EDSO rekomendācijas jāvērtē kritiski 0
Jūlijā Monako norisinājās Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Parlamentu asamblejas vasaras sesija, kurā piedalījās arī mūsu Saeimas pārstāvji. Ar ko īsti mūsu deputāti šajā pasākumā nodarbojušies, un vai tas nav bijis “politiskā tūrisma” brauciens, jautāju Latvijas delegācijas vadītājai Vinetai Poriņai (NA).
Viņa apgalvo, ka Latvijas pārstāvjiem jau pirms asamblejas sanākšanas nācies pasvīst, atspēkojot Krievijas pārmetumus.
– Cik veiksmīga Latvijai bijusi aizvadītā EDSO Parlamentu asamblejas sesija?
– Šī sesija bija ļoti veiksmīga. Krievijas delegācija bija iesniegusi izskatīšanai sesijā rezolūciju “Cīņa pret agresīvo nacionālismu, neonacismu un labējo radikālo ekstrēmismu”. Baltijas valstis tajā tiešā veidā nebija pieminētas, bet nenoliedzami šāds dokuments mestu ēnu uz mums. Turklāt tas bija sagatavots ļoti vienpusēji un neobjektīvi – pilnībā ignorējot padomju totalitārā režīma noziegumus un kreisā politiskā spārna ekstrēmismu. Tādēļ mēs kopā ar Igaunijas un Lietuvas pārstāvjiem iestājāmies pret šo rezolūciju, un finālā Krievija vēl pirms sesijas sākuma to atsauca.
EDSO pastāvīgās komisijas sēdē tika skatīta vēl viena Krievijas delegācijas rezolūcija – “Vēlēšanu novērošanas procedūru uzlabošana EDSO dalībvalstīs”. Šajā dokumentā bija vairākas sadaļas, kas varēja būtiski vājināt ārvalstu pārstāvju iespējas novērot vēlēšanas vairākās valstīs.
Būtībā tas padarītu tā sauktās NVS valstis par īpašu izņēmumu, bet tāda nevienlīdzīga attieksme būtu pretrunā ar EDSO principiem. Pastāvīgās komisijas sēdē iestājos pret šīs rezolūcijas tālāku virzību sesijā. Nākamajā dienā tomēr šī rezolūcija tika izskatīta, bet pēc manām un citu valstu parlamentāriešu iebildēm vairāki punkti tika svītroti un laboti.
Tika arī pieņemta rezolūcija par tā saukto Magņicka lietu. (Sergejs Magņickis bija Krievijas jurists, kurš atklāja un publiskoja milzīgas krāpnieciskas shēmas, kurās ir iesaistīti augsti Krievijas ierēdņi un amatpersonas. Taču apsūdzēts un arestēts tika pats Magņickis. Ieslodzījumā viņš esot ticis spīdzināts un dažas dienas pirms termiņa beigām neskaidros apstākļos miris. – Ģ. Z.). Dokumentā nosodām šāda veida izrēķināšanos ar cilvēkiem, aicinām Krievijas varasiestādes veikt objektīvu izmeklēšanu un mudinām dalībvalstis atteikt iebraukšanu skandālā iesaistītajām Krievijas amatpersonām.
– Rodas iespaids, ka galvenokārt mūsu deputāti EDSO tērē enerģiju Krievijas jautājumiem un dažādu apvainojumu atspēkošanai.
– Šoreiz jau pirms sesijas nācās daudz laika veltīt Krievijas ierosinātajai rezolūcijai par “agresīvo nacionālismu” un reizēm tiešām iznāk “atšaudīties” par dažādiem neiedomājamiem pārmetumiem. Tomēr tā nav, ka mēs veltītu laiku tikai Krievijas jautājumiem. Arī šajā EDSO sesijā tika pieņemta rezolūcija par cilvēktiesību situāciju Ukrainā – Jūlijas Timošenko un citu politiskās opozīcijas pārstāvju vajāšanu. Tāpat arī tika pieņemts dokuments par demokrātijas un cilvēktiesību stāvokli Baltkrievijā.
Tajā cita starpā bija ierosināts aizliegt Baltkrievijai rīkot 2014. gada pasaules čempionātu hokejā, taču vairāku valstu pārstāvji, tostarp arī es, pret to iebildu un šī sadaļa tika izņemta no rezolūcijas. Manuprāt, šādi ierobežojot cilvēku kontaktēšanās iespējas, nav jāsoda valsts.
Pieņēmām arī būtisku rezolūciju, kurā tiek atbalstīta Gruzijas teritoriālā vienotība. Protams, ka Krievija uz šo EDSO rezolūciju reaģēja asi.
Atsevišķa rezolūcija kā stratēģisks pavērsiens līdzšinējā EDSO PA politikā tika veltīta sieviešu vienlīdzībai lēmumu pieņemšanā EDSO, respektīvi, tika uzsvērta sieviešu lomas pieauguma nepieciešamība EDSO PA un tā reģionā kopumā. Rezolūcijā rekomendēts sieviešu īpatsvara palielinājums PA prezidijā, delegāciju vadītāju amatos, kā arī komisijās. Patlaban EDSO līmenī tā atrodas starp ārkārtīgi aktuālajām, politiski neatrisinātajām problēmām.
– Bez jums Latvijas delegācijā darbojas arī Valdis Liepiņš no Reformu partijas un Andrejs Klementjevs no “Saskaņas centra”. Jūs pārstāvat dažādas frakcijas un atšķirīgas ideoloģijas. Vai EDSO jūs paužat Latvijas vienoto pozīciju vai katrs deputāts rīkojas pa savam?
– Mans uzskats kā delegācijas vadītājai ir tāds, ka katrs deputāts drīkst balsot pēc savas un savas frakcijas pārliecības. Tādēļ mums visiem savstarpēji ir atšķīrušies balsojumi un viedokļi. Piemēram, manas domas par EDSO konsultantu iesaisti Latvijas iekšpolitikā atšķiras no dažu citu partiju pozīcijām.
NA frakcija un es personīgi uzskatu, ka vajadzētu pietiekami kritiski raudzīties uz rekomendācijām, kas nāk no EDSO Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja jeb ODIHR ekspertiem vai EDSO augstā komisāra mazākumtautību jautājumos K. Vollebeka. Mūsu valstī ar iekšpolitikas jautājumiem varam tikt skaidrībā paši.
Vadmotīvam jābūt Latvijas nacionālajām interesēm, kas izriet no Satversmes un mūsu likumiem valodas un pilsonības jautājumos. Diemžēl daži kolēģi tā nedomā. Par to vēl būs jārunā gan Saeimā, gan koalīcijas ietvaros.
– Šīs delegācijas un EDSO komisāri mēdz izteikt Latvijai dažādas rekomendācijas, kas reizēm šķiet tik īpatnējas, ka jādomā, vai viņi maz izprot mūsu situāciju. Piemēram, ierosinājums nepilsoņiem dot pašvaldību vēlēšanu tiesības. Vai jūs parlamentārajā asamblejā neskaidrojat Eiropas kolēģiem Latvijas situāciju?
– Baltijas valstis jau kopš deviņdesmitajiem gadiem ir ieguldījušas smagu un ilgu darbu, skaidrojot mūsu vēstures un nacionālos jautājumus. Taču izpratne pieaug lēni, pamazām. Labs piemērs bija ar Rietumeiropas sabiedrības neizpratni par latviešu lingvistisko diskrimināciju Latvijā. Tādēļ svarīgi ir mums pašiem Latvijā apzināties, ka EDSO rekomendācijas ir tikai ieteikumi kā līdztiesīga dialoga sastāvdaļa, kas neuzliek mums saistības, kuras par katru cenu būtu jāpilda. Ceru, ka tāda arī būs mūsu Ārlietu ministrijas nostāja, ka ar savām nepilsoņu problēmām tiksim galā paši.
