efektīvi saimniekot iespējams arī dažos hektāros 0
Iepretim izplatītajam uzskatam, ka efektīva saimniekošana laukos iespējama tikai lielās platībās, Tukuma novada zemniece Helēna Kokoreviča apliecina, ka pilnīgi pietiek ar dažiem hektāriem, lai nodrošinātu iztiku ģimenei un ražotu oriģinālu, tirgū pieprasītu produkciju.
Rūdījums
Savus audzināmos izskolojusi līdz Slampes vidusskolas izlaidumam, pedagoģe ar 26 gadu stāžu 1990. gadā devās izdienas pensijā, lai pievērstos lauksaimniecībai un īstenotu sapni par savu lauku māju. Skolotāju mājas dzīvoklī mītošo ģimeni ar divām meitām aicināja līdzās iegādātais īpašums “Gaiķi”, kas jau sen ilgojās pēc kapitālas atjaunošanas. Kopā ar vīru, kuram viss bija pa spēkam, viņi sāka par sertifikātiem iegādāties lietotu tehniku un padomju karaspēka daļu neizmantoto zemi graudu audzēšanai, bet piemājas 6 ha ierīkot augļu un sakņu dārzu, ieviest bites un lopus. Helēna Latvijas Neklātienes lauksaimniecības tehnikumā apguva biškopību un 1992. gadā reģistrēja savu saimniecību. Dažos gados tās platība pieauga līdz 100 ha. Tiesa, negaidītie pavērsieni vēlāk lika no daudz kā atteikties, bet ne no sava gājuma lauksaimniecībā.
– Aizdevumu – tūkstoš latu – pavasara sējai un degvielai uz trim mēnešiem, kamēr cūkas būs kaujamas, bankas man, 50 gadus jaunai pensionārei, atteica.
Viņu pieņēmums, ka jau rīt varu atstiept kājas, ļoti aizvainoja. Uz goda vārda, bez procentiem izpalīdzēja pāris vietējās kompānijas. Kopš tā laika bankām neuzticos un iztiekam bez kredītiem.
Ierasts saimniekot maksimāli racionāli, izmantot katru dēli, naglu un ķieģeli. Kā varējām, tā darījām: nenogurstošā darbā uz lauka un kūtī, vīram remontējot vecos dzelžus un kopā veicot nepieciešamās pārbūves.
Helēna iemācījās pat lecināt sivēnmātes un saņemt sivēnus. Pārmaiņas cenu konjuktūrā lika atteikties no piena lopkopības un izvērst cūkkopību, kuras dēļ “Gaiķos” ierīkoja sertificētu kautuvi. Ierastajā ritumā pārmaiņas ienesa kāds kaimiņš, uzdāvinot 1000 zemeņu stādu.
Aug kā meža zemenes!
– Vīrs izdomāja, kā audzēt zemenes zālē. Viņš arī veco traktoru papildināja ar pašdarinātu ierīci stādu izmētāšanai, bedrīšu taisīšanai un laistīšanai. Nākamajā gadā vairakkārt kultivē rindstarpas, zemeņu rindas apstrādā ar kapli. Tiklīdz sāk stīgot, pārstāj kultivēt, lai aug. Aizaug arī kultivētā daļa, no kuras ņemu jaunos stādus tālākai stādīšanai. Nākošajā gadā mehanizēti pļauj celiņus starp rindām un no augšas nezāles virs zemeņu lapām. Ar nezālēm necīnos, jo, piemēram, vībotnes atbaida smecerniekus, bet usnes irdina zemi. Ogas ir ļoti tīras, jo aug kā mežā, bet ražu dod ilgāk. To nodrošina šķirņu daudzveidība. Mūsu piemājas dārzam raksturīga liela dažādība: lai aug viss, kas pašiem garšo, turklāt dabiski. Kad tirgu pārņēma ievestā gaļa, likām punktu arī cūku turēšanai un izvērsām zemenes. Tās aizņem hektāru.
Lai jau piekopto saimniekošanu bez ķimikālijām padarītu efektīvāku, Helēna mācījās bioloģiskās lauksaimniecības kursos. Bioloģiskās saimniecības statuss, kas iegūts 2004. gadā, līdzdalība asociācijā un biedrībā “Vides veselības saime””Gaiķus” ievedusi arī tūrisma apritē.
– Ne visi ļauj svešiniekiem pa dārzu staigāt. Ar katru gadu vairāk ierodas interesenti, kuri priekšroku dod dabiskiem produktiem. Turklāt vēl pašu lasītiem, kad var ņemt, kādu ogu gribi! Tas ir kaifs lasītājiem un mums liels atspaids. Protams, bez braukšanas uz tirgu Zolitūdē un ogu nodošanas Rīgas ekoveikalos neiztikt. Apmeklētāji degustē ne vien dažādas ogas, bet arī visu pārējo, kas dārzā. Iepazīst garšaugus un ārstnieciskos augus, bauda tējas ar “Gaiķu” medu. Tas viss popularizē bioloģisko produkciju un veselīgu dzīvesveidu. Ir savi pastāvīgie kundes.
Medus pārdošanai nesanāk, 10 saimes nodrošina vien pašu vajadzības. Kad kļuva pieejamas subsīdijas, par pirmajiem 600 latiem ģimene iestādīja avenes hektāra platībā.
Mājražošana
Attīstību veicināja Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas un biedrības rīkotie semināri, pieredzes apmaiņa pašmājās un aiz robežām.
– Tā uzzinu visu jaunāko un smeļos pieredzi. Suvenīri no katra brauciena ir jauni stādi un sēklas.
No Somijas, piemēram, atvedu zaļogu upeni. Ieaugusies labi, izskatās neparasti, bet īpašības un garša tāda pati kā melnajai upenei. Toties dārzā tā ir intriga, kas cilvēkus saista un mulsina. Līdzīgi bija ar baltajiem, zaļajiem un melnajiem tomātiem – nepērk un viss. Kad nogaršo, vērtē tos pārākus par sarkanajiem. Savukārt man iedvesma eksperimentēt tālāk.
Jaunieguvumu lološanā būtiska bija četru siltumnīcu uzcelšana 2007. gadā. Lai pārstrādātu atlikušo, togad sākās arī mājražošana dzīvokļa virtuvē. Pirmā produkcija bija zemeņu, aveņu un tomātu sulas, kā arī saldētas ogas, kuras saskaņā ar noteikumiem realizēja mājās un tirgos. Krīzes gados viens otrs bioveikals nedaudz ņēmis uz savu risku, taču mazais apjoms audzētājiem nav kompensējis pat ceļa izdevumus. Lai varētu pašu ražojumus tirgot veikalos, kas nepieder pašiem, “Gaiķu” saimnieki sāka kārtējās pārbūves. Bijušo kūti un kautuvi pārveidoja pārstrādes uzņēmumam atbilstošās telpās. Tas bija smags periods arī personiskajā dzīvē. Nepietika ar perturbācijām ģimenē. Helēna salauza kāju… Meitām bija sava dzīve citviet – arī bioloģiskajās saimniecībās vecāku uzdāvinātajās platībās. Dzelžos iekaltajai invalīdei talkā nāca lauksaimnieks Andis Cābulis, arī vīrs ar zelta rokām. Pateicoties racionāliem risinājumiem, taupībai un prasmei ar visu tikt galā pašiem, bijusī kautuve un cūku novietne pārvērtās par ražošanas un produkcijas uzglabāšanas telpām. Ceļu uz bioloģiski audzētās produkcijas pārstrādi bija bruģējusi iestrādātā bāze: ogulāji, augļu dārzs, ārstniecisko un garšaugu kolekcija un ar siltumnīcām nostabilizētā saimniecība. Ražotnes izveidi sekmēja arī subsīdijas, kuras ieguldītas būvmateriālos un virtuves inventārā. Izturējis visus kritērijus, pārbaudes un sertifikāciju, pērn reģistrētais bioloģiskās z/s “Gaiķi” ražošanas uzņēmums augļu, dārzeņu un pārējo augu izcelsmes produktu pārstrādei ieguvis arī skatam tīkamas aprises. Pirmā gada pieredze jaunajā statusā sadarbībā ar 8 specializētajiem veikaliem Rīgā iepriecinājusi. Burciņās un pudelēs pildītā produkcija realizēta vēl pirms jaungada.
Helēnas virtuve
No preses izdevumiem Helēna vākusi dažādas receptes, kas ar skolotājas rūpību sistematizētas atbilstoši pamatproduktiem. Ķirbju variācijas vien pārsniedz simtu. Tā kā bioloģisko produktu pārstrādei jāizmanto tikai pašas audzētais, vajadzības gadījumā sāls un bioloģiskais cukurs, lauru lapas viņa aizvieto ar salviju, bet piparus – ar čili. Austrijas braucienā viņa konstatējusi, ka savā siltumnīcā četru šķirņu sīvie pipariņi padodas labāk. Izaudzētā pārstrāde nav galvenais. To piekopj, lai nekas neietu zudumā. Tālab arī šogad ar Andi sagatavotās produkcijas plaukti jau pustukši. Jaunākais – plūškoka sula. No vairāk nekā 20 dažādībām īpašu uzmanību piesaista ar jāņogu sulas piedevu marinēti gurķi, lečo un čatniji. Taču saimniece visvairāk lepojas ar rabarberu biezeni un rudens ābolu – aveņu ievārījumu, kādu citiem nav. Neparasti ir salāti no gurķiem ar sīpoliem vai ar ārstniecisko melotriju jeb meksikāņu gurķīšiem. Čatnijs, pagatavots no tomātiem, burkāniem, paprikas, čili un ķiplokiem, arī ir atšķirīgs. Kaut gan recepte ir viena, katras sērijas īpašo garšu nosaka izmantoto tomātu šķirnes. “Gaiķos” izaudzētās bagātības daudzveidība ir apbrīnojama, tomātu vien 90 šķirnes. Tāpēc labas iespējas paspīdēt ar garšu niansēm pat ierastās kombinācijās, nemaz nerunājot par dārzeņu salikumu neordinārās buķetēs.
Lai gan aizvadītā divdesmitgade Helēnai Kokorevičai bijusi pārdzīvojumiem un zaudējumiem bagāta pieredze, un mājas celšana joprojām ir neīstenots sapnis, viņas vērtējums ir pozitīvs.
– Lielākais gandarījums ir dot savu artavu veselīga dzīvesveida un vietējās produkcijas popularizēšanā. Lauksaimniecība ir bezgala interesanta nodarbošanās, jo visu laiku esi izziņas un jaunatklājumu procesā. Daudzi sūdzas: nav darba… Ja ir zeme, darbs būs arvien, var audzēt, ko sirds vēlas. Siltumnīcai nevajag platības, turklāt katram ir virtuve, kas jātur tīra, neskatoties ne uz kādām prasībām vai PVD inspekcijām. Un, ja vēl cilvēks visu ekonomē un neiedzīvojas parādos, tad viss ir iespējams. Arī privātais bizness nelielā saimniecībā.
