Egils Līcītis: Apgrūtinājumus radīja lēni domājošā valdība vai neapzinīgie pilsoņi, kuri negribēja kļūt vakcīnu vergi, vai krievi? 20
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kādreiz 2008. gadā, pasaules finanšu krīzē un “Parex” bankas sabrukuma periodā, jebkurš pirmziemnieks kā reizrēķinu mācēja izskaidrot, ko nozīmē termins “sindicētais kredīts”. Mūsdienās katrs mazais prot no galvas bērt kā pupas Latvijā pieejamās kovida pretpošu šķirnes un tikpat labi kā vispāratzīts, pieredzējis epidemiologs zin, kas ir “balstvakcīna”, “kontaktpersona” un “vakcinācijas epizode”.
Latvijas valdības pieņemtais lēmums par striktiem iedzīvotāju kontaktu ierobežojumiem, komandantstundas ieviešanu no astoņiem vakarā līdz pieciem rītā un mājsēdi vēl ir silts kā pīrāgs, bet jau saņēmis dīvāna ekspertu ievērojamu kritikas dozu, ka ir novilcināts un nāk par vēlu, un, no otras puses – ka laupa arī nošpricētiem dzīvesprieku un izklaides visā to daudzveidībā un nodala no nepieciešamo pamatvajadzību apmierināšanas.
Kā teica infektoloģe dr. Baiba Rozentāle – cilvēks ir sociāla būtne. Tagad krīzes uzliesmojumā vakcinētai būtnei ir liegtas ne vien tādas kolektīvās izpriecu formas kā ķinīša apmeklējums un deju vakari, bet varas iestādes kontrolēs un vērsīsies ar likuma spēku pat pret personām, kuras pēc pulksten 20 iegājušas par dziļu kaimiņu robežās un nav laikus atgriezušās mājās vai mēnesnīcā pūlas sasaukt aizmaldījušos runci ar – Minc, Minc, Minci! Lai apkārt vazāšanos pēc noliktās nakts stundas nogrieztu kā ar nazi, policijai brīdinājumam atļauts šaut gaisā tikai vienreiz.
Paldies Dievam, latvieši ir jau pazīstami ar ārkārtas stāvokli. Ne jau pirmoreiz stāvam kraujas malā, ne pirmoreiz četrās sienās ieslodzīts kā nabadzīgs študente īrētā jumtistabiņā, tā miljonārs privātīpašuma villā. Cilvēkiem visvairāk sāp, ka aizvērti kā greznumlietu, tā svārku un bikšu, ziemas drēbju veikali, kur, vēsākam laikam iestājoties, sagādāt kažokus, pižikus un botes. Aiz atslēgas ir arī komforta un labsajūtas pakalpojumu uzņēmumi. Vaļā palikuši tikai pirmās nepieciešamības preču veikali.
Miljons mājsaimniecību iesprostošana prasīs salīdzinoši sīkus kapitālieguldījumus 200 miljonu eiro apmērā. Plāni iekrāt ko nebaltai dienai sen kā atmesti. Latvijas valdība dzīvo, peldoties bagātībā kā Krēzi, jo naudas ir kā spaļu, lasi – tik daudz, kā nekad nav bijis.
Vieni miljoni tiek notērēti sabiedrības izglītošanas kampaņās un nezinātnisku pieeju apkarošanas pasākumu ietvaros, citi sliktas gaisa cirkulācijas novēršanai. Lielā nauda pakāpeniski ievelk amatpersonas savos tīklos un saindē tīri morāliski.
Tikām latvieši kārtējoreiz strīdas, kas vainīgs pie dotā stopsignāla jebkurai kustībai un stingrā režīma atjaunošanai. Vai apgrūtinājumus radījis komandējošais sastāvs, valdība, kurā sapulcēti cilvēki ar lēnu domāšanu, vai neapzinīgie pilsoņi, kuri negribēja kļūt vakcīnu vergi, vai krievi? Ministri, zināms, locījās deviņos līkumos, kamēr izšķīrās lemt par aizliegumiem, lai nepiedzīvotu humāno katastrofu un lai nepaspēlētu no tēvutēviem mantoto valsti un civilizāciju.
Tas kritiķiem netraucē valdību applaucēt sliktiem vārdiem par “mīkstajiem” un cilvēkiem ar vāju stratēģisko domāšanu. Varasvīriem esot pie kloķiem, šie kloķi bijuši jārausta, cik spēka – viņi to nav darījuši. Un nav bez pamata runas, ka nācijas glābšana jānodod bruņoto spēku, militārpersonu rokās. Kas attiecas uz cittautiešiem – viņi atkal nav sapratuši ne bū, ne bē, nav noorientējušies krīzē, dzīvojuši, ka viņiem viss kā kaķim zem astes, tāpēc tagad par nepieciešamību vakcinēties esot apziņojami saprotamā valodā.
Pa lielai daļai Latvijas ļaudis ir samierinājušies ar savu likteni un laika nosišanu mēneša garumā, gatavi pacietīgi panest ierobežojumu slogu. Īgņas arī komandantstundā turpina īgņoties, teiksim, ka netiks ārā pavērot zelta rudeni ar skaisto lapkriti un ka mājsēde ir taisnākais ceļš uz aptaukošanās un liekā svara problēmām.
Optimisti cer, ka mājsēdē uzšķils jaunu dzirksteli attiecībās un ar dzīvības koka spēku izdosies radīt tūkstošiem jaunu mazo latviešu. Viņus iepriecē pazīstamā gaišreģa Alda Gobzema zīlējumi, ka lokdauns ilgšot līdz pavasarim.
Pa pusei šā, pa pusei tā, bet uz priekšu vilksimies. Kam vīruss trāpīs kā ar lielgaballodi, tam, kā prezidents teica, šogad nebūs Ziemassvētku, kurš tik skrotīm ieskrambāts, tas sagaidīs mājsēdes un, kas zin, arī totālās pandēmijas beigas.
