekštūtas. Līdzekļu ekonomijas labad nav uzņemta neviena biogrāfiskā filma “Stāsts par Nila slaveno dzīvi”, un reklamēšanās kampaņa ir sīka pašslavināšanās.
Mišu un Fedju dara uzmanīgus netaisnība, ka, jopcig, “Saskaņas” vecbiedri, kas gadiem strādājuši pret Latvijas neatkarību kā šujmašīnas, pārbaudīti cilvēki, kas cīnījās par rodnoi jazik, pieredzes bagāti mītiņu un demonstrāciju siloviki nostumti partijas sarakstu galā uz pečkas! Priekšplānā izvirzīti profesijā “latvietis” strādājošie, kas līdz šim draudzīgajā kolektīvā ienākuši kā tanki un radījuši konkurences risku nopelniem bagātiem saskaņiešiem. Cik vērta slāvu tautai nepazīstamu politiķu lojalitāte mūsu svētai lietai? Diez vai viņiem apspiesto krievu beztiesiskums rūp vairāk nekā eskimosu un etiopu diskomforts ledus un smilts tuksnešos.
Pirmajiem numuriem Matīsam, Papulei droši vien pasmērētas sociālās garantijas. Nu, liela muiža, nebūs Saeimā – Matīss tiks robā Rīgas kanalizācijas pārvaldē par konsultantu, bet Papule par Ušakova kalponi. Vai godīgam saskaņietim radīs ērtu darba vietu, vai iedos dvorņika slotu Rīgas nesakopto teritoriju uzpošanā? Turklāt “Saskaņas” jauniesauktiem ielikteņiem vēlēšanas varbūt ir epizode, īss randiņš ar krievu biedriem, pirms pārcelties par rokaspuišiem uz Kremli vai pie Korena antifašistiem.
