EDSO vēlas «elastīgu pieeju» pret mazākumtautībām 0
Latvijā notikušās 11. Saeimas vēlēšanas EDSO Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja (EDSO/ODIHR) vērtējumā bijušas pozitīvas, demokrātiskas un daudzveidīgas, tomēr Eiropas pārstāvji vēlētos “elestīgāku pieeju” attiecībā pret mazākumtautībām.
EDSO/ODIHR novērotāji Latviju apmeklēja jau Saeimas vēlēšanu laikā, lai novērotu to norisi, un par to bija sagatavojuši ziņojumu. Šajās dienās EDSO/ODIHR pārstāvji viesojas Latvijā, lai pastāstītu par saviem ieteikumiem Saeimai, Centrālajai vēlēšanu komisijai un citām iestādēm. Armīns Rabitšs ir no Austrijas, viņam ir doktora grāds politoloģijā, bet Tamāra Otiašvili ir no Gruzijas. Visasāko diskusiju komisijā izraisīja biroja ieteikums, kas aicina Latvijas pārvaldes iestādes apsvērt elastīgāku pieeju oficiālo vēlēšanu materiālu sniegšanā mazākumtautību valodās. A. Rabitšs uzsvēra, ka ieteikums attiecas uz valsts iestāžu sniegto informāciju. Komisijas vadītāja Ilma Čepāne (“Vienotība”) atbildēja, ka partijas jau tagad var izplatīt savus materiālus jebkurā valodā, lai piesaistītu sev vēlētājus, uz ko A. Rabitšs atbildēja, ka ODIHR misija atzinusi, ka Latvijas valsts iestādes vēlēšanu laikā nav sniegušas informāciju par vēlēšanām mazākumtautību valodās. Deputāts Andrejs Elksniņš no “Saskaņas centra” piebalsoja EDSO pārstāvjiem, atsaucoties uz praksi ASV Ņujorkas štatā, kur informācija par vēlēšanām tiekot tulkota astoņās valodās.
Deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) jautāja, vai, izstrādājot rekomendācijas, tiek ņemta vērā katras valsts situācija, jo Latvijas gadījumā šādi ieteikumi varētu būt riskanti pamatnācijai. A. Rabitšs atbildēja, ka ODIHR uzdevums neesot veikt šādus pētījumus.
“Tas ir politisks jautājums. Pastāv starptautiski standarti mazākumtautību aizsardzībai,” teica A. Rabitšs. Viņa kolēģe Tamāra Otiašvili papildināja, ka līdzīgi ieteikumi izteikti arī Maķedonijai attiecībā uz albāņu minoritāti, kā arī Gruzijai.
Vēl viens ieteikums – atcelt ierobežojumus kandidēt bijušajiem čekistiem un interfrontes aktīvistiem. “Ir samazināts cilvēku skaits, kuri nevar kandidēt vēlēšanās. Ždanokas lieta Latvijai nākusi par labu, jo jādomā par sevi un demokrātijas aizstāvēšanas principiem. Saeimai jāizvērtē politiskā situācija – vai no šīm personām nenāk demokrātijas apdraudējums. Mūžīgi mūžos šādi ierobežojumi nepastāvēs,” teica I. Čepāne.
Nobeigumā ODIHR atzīmējusi arī rekomendācijas par nepilsoņu iesaistīšanu vēlēšanu procesā – atbrīvot no naturalizācijas pārbaudījumiem cilvēkus, kas vecāki par 65 gadiem, kā arī automātiski piešķirt pilsonību nepilsoņu jaundzimušajiem bērniem, jo tas “varētu novērst nepilsonības problēmas saglabāšanos nākotnē”.
Uzziņa EDSO/ODIHR ieteikumi: 1. Tiesības vēlēšanās kandidēt individuāliem kandidātiem. 2. Atcelt ierobežojumus uz iespējām vēlēšanās piedalīties bijušajiem interfrontiešiem un čekistiem. 3. Jāveic pasākumi, lai nodrošinātu aizklātu balsošanu, novērstu iecirkņu pārpildītību. 4. Valsts iestādēm nodrošināt iespēju saņemt oficiālo informāciju mazākumtautību valodās. 5. Pielikt vairāk pūļu, lai nodrošinātu aizklātu balsošanu personām ar īpašām vajadzībām. 6. Izveidot skaidru mehānismu vēlētāju sūdzību un apelāciju izskatīšanai. 7. CVK, turpinot ieviest jaunās tehnoloģijas balsu skaitīšanā, jāapmāca vēlēšanu komisiju locekļi. 8. CVK jāņem vērā arī citas atzīmes biļetenos, ne tikai “+” un “-“ 9. CVK jāpieņem vispārēji noteikumi par novērotāju lomu nākamajām vēlēšanām.
Reklāma
10. Jāizstrādā sīkākas vadlīnijas, kas ir līdzsvarots, objektīvs un taisnīgs vēlēšanu atspoguļojums elektroniskajos medijos. 11. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome varētu izdot starpposma ziņojumus par uzraudzību vēlēšanu kampaņas laikā. 12. Jāapsver iespējas, lai neslavas celšana vai goda un cieņas aizskaršana nebūtu krimināli sodāms nodarījums. 13. Jāapsver vairāk bezmaksas raidlaika kandidātiem. 14. Apsvērt, kā radīt vidi, kas labvēlīgāka pilntiesīgai sieviešu dalībai politiskajā dzīvē. 15. Partijām apsvērt iespēju piesaistīt vairāk sieviešu savās rindās un panākt līdzsvarotāku pārstāvniecību vēlēšanu sarakstos. 16. Atbrīvot no visiem naturalizācijas pārbaudījumiem cilvēkus, kas vecāki par 65 gadiem, īstenot naturalizācijas veicināšanas kampaņas, nodrošināt bezmaksas latviešu valodas kursus. 17. Jāturpina diskutēt par iespējām piešķirt automātiski pilsonību jaundzimušajiem nepilsoņu bērniem. |
