Egils Līcītis: Dzīve kļuvusi jautrāka! Saeimā ieradusies kreativitāte bez aiztures… 1
Māsas un brāļi, jūs taču vēl atceraties iesūnojušo un retrogrādiem pārpildīto 12. Saeimu? Mūrnieces valstība klusumā pārspēja kapsētu! Plenārsēžu laikā varēja dzirdēt, kā mušas rāpo pār zāles logu rūtīm un kā groziņos murrā deputāšu vecmeitu līdzpaņemtie kaķi. Vēl neiesnaudušies deputāti datoros sita zolīti, apskatīja bulvārpreses jaunumus un pētīja sirdsāķīšu piesūtītos svaigākos kailfoto, bet pa solu rindām uz pirkstgaliem slīdēja frakciju konsultanti, izdalīdami nervostronga šaibiņas labākai gulēšanai nomodā palikušiem (un no plikņu apskates uzbudinātiem).
Saldi dusošo stagnātu publiku izklaidēja viens tribīnes čaukstētājs, monotonā balsī skaitīdams, punkts viens atbalstīts, punkts divi jācep zivi, punkts seši visi sveši, un pēc oligarhu pavēles izfunktierēto likumprojektu vilka cauri tik uzmanīgi, kā kad stieptu pilnu kurvi ar olām. Parlamentiem raksturīgā izvillošanās, dzīvā domu apmaiņa, karstās debates iedegās vien tad, kad plānoja grozījumus šņabošanas un pīpošanas politikā, bet citādi sēžu zālē bija pārakmeņošanās konsensuss un nāves klusums, retu reizi kādam izejot pa lielajām darīšanām.
Visa valsts riskēja nobeigties aiz garlaicības.
Saeimas dzīves plūdums tecēja kā 60. gados celtā hruščovkā, kur iemājojušo nesabiedrisko pensionāru kontingentu no pusmiega iztraucē vien skaļāka durvju aizciršanās un šļūcoši soļi, kaimiņu kraķim ar papīrgrozu meimuru meimuriem steberējot uz šķirojamo atkritumu tvertņu nojumi.
Kā viss mainījies, kad vakarējos sūnciemiešus guļvietās nomainījuši ar pilsoņu gribu 13. Saeimā ievēlētie turbodeputāti, un pārvērsto Mūrnieces valstību vairs ne pazīt! Tagad te ir Latvijas varas jumts un valsts pārvaldes centrs, kā jau tas pastāv iekš parlamentārās demokrātijas. Saeimā ievēlēti cilvēki, kas nav varējuši mierīgi noskatīties uz notiekošo, cīnītāji uz visu banku pret nekrietnībām, kvēli Sorosa mācības adepti, dzītara latvieši, pārmaiņu politikas nesēji, kuri neslinko un strīpiņā aiznes rumpjus pie mikrofoniem, kur jūtas kā zivis ūdenī, itin kā kancele akurāt atbilstoši konkrētā runātāja gabarītiem sanaglota.
Vairāki jaunievēlētie, kustēdamies kā ūdenszāles, pastāvīgi nobungādami pretī runātājus, vēl nemaz nav sameklējuši, kur ir ierādītā sēdvieta! Viedokļu plurālismā iet vaļā tik skaļa un ugunīga debate, kā sapulcējušies pekles nelabie lielskungi sev rektoru vēlētu! Saplūcas leftisti ar ultralabējiem, liberāļi ar konservatīviem, republikāņi ar rojālistiem.
Dzīve kļuvusi jautrāka! Saeimā ieradusies kreativitāte bez aiztures, radošums, uguntiņa, ass prāts un atjautība.
Drīz skatītāji un klausītāji gāzīs apkārt Benu aptiekas, prasot kaut ko pret pārsmiešanos, pulverīšus vai pilienus. Kāds vēl Skutelis! – pašvakā komiķa rentesvietu zilajos ekrānos piektdienu vakaros ierādīs spožāko momentu esenciāliem izvilkumiem izklaides programmā no vakardienas Saeimas sēdes. Ir tāda sajūta, ka esam dzīvojuši humora pusbadā, un nu drūmās depresijas periodu ar uzviju kompensē 100 Saeimas jokdari un satīriķi, kuru frakcijas vada Harijs Kuharjonoks un Imants Veide.
Turklāt dzirkstošo joku dzīšana un zirgošanās notiek tik nopietniem ģīmjiem, ka sprūk vaļā pavisam nevaldāms zviedziens. Saeimas apsardzes dienestam pačukstēts pirmām kārtām turpmāk gādāt par apmeklētāju, nevis deputātu drošību. Jau bijuši gadījumi, kad saeimietis pēc sēdes metas kost garāmgājējiem, un mēģinājumi maltītē ieturēties ar Saeimas viešņu kakla vēnas asinīm.
Galvenais, ka politiķi tiešām beidzot risina vēlētājiem sasāpējušas lietas un prioritārus jautājumus. Tiek celta valsts, kurā nav despotijas un cilvēki nedalās nabagos un bagātos. Patērētājus kaitinošā OIK vienā rāvienā prom, nepārvēlētiem deputātiem kompensācijas trīs mēnešalgu apmērā nost, azartspēļu ellītes likvidēt, un “Saskaņas” princim Ušakovam arī atņems Rīgas atslēgas. Redzēsiet, cik ātri korumpantus, vēl siltus un ar nebojātu ādu nogādās nebrīvībā.
Nav šaubu, ka arī dokumentētais rīcības plāns, atspoguļojamā valdības deklarācija kļūs par grāmatnīcās nenopērkamu bestselleru, kā jau viss, ko sarakstījis Aleksandrs Milns.
Kušiniet un apsauciet nīgru, skāņā omā sabozušos mizantropu balsis, kas jokus nepazīst, sten pēc ārkārtas vēlēšanām, ņurd “nost ar balagānu” un kaut pa sētas pusi gribētu atgriezties pie iepelējušās parlamentāriskās kārtības ar mazkustīgumu un snaušanu. 13. Saeimu, kur deputāti sitas vai nost par vēlētāju interesēm, nekādā gadījumā neatlaist!
