Egils Līcītis: Diez vai musulmaņi ieradīsies, lai pārtaptu afrolatviešos 3
Latvijā atkal sacēlusies kņada bēgļu jautājumā. Apvienotās Nācijās izstrādāts globāls dokuments “par drošu, sakārtotu, likumīgu migrāciju”, kam dalībvalstis mīļi aicinātas pievienoties. Atceroties priekšvēsturi, ANO funkcionāri bēgļu krīzes uzliesmojumā sunīja paēdušo Eiropu par cietsirdību pret kalniem pāri nākušiem, jūras šķērsojušiem Āzijas, Āfrikas grūtdieņiem.
Kāpēc labklājības kontinenta durvis neatvēra vaļā līdz galam, kāpēc nenodrošināja karalisku uzņemšanu bēdzējiem, kāpēc ciemiņus nesadalīja pēc obligātām viesmīlības kvotām! Vēlāk gan izfiltrēja, ka lielākā Eiropā pārcelto daļa ir laimes meklētāji, nevis cietēji upuri, un ar plūsmu ielavījušies arī teroristi.
Kā jebkurā planetāra mēroga organizācijā (piemēram, FIFA), ievēlēšanu labi apmaksātā ANO ģenerālās vadības postenī garantē ar daudzo Melnā kontinenta valstu balsīm un par pateicību jārealizē atbilstošas intereses.
Jau tolaik cienījams ES ekskomisārs Piebalgs zināja teikt par ekspertīzēm, ka tuksnešu dēliem ceļā uz rietumu Eldorado tuvā nākotnē gatavi pievienoties zemajā startā pieliekušies 50 miljoni kontinentālās Āfrikas cilvēku un – vajag tik ierādīt taciņu pārējām bangladešām – muhamedi būs klāt! Kur iekustējušās masas liks?
Nav ilūziju, ka saviesīgā diplomātu klubiņā, birokratizētā ANO kantora dzīlēs varēja tapināt tālejošas iedarbības migrāciju organizējošu līgumu. Mūsu dzelžainas pārliecības ultraliberāļi no pasaules glābēju kategorijas ar mieru parakstīties zem katra ANO paragrāfa.
Nu, ministrs Rinkēvičs pasniedz informāciju, ka ANO dokuments ir politiska deklarācija, vienkāršs papīra gabals, valstis nobalsošot par vai pret, bet nekādas saistības nevienam neuzlikšot. Dotā jāvārda dēļ Latvija nekļūšot ne bēgļu transporta pieturvieta, ne galapunkts. Papīrs, piemēram, palīdzēšot nokārtot, kā valstīm ņemt atpakaļ savus pilsoņus, bet nodokļu maksātājiem jau skaidrs, ka par ieklīdušo nabadziņu vienvirziena lidojuma biļetēm uz dzimteni izsitīs čekus no mūsu valsts kases.
Ārlietu ministra skatījumā galvenais – jādara kā Lielvācijai, kaimiņzemēm, ziemeļvalstīm, kuras akceptējušas ANO priekšrakstus.
Te jāatzīmē – Norvēģijā izcīnīts, ka jau sešgadīgi bērni izvēlas, vai turpmāk būt zēnam vai meitenei, Zviedrijā par ziemas tumsā gaismu starojošās Lūcijas simbolu mūsdienās drīkst kļūt arī puisietis, bet pagaidām nejaudājam un ne visur vajag izskriet līdzi visam progresīvajam no Skandināvijas.
Rinkēviča priekšnieks Kučinskis nav paģērošs par parakstīšanu. Ja atbalstām globālas nostādnes, nevar izslēgt, ka Latvijas likumdošanas normas būs jāpakoriģē, jāpārregulē saskaņā ar parakstītā papīra burtu un garu. Un nacionālas valsts tiesības pašai lemt imigrācijas politiku var tikt ierobežotas.
Izraēla, Šveice, ASV negrasās pievienoties ANO deklarācijai. Kāpēc? Tikai par vienu nosaukto valsti mūsu ultras uzdrošināsies atcirst – tāpēc, ka tur pie varas idiots! Draugiem poļiem, Višegradas grupai arī ir apsvērumi neatbalstīt migrācijas sakārtošanu pēc starptautiskajiem standartiem, bet par to dr. Rinkēvičs nestāsta.
Mazāk līdzjūtīgi tēvijas inteliģenti laiduši vēstuli valdībai pret ANO paktu. Toskait aktieris Āboliņš, ilgi uzturējies Vācijā, laikam gan piedzīvojis, kā ir, kad māja pieblīvēta svešiem ļaudīm. Tā būtu humāni, ka atkuģojušam gados jaunākam brālēnam jādod tiesības uzaicināt dzimtu, kas Allāha lūdzējiem sastāv no tantēm, onkuļiem, sievasmātes, sirdsdrauga un vēl 30 tuviniekiem.
Taču mūsu cienīgtēvi uztraukušies, ka iebraucēji no tālienes vis nebūs ticības brāļi, bet citas kultūras, paražu cilvēki.
It īpaši “Vienotībai”, kura jau apdedzinājās un iebrauca reitinga mīnusos, filmējot bēgļu specifikas klipus, septiņreiz jānomēra, pirms atbalstīt dažādi interpretējamas nostādnes.
Protams, nevajag asumos konfrontēt ar kreisi liberālu uzskatu apsēstiem cilvēkiem, bet nākotnē nestabilā pasaulē pārceļotāji nebūs deficīta prece. Vai tiešām bēgšus no kara šausmām vai meklēt, kur gardāki bezmaksas kebabi. Latvijā politiķiem jāņem vērā demogrāfiskie riski, valsts drošības apdraudējums, okupācijas gadu bēdīgā pieredze.
Vai nu tā būs atbaidoša rasisma grimase Latvijas godīgajā sejā, ja šoreiz nobastosim bēgļu līguma parakstīšanu. Gribas bērniem atstāt valsti, kurā vērts dzīvot un justies kā mājās.