Edvīns Šnore: Latvijas ļaudis ar Putinu sirdī 45
95% no Latvijā mītošajiem Krievijas pilsoņiem svētdien notikušajās Krievijas prezidenta vēlēšanās balsoja par Putinu. Vēl lielāks atbalsts Putinam ārzemēs fiksēts vienīgi Krievijas kara bāzē Tadžikistānā – 99%. Kopš 2012. gada Putina atbalstītāju rindas mūsu valstī ievērojami augušas. Par ko tas liecina? Manuprāt, par divām lietām.
Uz Latviju pārceļas dzīvot Putina atbalstītāji, nevis pretinieki
Pretēji plaši tiražētajiem stāstiem par Putina opozicionāriem, kuri masveidā bēg uz Latviju, Krievijas prezidenta vēlēšanu rezultāti rāda, ka termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā pārsvarā saņēmuši nevis Krievijas disidenti, bet – tieši otrādi – ļaudis, kuriem Putins ļoti patīk. Un bēg viņi, kā paši atzīst, nevis no Putina, bet no Krievijas “bardaka”, korupcijas un piesārņotās vides. Vēlēšanu rezultāti arī rāda, ka Latvijā mītošajiem Krievijas pilsoņiem ir īpaša nepatika pret liberālo opozīciju. Javļinski un Sobčaku Krievijā atbalstījuši procentuāli gandrīz trīs reizes vairāk vēlētāju, nekā to darījuši Krievijas pilsoņi Latvijā.
Latvijas mediju telpas krieviskošana ir vairojusi Putina atbalstītājus
2014.gadā, kad Putins iebruka Krimā, Latvijas valdība lēma piešķirt simtiem tūkstošus eiro, lai paplašinātu krievu valodas saturu Latvijas medijos. Tika izvērstas LR4 krievu programmas, LTV7 tika likvidēti virkne latviešu raidījumi un to vietā radīti jauni – krievu valodā. Mērķis bija panākt, lai vietējie krievi mazāk skatītos Krievijas TV un vairāk Latvijā veidoto saturu. Un visa tā rezultātā – mazāk atbalstītu Putinu. Izskatās, ka šīs cerības nav īstenojušās.
Šī gada sākumā Baltic Centre for Media Excellence veica aptauju, kurā konstatēja, ka Baltijas krievvalodīgie, izrādās, esot visnotaļ proputiniski noskaņoti. Viņi uzskatot, ka Krievijas valdība strādā veiksmīgāk nekā valdības Igaunijā un Latvijā un ka visu nelaimju sakne esot NATO.
Drošības policija nule kā publiskotajā gada pārskatā pauž: “Latvijas informatīvās telpas analīze aizvadītajā gadā liecināja par Krievijas ģeopolitisko interešu un ārpolitikas mērķu realizēšanai veidoto vēstījumu regulāru klātbūtni arī Latvijas krievu valodā iznākošajos informācijas resursos. Līdz ar to Latvijas sabiedrības daļai, kas patērē vienīgi krievu valodas medijus un informācijas resursus, bija ierobežota pieeja kvalitatīvam un no ārvalstu propagandas ietekmes brīvam mediju saturam.”
Kā gan Latvijas krievvalodīgajiem nepatiks Krievija un tās ārpolitika, ja Latvijas medijos, tostarp sabiedriskajos, to atspoguļo žurnālisti, kuriem pašiem Putins patīk, kuri karjeru sākuši Krievijas propagandas kanālos, saņēmuši Krievijas vēstniecības naudas balvas un kuri regulāri ēterā aicina tādus ekspertus kā Vladimirs Lindermans, Jurijs Aleksejevs un Krievijas vēstnieks.
Ir skaidrs, ka valdība izdarīja milzīgu kļūdu savulaik pieļaujot Latvijas mediju telpas krieviskošanu. Pašiem to nenojaušot realizēts tas, uz ko aicina 2016.g. Putina parakstītā Krievijas Ārpolitikas koncepcija – stiprināt krievu valodas pozīcijas un krievu medijus ārvalstīs, jo tas viss, protams, ķieģelīti pa ķieģelītim ceļ Krievu Pausauli.
Ja nevēlamies, lai nākamreiz Putina atbalsts Latvijā sasniegtu jau 99% (kā tagad Krievijas kara bāzē Tadžikistānā), nopietni jādomā par to, kā pēc iespējas attālināt mūsu valsti no Krievu Pasaules, nevis tuvināties tai.
