Egils Līcītis: Lēnākie igaunīši sprieda par kaimiņzemi kā par alkohola paradīzi… 0
Cilvēki, kuri ir nomodā par Latviju un pastāvīgi gādā par nodokļu iekasēšanu, ir reāli norūpējušies par valsts naudas skapja turpmāko stāvokli un budžeta apkārtmēru. Igaunijas jaunās valdības nepārdomātu lēmumu dēļ ir apdraudēti pensiju pielikumi latviešu pensionāriem, algas palielinājums skolotāju kontingentam un uzlabojumi tautas materiālā nodrošinātībā. Kolīdz kaimiņzemē patvaļīgi samazinās akcīzes nodokli grādīgajiem dzērieniem par 25%, kritīsies latviešu labklājības līmenis, budžetā šogad ietecēs par 25 miljoniem, bet citugad par 46 miljoniem eiro mazāk, zudīs mūsu valsts ziemeļu pierobežā iesakņotais dzīvesveids un darba vietas, pasliktināsies Apes, Valkas, Ainažu izredzes izdzīvot.
Līdz šim no 600 000 estiņu, kuri ik gadu viesojās mūsu zemē, ceturtā daļa ieradās ar skaidru mērķi – papildināt šmigas krājumus, jo Latvijā spirtotā aka atvērās visā daudzveidībā un krāšņumā par zemākām cenām.
Mājās palicēji, lēnākie igaunīši sprieda par kaimiņzemi kā par alkohola paradīzi, kuru kādudien derētu obligāti apskatīt.
Alkotūristi brauca ar divriteņiem, ar autostopiem, ar autobusiem, ar personiskajiem augstas kravnesības automobiļiem – ne jau viena follera, šardonē pudeles vai alus sešpakas dēļ, bet tā, lai iepirkumi būtu pēc spēkavīru normām, cik var kalevdēls panest, cik uz ričuka aizvest, un tā, lai bagāžas nodalījums ir piekrauts pāri lūpai. Īpaši bieži tere, tere vārdus sveicienā skandēja brīvdienās, kad puse kaimiņtautas gādāja, lai neaizaug iemītais pārrobežas ceļš, un likās, ka pat reliģiozie igauņi sākuši dzert Kristus asinis ārpus baznīcas sienām.
Ciemiņi sastapa latviešu sirsnīgu pretimnākšanu ik uz katra soļa.
Aiz robežas šķērsojuma pārejas punkta kā sēnes pēc lietus pacēlās vareni ēku kompleksi, zelta bedres ar aicinošiem, neonā degošiem uzrakstiem “Alko Outlet”, kur tikko pāri Latvijas slieksnim tikušos litrobola sporta kultivētājus laipni gaidīja, lai netrūktu ne putnapiena un apkalpošana būtu kā ķeizariem. Jo bija tā vērts – viens iebraucējs alkonauts atstāja vidēji 300 eiro latviešu kabatās.
Tagad autā ir Latvijas alkohola ražotāju nozares asociācija, alus brūveru savienība un uztraukusies Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Iespēja lētāk iegādāties “Stoļičnaja” bija labākā reklāma mūsu valstij, prīmā inovācija, un nozarei, kurā gūst milzīgu peļņu, draud iznīcināšana un likvidācija?
Vai iespējama miera noslēgšana un atrodams pieņemams risinājums starp konfliktā iesaistītajām pusēm?
Svaru kausus no jauna pieregulējot, arīdzan Latvijā jānolaiž akcīzes nodoklis par 25 procentēm zemāk, un tad atkal krāns stāvēs vaļā atvērts, brāļu tautas alkohola purva bridēji, pinot grigio sūcēji turpinās iepumpēt naudu Latvijas budžetā un ekonomikā. Neaizmirsīsim par politisko ieguvumu. Vietējie cilvēki arī nav musulmaņi un nav pudelei ienaidnieki. Tālu tiks slavēts un nevīstošu tautas simpātiju iegūs finanšu ministrs, kurš grādīgam nolaidīs cenu.
Un lai nečīkst amatpersonas, kuras raud par kaimiņu nozāļošanu ar brandavīna indi un noslīcināšanu alkohola jūrā.
Tā gremsties var tikai cilvēki, kuri mutē nekad neko citu nav ņēmuši kā kvasu! Saulesbrāļi, kas izdzēruši šnabja Nīlu vai Gauju, nemaz netiek līdz Latvijai, tie ir solīdi ļaudis, organizēti ekskursanti, kas ierodas alko tūrēs.
Stiprāka malka lietošana dzimšanas dienā, pasēžot draugu pulkā, valsts svētkos pie baltā galdauta, kāzās vai bērēs ir vēsturiska igauņu nācijas tradīcija un nozīmīga kultūras sastāvdaļa, kas radusies neatminamā senatnē. Zinātnieki pierādījuši, ka ar mēru lietots degvīnītis, konjaciņš ir veselības ķīla, derīgs asinsriņķošanai un paaugstina laimes indeksu. Kaut nu igauņu valdība noskaņotos jaunai, labākai dzīvei skaidrā prātā un nebojātu mūsu budžeta ieņēmumu prognozes!
