Kurš stāstīs vakara pasaciņu? Vai nu radio dāmītes atkāpjas, vai slēdzam to būdu ciet 2
Latvijas Radio Ziņu dienests nolēmis nepadoties un pateicis nē mediācijai, saprašanās meklējumiem kopā ar priekšniecību un turpina uzstāt, ka valdes loceklēm, trim nelaimīgām sievietēm, jāatkāpjas no amata.
Kas bija ieplānotā mediācija?
Tas ir zibensnovešanas pasākums, kurā profesionāla uzrauga, tamadas vadībā, tukšodami traukus ar apiņu un vīnogu raudzēto svētību, sastrīdējušies cilvēki pamazām kļūst draudzīgāki, atvērtāki, salabst un paspiež rokas, apsoloties nekad vairs nedēvēt otru par lopiņu.
Taču mieru salīgt neizdodas, Doma laukumā no jauna iet vaļā trokšņošana, tiek izlieta žults, ka vadībā ir nekompetentas neprofesionāles, kas neiejūtīgas pret daudzkārtējiem radioreportieru lūgumiem pēc algu pielikumiem un darba apstākļu uzlabošanas, un ieviesušas bargāku “nedrīkst” kontroli kā galvenās literatūras pārvaldes laikā, un žurnālistam jādzīvo aiz šņikt šņakt cenzūras dzeloņdrāts.
Ziņu dienesta ārkārtīgi stiprā kolektīvisma nostāja ir nesatricināma – vai nu Latvijas Radio valdes dāmītes atkāpjas, vai mēs slēdzam to būdu ciet un ēterā Rīgas radioviļņos iestājas klusums!
Par to šausmās ir īpaši gados vecie klausītāji, jo radiofons Rīgā atvērts krietni senāk par pirmo īru pabu, daudziem šis mājas ciemiņš ir vienīgā saikne ar ārpasauli, kuru ērti uztvert, grīdu mazgājot, vai austiņās nūjojot – kā, vai gan atbildīgām amatpersonām premjeram Kariņam, kultūras ministram Puntulim un Saeimas apakškomisijas priekšsēdētājai Tēraudai ir vienalga un lai sprāgst nost vecīšu, sirmgalvju iemīļotais, uzticamais draugs?
Šeit nav ko ekonomēt, maksāsim ragā tik, cik nepieciešams, bet rādžiņam jāturpina skanēt – uz Doma laukuma adresi zvana uzbudināti pensionāri, kuri norūpējušies, ka aiztaisīs ciet vienmēr mīkstas, viegli sagremojamas barības pasniegšanas punktu, kur ēdamais neaptrūka, kā rīta gaismiņai svīstot, tā līdz pat labu nakti, mazo draudziņ, pasaciņai.
Kā klausītāji modīsies bez rīta programmas studijā vienmēr pikanti karstās Dairas Zīles, bez piparmētrīgi uzmundrinošās Kārļa Dagiļa un viegli rūgtenās Laura Zvejnieka radiobalss? Ko cilvēki darīs, ja turpmāk nedzirdēs viszinīgo lappusīti “Kā labāk dzīvot” ar labām pamācībām, kā rīkoties, ja dārzā iemaldījies alnis, kā pareizi sakopt pēc ēst gatavošanas piešļakstīto virtuves zonu un kā neveselam palīdz mājas ārstēšanās un pie pūšļotāja.
Kas notiks, ja tiem, kas sējušies pie rādžiņa, kā vīteņaugi sienas ap mietiņu, atņems dzīves balstu un liegs klausīties, kā par notikumiem ar bārdu basā zin pastāstīt apkārt staigājošā universitāte Eduards Liniņš un kā zamši saldā, dūmakainā balstiņā kultūrtelpā līdzē orientēties Ingvilda Strautmane.
Ja ik stundu skrejoši reportieri nesalasīs karstas ogles un labi degošu malciņu vienmēr pirmo ziņu raidījuma pagatavošanai, kurš tautai pasignalizēs, ka valdība atkal nolēmusi pacelt nodokļus un aptīrīt iedzīvotājus līdz pēdējam kreklam? Kur nu vēl dramatiskie sižeti un reportāžas no bēgļu laivām vai patiesie stāsti par savvaļā pamesto bērneļu sūro likteni!
Jautājums, vai tīšām neslēdz ciet un nenozāģē “politiķus sit un mērcē” tipa pārraides, kur uzstājās, teiksim, kritiskā pētniece Iveta Kažoka un pazīstamais cilvēktiesību aktīvists Jurģis Liepnieks. Un kurš uzņemsies cīņu ar puspatiesībām un pret melu pieduļķotiem kanāliem, ja likvidēs “Brīvo mikrofonu” un aizbāzīs muti sabiedriskam medijam, liekot Latvijas radio iet bojā!
Tāpat kā apstājas neeļļots iekšdedzes dzinējs, arī Ziņu dienesta cilvēciņi nevar nesties, mēli izkāruši, vākt vēstis un pa radio maļamus jaunumus bez pieticīgas samaksas par darba grūtumiem un informācijas patērētājiem priekšā nobērtajām pērlēm.
Izņemot valdes locekles, radiofonā neviens darbinieks nevar atļauties pasaulīgas lietas – nedz ārzemju ceļojumus uz subtropu zemēm, nedz glaunu automobili garāžā. Žurnālisti spiesti dzīvot necilvēcīgos apstākļos bez finansējuma, un zemais atalgojums liedz piesaistīt jaunus talantus – promejošo kolēgu vietā ierodas vien maizestēvus slavināt gatavi haltūristi. Pēdējais pacietības piliens draud ielīt rūgto vērmeļu kausā, kad daudz tiranizētā LR platforma pārtrauks diennakts skanējumu vai radiosignāls pavājināsies.
Tad gados vecākiem senioriem sāksies nopietnas veselības problēmas – dzirdes pasliktināšanās, runas traucējumi, zobu griešana, klausītāji kļūs apātiski un bezmiega nomocīti, jo ēterā gaidīto, saprotošo un mīlēto mājas viesu balsu vietā būs dzirdama vien dēmonu urkšķēšana.
