Egils Levits: Latvijā materiālā atšķirība jau bīstami liela 17
Egils Levits. Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarācijas koncepcijas autors, pirmais tieslietu ministrs pēc Satversmes darbības atjaunošanas, pirmais vēstnieks Vācijā pēc valsts atjaunošanas, pirmais Latvijas pārstāvis Eiropas Cilvēktiesību tiesā, pirmais Latvijas pārstāvis Eiropas Savienības tiesā. Ar viņa pūlēm tapuši daudzi svarīgi likumprojekti, viņš ir arī Satversmes preambulas autors. Pirms diviem gadiem kandidējis Valsts prezidenta amatam. Mūsu saruna par Latviju. Un atbildību.
Fragments no intervijas “Mājas viesī”.
Kāda ir jūsu vīzija iekšpolitikas, ārpolitikas un sociālās politikas jomā? Kādu jūs gribētu redzēt Latviju?
Mana vīzija balstās uz tiem četriem virsprincipiem, kas raksturo mūsu valsts iekārtu un tagad ir ietverti Satversmes Ievadā jeb preambulā.
Pirmais ir demokrātijas virsprincips, proti, demokrātiska lēmumu pieņemšanas kārtība. Šis princips darbojas. Latvija nenoliedzami ir demokrātiska valsts.
Otrs ir tiesiskas valsts virsprincips, proti, demokrātiski pieņemti lēmumi ir jāsamēro ar to atbilstību augstākiem, konstitucionāliem tiesību principiem. To nodrošina Satversmes tiesa.
Diemžēl politiskajā diskusijā pirms lēmumu pieņemšanas šim principam ne vienmēr tiek pievērsta vajadzīgā uzmanība. Tādēļ es ieteiktu izveidot vēl vienu institūciju – valsts padomi, kāda ir, piemēram, Francijā. Atšķirā no Satversmes tiesas, kas izvērtē jau pieņemtu likumu, valsts padome, ko veido neatkarīgi pieredzējuši eksperti, sniedz savu atzinumu jau pirms lēmuma pieņemšanas. Likumdevējam šis atzinums nebūtu saistošs, taču tas noteikti uzlabotu Saeimas lēmumu kvalitāti.
Tiesiskas valsts virsprincipa darbību praksē apdraud arī korupcija, korporatīvās saites, politisko partiju atkarība no sponsoriem, kas valsti izmanto savās interesēs. Tas “smird”, un nākotnes Latvijā tam nav vietas. Te savs vārds sakāms arī vēlētājiem un visiem politiski aktīviem pilsoņiem. Un šis vārds ir: tagad pietiek!
Trešais virsprincips ir sociāli atbildīgas valsts princips. Te nu mums patiešām ir vēl daudz darāmā. Tas attiecas gan uz nodokļu politiku, gan uz atstumto iedzīvotāju grupu sociālo un ekonomisko iesaisti. Piemēram, ik pa laikam izskan doma, ka mums vajadzētu lētus viesstrādniekus. Bet valstij, kurā ir astoņdesmit tūkstoši bezdarbnieku, pirmām kārtām ir jārūpējas par savu bezdarbnieku integrēšanu darba tirgū. Un arī par to, lai atgrieztos ekonomiskie emigranti. Šādā situācijā lētu viesstrādnieku ievešana nav savienojama ar tālredzīgu politiku. Otrām kārtām ir jāveido programma, kas veicinātu sociālo izlīdzinājumu. Brīvā sabiedrībā, kas balstās tirgus ekonomikā, zināmas materiālas atšķirības starp turīgākiem un mazāk turīgiem motivē censties. Taču šīs atšķirības nedrīkst būt graujošas, jo tas rada sociālu spriedzi, kas var destabilizēt demokrātiju. Latvijā šī atšķirība jau ir bīstami liela. Situāciju pasliktina arī tas, ka politiskās partijas ir vairāk vai mazāk orientētas uz ekonomisko grupējumu interesēm. Ka pie mums joprojām nav ieviests progresīvais ienākumu nodoklis, tā ir netaisnība. Tādēļ apsveicami, ka diskusijas par to atsākušās.
Ceturtais virsprincips ir nacionāla valsts. Latvijas valstij ir trīs galvenie mērķi: nodrošināt saviem pilsoņiem brīvību, veicināt viņu labklājību un garantēt latviešu nācijas, valodas un kultūras pastāvēšanu. Brīvība un labklājība ir jebkuras modernas demokrātiskas valsts mērķi, taču Latvija ir vienīgā valsts pasaulē, kuras mērķis ir garantēt tieši latviešu nācijas, valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību. Šajā jomā vēl daudz darāmā. Piemēram, skolu segregācija pēc valodas principa ir no padomju sistēmas pārmantota aplamība, kas neatbilst mūsdienu Eiropas valsts idejai un standartiem. Ir jābūt vienotai izglītības sistēmai, kurā iekļaujas visi Latvijas iedzīvotāji neatkarīgi no indivīda etniskās un valodas piederības. Nav arī pieļaujama latviešu valodas kā mūsu visu valsts valodas diskriminācija, piemēram, darba tirgū. Pozitīva ir vispārējā pacilātība, gatavojoties Latvijas simtgadei. Jācer, ka tā nenoplaks, ka iesāktie projekti tiks īstenoti, jo šādi mēs stiprinām Latvijas valsts pamatus.
Pilnu interviju lasiet jaunākajā žurnāla “Mājas viesis” numurā vai mūsu elektroniskajā versijā.
