Egils Līcītis: Atmaksa Zatleram jeb šlāgeris ap kādu dzīvokli 0
Mēs visi zinām, ka Zatlera kunga luksusa dzīvoklim ir tik gara pieņemamā zāle kā divīzijas kājnieku ierindas līnija. Viņa dzīvojamās istabas kamīnā sadedzina veselus, nesazāģētus ozolus. Teritorijā ap nekustamo īpašumu ir gan badmintona laukums, gan iejādes manēža un fazānu audzētava.
Lūk, cik vienkārši izkrāšņot diezgan apzelētu tēmu par eksprezidentu nepelnītām privilēģijām, tāpat kā vecam žurnālistam baltu par melnu pārtaisīt, radot publikā reaktīvu attieksmi pret it kā notiekošo nejēdzību.
Kāpēc jautājums “par Zatlera dzīvokli”, it kā tas būtu Paula šlāgeris, neizbēgami ik pa laikam tiek atskaņots sabiedrības dienas kārtībā? Tāpēc, ka ir, kas to uzkurina, bet avīzes apdzīvo dažādi radījumi, kuri itin skaidri saprot, kādas plates uzlikšana, kādas spekulācijas un nomelnojumi labpatiktu viņu saimniekiem, “patiesā labuma guvējiem”, kuri nozvērējušies, ka Zatleram jāsaņem atmaksa! Bet skādi eksprezidents nodarījis ļoti lielu. Viņš kaitējis visai pērkamai politikai un ar Rīkojumu nr. 2 novilcis ādu diezgan daudziem vilkiem pie Latvijas rīkles un sīkiem kabatzagļiem. Papriekš prezidents Saeimā nesaņēma termiņa pagarinājumu. Nodibinājis partiju, turpināja maksāt komisiju par sastrādāto postu un regulāri dabū naktspodu saturu uz savas grēcīgās galvas, ko grūti notīrīt. Mūsu “politiskā kultūra” nenopūlas ar sevišķi smalku zīda cilpu pīšanu, it īpaši, ja pats esi viegli piežmiedzams ļūļaks uz politiskās skatuves.
Protams, eksprezidentu materiālais nodrošinājums ir lieta, kas prasa mēra sajūtu, un Valdis Zatlers, kļuvis par piezemētāku personu, nav spiests dzīvot suņubūdā vai bēniņos. Tomēr arī citās valstīs, cienot ieņemto amatu, “pensionētos” prezidentus akurāt neizliek aiz pils durvīm čībiņās ar tējkannu rokā, kaut piešķirtie bonusi citur ir lielāki un citur mazāki.
Ja palūkojamies uz demokrātijas citadelēm Lielbritāniju vai Skandināviju, tad redzam, ka sabiedrība vienojusies uzturēt monarhus ar ģimenēm, kas lēti vis nemaksā. Mūsu valstī – dēļ tā, ka Zatleram jāatmaksā ar zobu pret zobu un kā politiķi nāvīgi jāievaino, šī “dzīvokļa lieta” ir gruzdošu ogļu kaudzīte zem pelnu kārtas, ko parocīgi pabakstīt – ik sīkākais reportierītis pelnīs popularitātes punktus, ko citkārt dabūtu, vien nomocītus dzīvnieciņus aprakstīdams. Tā kā Latvijā daudzi nedzīvo pārticībā un uzsvērtā tiekšanās pēc vienlīdzīgākas sabiedrības lai nu paliek lētticīgu klausītāju ziņā, tad heroiski taisnības cīnītāji ar sarkaniem burtiem atmaskos “mantrausi” Zatleru, kurš piedevām Zoodārzā ievēlēts. Taču “kurinātājiem” pret Zatleru ir netīri revanša nodomi, jo eksprezidentu privilēģijas nebūt nav apzeltītas Austrumu greznības bagātā sortimentā. Atcerēsimies, ka daudzas skaistākas savrupmājas, visticamāk, ir uzceltas par valstij nolaupītiem līdzekļiem, kamēr Zatlers saņēmis tik to, kas likuma noteiktā kārtībā pienākas, un šo likumu neba viņš taisījis un regulējis.
