Egils Līcītis: Nedēļas laikā kara ministrs Artis Pabriks paveicis divus darbus, kas pelna vislielāko atzinību un teicamu atzīmi 5
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nedēļas laikā kara ministrs Artis Pabriks paveicis divus darbus, kas pelna vislielāko atzinību un teicamu atzīmi.
Vispirms Pabriks, zināmā mērā pa pusei būdams māju cilvēks, droši, bez taustīšanās un klauvēšanas ir vēris Pentagona ārdurvis un, esot īpašās attiecībās ar prezidentu Donaldu Trampu, iešāvis kāju Baltā nama parādes ieejas šķirbiņā, lai pavēstītu, ka Latvijā tāpat kā Polijā gaida ierodamies pastāvīgo ASV karavīru kontingentu.
Sabiedroto uzņemšana it visur notiks uz mūsu rēķina, tā teikt, “welcome in Latvia”, “esiet sveicināti Latvijā”.
Palūgt amerikāņiem vīru brigādi vai bataljonu mūsu aizsardzības ministram tikpat viegli kā paprasīt izpalīdzēt ar letālo bruņojumu vai elektriskās uzlādes ieročiem, un nav no svara, vai kontingents iebrauc no tepat Vācijā atsauktā karapulka vai papildspēki atlido no aizokeāna.
Otrs labi darītais darbs ir tas, ko Pabriks ieslaucījis tieši atpakaļ nosmulētā priekšautā kādam Latvijas valstiskuma kapraču pēctecim Krievijas vēstniecībā, kurš retrospektīvi centies atgādināt par “tautas plebiscītu” 1940. gadā, kur latvieši plūstot uz vēlēšanu iecirkņiem nobalsot par jauno komunistisko varu.
Te mūsu karavadonis, diplomāts, vēsturnieks un politoloģijas zinātņu doktors izpaudies arī kā dzejnieks un atradis īstos vārdus un zobgalīgo toni, lai pasmīnētu un pārsegtu no Antonijas ielas izplatītās daudzkārt novazātās blēņas – izskatoties, ka Krievijas vēstniecībā Latvijā tviterkonts ir uzlauzts un kritis provokatora vai ārprātīgā rokās.
Pabriks piedāvā sniegt kiberekspertu, nepieciešamības gadījumā arī citu ekspertu palīdzību. Lasi, apārstēt prātiņā psihiski sašķobījušos Ru vēstniecības dienestnieku.
Atgādināsim drosmīgā ministra, tautā mīlētā un populārā politiķa vizītkarti. Artis Pabriks virzīts kā uz Valsts prezidenta, tā vairākkārt uz premjerministra amatu.
Būdams jauneklis ar tumšiem matiem, kas galvvidū uzfrizēti Kārļa Ulmaņa ezītī, pirmo politisko vagu dzinis kopā ar kolēģiem Tautas partijā, vēlāk darbojies ar Štokenbergu un “Vienotībā”.
Pašreiz, būdams ar sarmu matos, atrazdamies spēkpilnajā dzīves posmā, ko dēvē par “vīrieti labākajos gados” un kam kumeļa periods tālā pagātnē, Pabriks ir nacionālāk noskaņotais vīrs “Latvijas Attīstībai” progresa spēkā.
Izmetis enkuru te Aizsardzības, te Ārlietu ministrijā, sekmīgi vadīdams kā vienu, tā otru, savienodams militārista un diplomāta talantus. Aptaujas anketā par valstsvīra ideālu kā pirmo minējis Ronaldu Reiganu, kā otro – pašreizējo ASV prezidentu.
Būdams estēts, Artis var priecāties par dabas skaistumu, iekāpis ziedošā sarkano magoņu vai rapšu laukā. Ilgus gadus ik pirmdienas rītu Pabriks ar finiera koferi rokās devies uz Briseli, lai aizstāvētu Latvijas intereses kā Eiroparlamenta deputāts.
Eiroparlamentāris atgriezies ceļojumos noguris, bet novērtēts Berlīnes, Romas, Parīzes labākajos namos, zināms kā ietekmes cilvēks un viedokļu līderis no Latvijas arī Ženēvas diplomātiskajos salonos, Briseles Berlaimonta ēkā, Londonas Sitijā, Apvienoto Nāciju augstceltnē Ņujorkā.
Staltais latvietis bauda EK prezidentes, bijušās Vācijas aizsardzības ministres Urzulas fon der Leienas personīgu draudzību.
Nereti Pabrika sasniegumi diplomātijā tiek pielīdzināti Zigfrīda Annas Meierovica panākumiem – arī mūslaiku Meierovica reinkarnācija spēj atrast kopēju valodu, tā teikt, gan ar karaļa musketieriem, gan ar kardināla gvardistiem.
Artis apstiprina proeiropeisko identitāti, sevi gruzdošā temperamenta dēļ saukdams par Latvijas itāli, apņēmis laulāto draudzeni no vācu ģints, Hamburgas Undīni un pie pusdienu galda dod priekšroku eksotiskiem Vidusjūras ēdieniem.
Pašreizējā postenī, ieņemdams kara ministra amata augstumus, Pabriks jūtas ērti gan kareivju zābaku piebradātās kazarmās, gan karalauka apstākļos, pasedzis uz aukstas zemes mēteli, ar elkoni pagalvī saposies naktsguļai, gan ministrijas greznajā, tepiķiem izklātajā, flīzētām grīdām namā ar sienām piekarinātām vecmeistaru otas gleznām “Kā peles kaķi apglabāja” un tajā, ar meža zvēriņiem, vāverēniem, vardēm, zaķēniem, kur apakšā parakstīts “Tev nebūs nokaut”.
Aizsardzības ministrs Lestenē pieminējis leģionārus kā savai valstij uzticamākos dēlus. Artis ir pateicīgs savam sensejam, karatē trenerim, kurš viņu sagatavojis līdz lielmeistara melnās jostas līmenim.
Piedalījies 40 full contact cīņās, Pabriks guvis 40 uzvaras. Tas dod pamatu tautas tālākai pārliecībai, ka valsts aizsardzība nodota drošās un stiprās rokās.
