Egils Līcītis: Propagandas tvanā izaudzinātie pilsoņi neatteiksies no impēriskām ambīcijām, lai cik tālu “na*uj” viņus pasūtītu 0
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai kā to pavēlējis saukt Ādolfa pēctecis Vladimirs Vladimirovičs Putins – par “palīdzību miera uzturēšanā Luhanskas un Doneckas tautas republikām” vai par militāru operāciju Ukrainas “denacifikācijai un demilitarizācijai” – valsti uz Eiropas sliekšņa, mieru mīlošo Ukrainu piekto dienu plosa karš. Kam vajadzīga sadursme starp divām slāvu tautām, kas Putinam ko meklēt Ukrainā, ko viņam vajag no kaimiņzemes?
Epidemiologus un ārstus Latvijas TV ekrānos iesildītajās vietās nomainījuši drošības speciālisti un militārpersonas, kuri pūlas sniegt atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, veselības ministra Pavļuta bezgalgarās minūtes pie mikrofona publiskās uzstāšanās reizēs pārņēmuši daudz saprātīgākie kara ministrs sudrablapsis Pabriks un inteliģentais ārlietnieks Rinkēvičs.
Antiputinistiskā koalīcija ir milzīga. Karā ar Krieviju iesaistījusies ukraiņu armija, pašaizsardzības spēki un ukrainietes, kuras boršča pacienāšanas vietā piedāvā iebrucējiem iepazīties ar savu šauteni. Kijevā tiek formēts Internacionālais leģions no brīvprātīgiem ārzemniekiem, un krieviem palicis pavisam maz draugu uz šīs zemes.
Krievijai nav piešķirtas tiesības okupēt, sagrābt un anektēt teritorijas, spriest tiesu citās valstīs, lai tur pie varas būtu narkomāni vai nacisti, kāds neapšaubāmi nav ebrejs, ukraiņu prezidents Volodimirs Zelenskis. Krieviem jāsaprot, ka viņiem daudz vairāk jārunā par nekārtībām pašu mājās, nevis jāķengājas par notiekošo kaimiņzemē.
Šobrīd neviens visā pasaulē vairs nedzer “Russkij Standart” vodku, nepērk krievu preces, boikotē Putina politiku atbalstošos uzņēmumus, sportistus un kultūrcilvēkus. Paldies “Rimi Latvija” un “Maxima” lielveikaliem, kuru skatlogos un uz letēm vairs nav produktu ar “Made in Russia” marku.
Ar Krievijas partneriem sadarbību pārtraucis mūsu mežrūpniecības flagmanis “Latvijas finieris”, Siguldas pašvaldība pārskatījusi un pārrāvusi saites jebkādās attiecībās, kurās iesaistīti krievi, krievu dziedoņiem atteikta dalība Eirovīzijā, droši vien starptautiskā sabiedrība izslēgs Krieviju no olimpiskās kustības un sporta pasākumiem, neviens nevēlas nekādas darīšanas ar Ukrainu okupējošo lielvaru.
Gan jau arī bijušā VDK pulkveža Savicka uzņēmums Rīgas “Dinamo”, spiediena presēts, pametīs krievu hokeja līgu. Visi mobilizējušies ukraiņu atbalstam, kuri cīnās par savu zemi, tās brīvību un ir pēdējais Eiropas vairogs pret barbaru invāziju. Ielās ir tūkstošu atbalstītāju demonstrācijas un masu mītiņi. Šis ir laiks, kad Rīgas domei beidzot jāuzliek skaidrojošā plāksne pie Okupācijas pieminekļa Pārdaugavā vai – jāaizvāc stabs.
Putins efektīvi jau padarījis miljonus cilvēku pasaulē par rusofobiem, un viņam nav kur atkāpties. Šāds valsts vadītājs, kurš iedzīts pilnīgā, īstā izolācijā, var kļūt bīstams, it īpaši 70 gadu vecumā. Skaidrs, ka Krievijā propagandas tvanā izaudzinātie pilsoņi līdz ar savu vadoni priekšgalā neatteiksies no impēriskām ambīcijām un nenotiks nekāds ģeopolitisks pagrieziens, lai cik smagi krievi norautos pa mordu Ukrainā un lai cik tālu “na*uj” viņus pasūtītu varonīgie Čūsku salas aizstāvji.
Ķērcošā Krievijas Ārlietu ministrijas vārna Zahārova un Putina rokaspuisis, runasvīrs Peskovs turpinās izplatīt melus, ka iebrukums nepieciešams, lai iztīrītu Ukrainu no nacistiem un nacionālistiem un nepieļautu, ka ukraiņi tiktu pie atomieročiem. Viss no Krievijas puses ir meli, meli un vēlreiz meli, kā tie, ar kuriem bez mazākā sasārtuma vaigā iepriekš dievojās, ka sābru zemē neielauzīsies. Tagad Putinam ir reālas problēmas, bet arī viņš pats ir milzīga problēma, ar ko jāmēģina tikt galā Apvienotajām Nācijām, NATO, Vašingtonai un Briselei.
Ko sabiezējuša gaisa situācijā varam darīt Latvijā? Nākamajās vēlēšanās dot nulli balsu Kremļa ietekmes realizētājiem, Maskavas tiltu būvētājiem, Krievijas gultas klājējiem Šleseram, Točam un partijai “Krievija pirmā vietā”, Aldim Gobzemam un viņa “Ka&Ka” veidojumam, un ieteicams arī uzmanīties no saskaņiešiem, kuri tagad pārvērtušies par neosaskaņiešiem.
Urbanovičs esot bijis naivs cilvēks un ticējis maskaviešiem, taču tā pēkšņi vienā dienā Krievijas Tautu draudzības ordeņa kavalieris un bijušais Putina vicekaralis Latvijā diez vai var mainīties par Latvijas patriotu. Krievvalodīgo kopiena pie mums tiešām neviendabīga. Daudzi tās pārstāvji ir Latvijai lojāli un uzticami, taču ir daļa, piektā kolonna, kas pakļaujas lienošai Maskavas ietekmei un kalpo kā Kremļa maigās okupācijas balsti. Pašlaik galvenais latviešiem ir turēt acis vaļā, saglabāt mieru un aukstasinību, nepanikot un nepsihot. Slava Ukrainai, varoņiem slava.
