Eduards Pērkons: “Derīgo izrakteņu nav, par tranzītu jāaizmirst. Automatizācija, robotizācija, digitalizācija – tas ir mūsu attīstības virziens.” 36
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai veicinātu Eiropas valstu digitālu transformāciju visā Eiropas Savienībā, Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM) ietvaros plānots izveidot Eiropas digitālās inovācijas centrus (EDIC), kas būs atbalsta mehānismi uzņēmumiem, biedrībām un nodibinājumiem, kā arī publiskajām pārvaldes iestādēm.
Šajos centros tiks nodrošināts atbalsts digitālajā pārveidē, prasmju apguvē, nodrošināta piekļuve ekspertīzei un infrastruktūrai, kas nepieciešama digitālās transformācijas paveikšanai. Latvijā plānoti divi centrālie inovāciju centri, ko veidos biedrības “Latvijas Digitālais akselerators” un “Latvijas Informācijas tehnoloģiju klasteris”, kā arī vairāki reģionālie kontaktpunkti, kuros darbosies simtiem digitālo aģentu, kuru uzdevums būs palīdzēt ikvienam interesentam sasniegt digitalizācijas nākamo līmeni.
Brieduma tests parādīs problēmas
Viens no diviem centrālajiem inovāciju centriem Latvijā būs “Latvijas Digitālais akselerators”. Biedrības valdes loceklis Ivars Eglājs sarunā ar “Latvijas Avīzi” norādīja, ka inovāciju centriem galvenokārt jāpalīdz tiem, kuri šobrīd digitālajā transformācijā atpaliek no tām nozarēm, kuras jau izsenis tehnoloģiski attīstījušās straujāk (IKT, telekomunikācijas). Eglājs stāsta, ka tādējādi mainītos uzņēmumu, organizāciju, pašvaldību u. c. iestāžu komunikācija ar klientiem, iekšējie biznesa procesi, rastos jauni digitālie produkti un notiktu attīstība vēl citos virzienos.
Ja uzņēmums vai pat publisko sektoru pārstāvoša iestāde nolems izmantot EDIC pakalpojumus, viss sāksies ar digitālā brieduma testu. Atbildot uz konkrētiem jautājumiem, uzņēmums izies cauri visiem saviem biznesa procesiem, sākot no finansēm un grāmatvedības un beidzot ar mārketingu. Beigās uzņēmums gūs priekšstatu par to, cik tas ir digitāli attīstīts un kuras ir tās sfēras, kurās nepieciešama attīstība. Piemēram, briedumu var mērīt arī izglītībā. Eglājs norādīja, ka, salīdzinot ar visu ES, vidējais skolotājs Latvijā daudz ilgāk labo mājasdarbus, jo viss notiek manuāli ar pildspalvu un pēc darba laika. Modernās tehnoloģijas to visu varētu palīdzēt digitalizēt un automatizēt, padarot skolotāju darbu vieglāku un kvalitatīvāku.
Ja brieduma tests parādīs problēmas, tad sāksies tieša sadarbība ar EDIC problēmu novēršanai. EDIC sniegtie pakalpojumi būtībā ir sadalīti četros blokos. Pirmkārt, EDIC var palīdzēt ar digitālās transformācijas stratēģijas biznesa plāna izstrādi – kas būtu jāmaina un kā to izdarīt, kas jauns jārada, kādi digitālie rīki jāizmanto. EDIC būs vieta, kur satikt attiecīgās nozarēs spēcīgus speciālistus, lai tie palīdzētu ar padomu un izmēģinājumiem pirms lielu ieguldījumu veikšanas.
Otrs palīdzības bloks ir saistīts ar specializētām apmācībām, kas būs pieejamas gan uzņēmumu vadītājiem, gan darbiniekiem. Apmācības palīdzēs vieglāk realizēt digitalizācijas stratēģiju, saredzēt vīziju un iegūt nepieciešamo “skatu no malas”. Trešais bloks paredz finanšu piesaistes palīdzības sniegšanu, lai stratēģija nepaliek tikai uz papīra. Inovāciju centri palīdzētu gan ar ES grantu programmu finansējumu, gan ES struktūrfondu, gan ANM, gan “Horizon” plānoto līdzekļu piesaisti. Tāpat EDIC savedīs kopā ar potenciālajiem privātajiem finansētājiem – bankām, riska kapitāla fondiem, eņģeļinvestoriem u. c. veida privātajiem investoriem.
EDIC palīdzēs gan ar kontaktiem, gan ar biznesa plānu rakstīšanu. Visbeidzot ceturtais bloks saistīts ar inovāciju centru ekosistēmas un sadarbības tīkla veidošanu. Tas nozīmē, ka Latvijā esošajiem EDIC būs iespēja Latvijas zinātniekus, institūcijas, uzņēmumus savest kopā ar citu valstu inovāciju centriem, tostarp šiem uzņēmumiem būs iespēja saņemt finansējumu citā valstī.
“Diezgan aktīvi esam strādājuši pie inovāciju centru izveides, iepriekšējos projektos izveidots tīkls robotizācijas–automatizācijas jomā, mums ir vairāk nekā 40 partneru visā ES. Plānots, ka centri būs kā piekļuves punkti dažādām laboratorijām, testēšanas centriem, lai būtu vienkāršāk radīt jaunus produktus,” stāsta Eglājs.
Viņaprāt, noslēdzoties septiņu gadu atbalsta periodam, Latvijai būtu jākļūst krietni labākai vietai, kur veidot jaunus, unikālus risinājumus. “Šobrīd esam labi kontraktražotāji, radām labus programmētājus, taču paši daudz jauninājumu neradām. Šajā ziņā ieņemam 27. vietu no 27 ES valstīm. Tāpat atpaliekam kopējā nozaru digitalizācijā, kur esam 23. vietā. “Ja septiņu gadu laikā būs progress, EDIC projekts būs uzskatāms par veiksmīgu,” uzskata Eglājs.
Viss digitalizācijai
EDIC kontaktpunkti paredzēti Rēzeknē, Jelgavā, Ventspilī, Valmierā un Liepājā, kā arī vēl vairākās citās pilsētās. Paredzēts, ka katrā Latvijas reģionā jābūt vismaz vienam kontaktpunktam, lai pakalpojumi būtu pieejami visiem, turklāt paredzēts, ka daļu pakalpojumu sniegs attālināti. “Ir svarīgi, lai atbalsts tiktu piešķirts ātri un operatīvi, nevis uzņēmumiem būtu jāgaida vairāki mēneši,” saka Eglājs.
Viens no inovāciju centriem, kas Latvijā jau darbojas, ir Ventspils augsto tehnoloģiju parks (VATP). Tā uzdevums ir palīdzēt uzņēmējiem attīstīties, ieviešot dažāda līmeņa automatizāciju un digitalizāciju. “Būtībā mēs jau daudzējādā ziņā nodarbojamies ar to, kas ir paredzēts ANM projektā, piemēram, palīdzam ar finansējuma, darbaspēka piesaisti vai pārkvalifikāciju,” stāsta VATP digitālo inovāciju centra vadītājs Eduards Pērkons, Taču ikdienā VATP piedāvā vēl daudz ko citu – uzņēmējiem ir pieejamas gan bezmaksas telpas, gan atlaides telpu īrei, VATP piešķir arī juridisko adresi, palīdz ar dažādu dokumentu noformēšanu, ir pieejamas dažādas īres iekārtas, prototipēšanas pakalpojumi, mentorings u. c.
Daļa no Ventspils iespējām ir īpašas pieminēšanas vērta. Prototipēšanas laboratorijā pieejamas gan kokapstrādes prototipēšanas CNC iekārtas, gan ātrās prototipēšanas CNC iekārta, gan urbšanas/frēzēšanas iekārta, 3D printeri, krāsošanas telpa, metināšanas iekārtas u. c. veida tehnika prototipu izstrādei.
Savukārt dizaina darbnīcā “Rade” īrei pieejamas iekārtas, kas ļauj pēc paša radīta dizaina apstrādāt apģērbu, plastmasu, metālu, koku, akrilu u. c. materiālus, ļauj drukāt fotogrāfijas, uzlīmes un veikt citus darbus, būtībā sperot pirmos soļus viena no Latvijas veiksmīgākajiem uzņēmumiem – “Printful” – darbības lauciņā. Turpat VATP telpās Ventspils skolēniem ir pieejama arī interaktīvā nākotnes klase, kura balstīta Eiropas Skolu tīkla “Future Classroom Lab” konceptā. Tajā ir ērti transformējamas mēbeles, digitālie mācību rīki un mācību saturs.
Jāstrādā pie darbinieku pārkvalifikācijas
Runājot par sadarbību ar ārvalstu inovāciju centriem, VATP ir viens no partneriem “DIH–2” projektā, kurā inovāciju centriem bija uzdevums piesaistīt konsorcijus, kas sastāvētu no ražojoša uzņēmuma un tehnoloģiju uzņēmuma. No Latvijas šī projekta otrajā kārtā tika divi konsorciji – datorspēļu “keypad” klaviatūru ražotājs “Azeron” un IT uzņēmums “Autentica”, kā arī Andra Dambja elektroauto uzņēmums “Electrify” un ražošanas sistēmu ražotājs “Peruza”.
No visas Eiropas uzvarēja vien 15 konsorciji, katrs no tiem tika pie 250 000 eiro granta. Piemēram, “Azeron” un “Autentica” savā eksperimentā plānoja automatizēt “Azeron” 3D printeru “fermu”. Svarīgi, ka konkursā piedāvātajai idejai bija jābūt izmantojamai arī citos uzņēmumos Eiropā.
“Ir ļoti svarīgi uzņēmumiem palīdzēt mirklī, kad daudzējādā ziņā ekonomika pārceļas interneta platformās. Uzņēmumi grib strādāt efektīvāk, samazināt izmaksas un procesus automatizēt un robotizēt, un kopumā attīstīties straujāk. To visu varam palīdzēt nodrošināt. Piemēram, “DIH–2” projektā mūs sauc par “evaņģēlistiem”, jo mēs robotikā un automatizācijā nesam gaismu, palīdzot visai valsts ekonomikai,” stāsta Pērkons.
Pērkons uzskata, ka šobrīd uzņēmumiem ir lielākās problēmas tieši ar darbaspēku, jo arvien vairāk specialitāšu noveco. Lai uzņēmumi un darbinieki kļūtu mūsdienīgi un būtu soli priekšā pārmaiņām, par pārkvalifikāciju ir jādomā jau šodien. Viņš min, ka EDIC projekta ietvaros finansējums būs gana liels, lai uzņēmumi varētu digitalizēties un attīstīties. Priecē, ka digitalizācijas virzienā raugās nozares, kuras līdz šim bijušas konservatīvākas, piemēram, loģistika un ostu bizness. “Ir īstais brīdis izmantot pieejamos līdzekļus. Mums nav derīgo izrakteņu, par tranzītu jāaizmirst, ja vien neplānojam pārvadāt atjaunojamo enerģiju. Automatizācija, robotizācija, digitalizācija – tas ir mūsu attīstības virziens.”
Kura no Eiropas digitālo inovāciju centru funkcijām uzņēmumiem nepieciešama visvairāk?
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
