Cūkas pie velna! Bekons nebūs mūsu “Nokia” 0
15.08.2013 Egils Līcītis
Foto – LETA
Tautas plebiscītā Mālpilī 550 cilvēki pa galvu pa kaklu steigušies iebilst un tikai viens piekritis, ka novadā būvētu masveida cūku fermu.
Brežņevlaiku 99,9% balsojums bijis, neraugoties uz solījumiem, ka ražotni akreditēšot, monitorēšot un odierēšot pret smakām, ka objekts būšot kaut kas cēls kā Mālpils Baltais nams un dienās pretendēšot novada sakoptākās sētas titulam. – Cūkas pie velna! – atteikuši mālpilieši, – nedosim naktsmājas! Itin kā viņu muižas dīķī gribētu ielaist reptiļus, bet ganībās pieguļā izvest elefantus.
Protams, četrkājainās cūkas uzvalkā un šlipsē nestaigā, laidarā izbradā peļķes un dangas, cūkām ir gāzītes, tās bieži nokārtojas, un virca nesmaržo pēc jasmīna. Kur iekārto fermu, tur ļaudis skaistā vakarpusē verandā nepasēdēs, smalkos apavos pa ciematu nepastaigās, un tas ir neatbilstīgi starptautiskām un cilvēka tiesību normām. Ikvienā zaļās Latvijas miestā atplestām rokām sagaidītu investorus, kas iekārto botānisko dārzu vai rožaudzētavu, baraviku ieguves laukus, – vai arābus, kas rakņātos pa zemi, līdz kamēr uzietu naftu. Tomēr, no otras puses skatot, cūkas latviešiem ir tikpat kā nacionālais dzīvnieks, ko esam mēģinājuši iemūžināt pieminekļos, jo savulaik cūkkopība, bekona ražošana bija tēvijas eksportspēka un saimnieku labklājības pamats. Jūs atceraties, kad ministrs Segliņš pie Brīvības pieminekļa čurājošus puisēnus nosauca par “angļu cūkām”, tauta metās šņukurus aizstāvēt! Nē, mūsu cūkas nevar pulgot un salīdzināt ar šmucīgajiem britiem!
Pat pēdējais sivēns ir tīrīgāks un uzvedīgāks, mīlīgs kā kaķenīte. Tie ir pazemīgi un, ja vien nestaigātu uz četrām kājām, būtu arī dievbijīgi lopiņi. Latviešu labā kopšanā nodotas cūkas, pārtopot par bekonu, ir tikpat svētā piemiņā turamas kā Ķemeru sanatorija vai “Liepājas metalurgs”.
Tāpēc arī šodien aizsardzības ministrs Pabriks ieskatījis mālpiliešu dzelžaino lēmumu par apbēdinošu. Tas gremdējot ražojošo, eksportējošo un konkurētspējīgo Latviju un uzņēmīgo ļaužu iniciatīvu. Kaut pats dzīvo dabas liegumā un paralēli ministrēšanai nodarbojas ar lauku tūrismu, Pabriks protestēdams savā privātajā adresē izmitināšot 10 cūciņas un 1 kuili. Ministrs redzējis ārzemes vairāk nekā visi mālpilieši kopā un patiešām var apstiprināt, ka Šveicē daudzās ielejās stāv smags kūts gaiss, vecā labā mēslu smaka. Nē cūkgaļas industrijai nozīmē, ka miests nekad nekļūs par attīstības centru, bet dzīvos kā nabagmāja. Cūkgaļa ir nozīmīga latviešu uzturā, it īpaši liemeņa speķotā daļa, kurpretim šķiņķi, faršu un gaļas konservus pirks it visur aiz robežām. Neizvēlīgajām cūkām nav jākaisa pērles priekšā, tās ēdīs visu ko – kartupeļus vai papaijas. Tāpēc – nebūsim Matīsiņi, kam, cūkas ganot, dziedāt vis negribējās. Paplašināsim iekšzemē nozari, kas ar varenu kviekšanu ienesīs vairāk skanošā nekā somiem zvanošais “Nokia”.
