Edvards Smiltēns: “Valsts prezidenta vēlēšanu darījums bija prasts tirgus” 72
Valsts prezidenta vēlēšanu darījums bija prasts tirgus, kur “Jaunā vienotība” no Ventspils domes deputāta Aivara Lemberga (“Latvijai un Ventspilij”), Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un “Progresīvajiem” nopirka prezidenta krēslu, pārdodot vietas valdībā par spīti priekšvēlēšanu solījumiem un sarkanajām līnijām, sestdien Latvijas Reģionu Apvienības (LRA) kongresā izteicās LRA valdes priekšsēdētājs Edvards Smiltēns.
Viņš uzsvēra, ka, veidojot bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdību, nebija zināms, ka tas ir tikai uz laiku un ka līderi uzreiz pēc vēlēšanām, dodot solījumu strādāt, pirmajās dienās gatavojās kā “gājputni doties uz siltākām zemēm”. Smiltēns klāstīja, ka Kariņa otrā valdība bija pagaidu tranzīta zona, komfortabla lidostas “VIP Lounge” zona, lai “sagaidītu savu 8.jūnija reisu uz Briseli”.
LRA valdes priekšsēdētājs norādīja, ka patlaban “Apvienotais saraksts” Saeimā ir otra lielākā opozīcijas partija “bēdīgi slavenā” 10.maija prezidenta vēlēšanu darījuma ietekmē. Smiltēns apgalvoja, ka vienā brīdī “paniskā rīcība” ar centieniem atbrīvoties no premjera krēsla Kariņam savā ziņā kļuva pat komiska – tika izvirzītas nesaprotamas prioritātes, ultimāti, meklējot valdības krišanas ieganstu, kas noslēdzās ar savas valdības gāšanu.
Viņš pauda viedokli, ka mērķis bija izvirzīt nepanesamus un ar pašcieņu nesavienojamus nosacījumus, lai atstātu “Apvienoto sarakstu” opozīcijā, ar pilnu pārliecību, ka izdosies politisko spēku izjaukt, kā tas “Jaunajai vienotībai” jau reiz bija izdevies ar partiju “KPV LV”.
“Grūti pateikt, vai kārotais eirokomisāra amats Kariņam vēl ir iespējams, bet darbs pie alternatīvā scenārija – NATO ģenerālsekretāra vietnieka pozīcijas – izkārtošanas patlaban, kā es saprotu, norit ārkārtīgi smagi,” teica LRA valdes priekšsēdētājs.
Smiltēns kritizēja arī esošo valdību, jo neesot saprotams, uz kurieni tā airē. “Gluži vai rodas iespaids, ka kāds sadzēries staigātu pa ceļu un mētātos no viena grāvja otrā,” teica Smiltēns.
Viņaprāt, ja pieminekļus nojauc, tad līdz galam, ja valodas jautājumā lēmumi ir pieņemti, tad jāiet līdz galam, ja kādas reformas ir sāktas, tad arī tās ir jāpapbeidz līdz galam. Smiltēns norādīja, ka ja to nedara, tad Latvijas nākotne šādā veidā tiek ietīta miglā.
LRA valdes priekšsēdētājs pieminēja arī privāto lidmašīnu skandālu, kas esot izcils birokrātijas piemērs, jo izskanējusi vēlme veidot jaunas instrukcijas un noteikumus, kā var vai nevar izmantot privātās lidmašīnas. Pēc Smiltēna paustā, normatīvie akti un principi nosaka, ka valsts amatpersona kā publiska persona rīkojas ar sabiedrības mantu un finanšu līdzekļiem likumīgi, lietderīgi un tās rīcībai ir jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu, mantas izlietojumu. Smiltēns akcentēja, ka tam nav vajadzīgi nekādi normatīvie akti.
Viņš norādīja, ka ar šo piemēru “Jaunā vienotība” ir devusi signāli visai Latvijas ierēdniecībai par to, ka, ja tiks pieņemti politiski lēmumi un tie būs nepareizi vai nelikumīgi, atbildēs nevis politiķi, bet ierēdņi. Smiltēns uzsvēra, ka, sūtot uz karātavām Valsts kancelejas vadītāju Jāni Citskovski, tiek dots skaidrs signāls ierēdņiem, ka politiķiem nedrīkst uzticēties. Viņaprāt, tas ir risks Latvijai iegūt vēl vienu bremzi atpalicībā, jo politiķi var pieņemt lēmumus, bet to īstenošanu ministrijās un citās iestādēs nodrošina ierēdņi.
“Tas, cik ierēdņi ir spējīgi strādāt droši, pārliecinoši pieņemt lēmumus, uzticēties politiķiem, ka viņus pēc tam neiegāzīs, no tā ir atkarīgs, cik ātra, dinamiska būs mūsu valsts, vai arī būs liela birokrātija, kur ierēdņi desmitreiz pārapdrošināsies ar lēmumiem un noteikumiem, un dažādiem instrukcijām, lai tikai viņus neiegāztu,” teica LRA valdes priekšsēdētājs.
LETA jau rakstīja, ka sestdien notiek LRA piektais kongress, kurā tiek spriests par priekšlikumiem Latvijas militārās, ekonomiskās un pilsoniskās drošības stiprināšanai.
