Egils Līcītis: Atjaunojusies cenzoru pasuga, kas pavēlošā tonī nosaka, ko drīkst, ko nedrīkst. Kas ir šīs odzes ar indes zobu? 6
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šajās nedēļās latvieši ierauti mītiņu un pasākumu virpulī, lai atbalstītu Baltkrievijas tautu. Kopš kaimiņzemē iešalkusies revolūcija, mūsu sabiedrības aktīvākā daļa vienoti cēlusies teikt savu jāvārdu pārmaiņām.
Diemžēl nevēlamā priekšvēlēšanu gaisotnē kārtējoreiz ceļas adžikas asumi starp partiju piekritēju burbuļiem internetā un ir personas, kam vajag skaldīt saliedētību. Tas sākās ar protesta mītiņu pie Baltkrievijas vēstniecības, kad eiroparlamentārietei Sandrai Kalnietei nelaimīgā kārtā gadījās pavēcināt publikai gar degunu mapīti ar uzrakstu “Vienotība”.
Tiešām ellīgs reklamēšanās instruments un uzskatāmās aģitācijas materiāls – mapīte!
Gadiem ilgi atmodas darbiniece piedalījusies tūkstoš mītiņos un manifestācijās, no kurienes Kalnietes balss un dzidrie smiekli aizskanējuši tālu pāri Daugavai, pāri Latvijai. Kalnietes kundze ir bijusi mūsu saulīte, vai tagad bijušajai LTF līderei cienījamā politiķes vecumā jāpacieš tik sīvi uzbrukumi – kā Indrānu mātei par tauku bļodiņas iztukšīšanu!
Turklāt pieredzes bagātā diplomāte neieradās uz pasākumu ne izslavētājā faraones Amnerisas tērpā, kas dod deviņsievu spēku, bet vienkāršās, pašaustās drānās, un Kalnietes kundzes rokās nebija dārga Luī Vitona rokassomiņa, bet parasti vāciņi ar dzimtās partijas simboliku.
Minētajā protesta akcijā kritiku izpelnījušies arī Jauno konservatīvo partijas “nekorektie” plakāti, un pēc nule Latgalē notikušā solidaritātes pasākuma ar Baltkrieviju tabaciņa degunā ieberzēta JKP un tautas vadītājam Jānim Bordānam.
Vai tas bij tāds priekšlasījums un deklamācija, ka sapulcētiem vaigi metušies sarkani un aizkritušas ausis? Nē, tieslietu ministrs, apmeklēdams dienesta darīšanās Daugavpili un Krāslavu, acīmredzot izlasījis anonsēto pieteikumu par pasākumu uz baltkrievu robežām un nolēmis piedalīties, pateikt kādu vārdu, būdams skaidrs kā stikliņš nolūkos pierādīt tudraudzību sābriem.
Tāpat ar vārnu ķērkšanu, žagatu žadzināšanu nosodīta jaunā politiskā zvaigzne, Rīgas mēra amata kandidāts no “Attīstībai/Par” Mārtiņš Staķis.
Ne Staķis esot vērpis, ne audis, ne pašujis lielgabarīta sarkanbalto standartu, bet, redz, mēra kandidātam vajagot afišēties pirmajam! Tā mums ziņo gudrākie brāļi, augstāk mācītās māsas un zinošākie draugi – datora taustiņu klabinātāji internetā, bagātīgi berot piparotus un sālītus pārmetumus politiķiem par zīmēšanos.
Politiķi nekad netiek glaudīti, bet atzīmēšu, ka “zīmēšanās”, tāpat kā aģitācija par savu partiju un pasaku iznēsāšana pa pasauli, ir piederīgas lietas arodam. Zināms, reklāmai ir paliels iedarbības spēks, lasot atbalstītājus, vervējot balsotājus, bet retais no politiķiem grib būt katrās kāzās līgavainis, katrās bērēs nelaiķis un šķidrāk apmeklētās saiešanās pirmā persona.
Kas ir šīs odzes ar indes zobu? Pārsvarā puspolitiskas būtnes – profesionālas ciema slotas visos piketos, pasākumu organizētājas, piederīgās NVO pārstāvju daudzo liekēžu pulkam ar sen nodibinātām partijiskām simpātijām un stabili izveidotām antipātijām. Pa lielai daļai internetā sēdošās dāmītes ir ar spējām gaisā saskatīt skābekli un viszinīgu ekspertu līmenī gatavas spriedelēt par visu ko.
Mums, latviešiem, ir milzīgs kritiķieru un recenzentu bars, un, skat, atjaunojusies arī cenzoru pasuga, kas pavēlošā tonī, piepaceltā balsī noteiks, ko drīkst, ko nedrīkst atļauties darīt.
Labi vēl, ka žagatas TV vakara ziņās nepamanīja Sarmīti Ēlerti 2 metru attālumā no prezidenta, solidarizējoties ar Baltkrieviju. Ēlerte tak veca “vienotībniece” un kandidējusi par pilsētas galvu! Vai tāda izrādīšanās nav vienas partijas reklāma un tamdēļ čūskas dzēliena vērta? Sižeta beigās Ēlertes kundze gan attapās noslēpties aiz melnām saulesbrillēm.