Atis Klimovičs: EDSO ierēdnes maldi 30
Nezinām, tādēļ neļausimies nodēvēt Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pārstāvi mediju brīvības jautājumos Duņu Mijatoviču par promaskavisku ierēdni šajā institūcijā, tomēr atļausimies apšaubīt minētās personas izpratni par apstākļiem, kādos divus beidzamos gadus dzīvo lielākā daļa kontinenta valstu. Ierēdne, šķiet, nav pamanījusi ne Krimas sagrābšanu, ne karu Donbasā, kā arī pret daudzām valstīm, tajā skaitā Latviju, Lietuvu, Igauniju, īstenoto hibrīdkaru. Ja to neredz, tad nav pārsteidzoši, ka EDSO pārstāve paudusi satraukumu par Krievijas informācijas aģentūras “Rossija segodņa” producentes Ellas Taranovas deportēšanu no Latvijas.
Vai gan nāktos būt pārsteigtiem par Latvijas lēmumu neielaist katru publisku Krievijas personu, kas paudusi atklātu atbalstu Kremļa agresijai Ukrainā? Saprotams ne. “Rossija segodņa” tiek dēvēta arī Krievijas kara propagandas mediju grupu. Turklāt derīgi atgriezties pagātnē, lai secinātu, ka pirms Krievijas karagājiena Ukrainā Latvija nav aizrāvusies ar krievu “žurnālistu” un dažādu kultūras darbinieku neielaišanu mūsu valstī. Latvijas ĀM pat bija tik “smalkjūtīga”, ka uz Krievijas ieviestajiem aizliegumiem latviešu žurnālistam 1999. – 2000. gadā neatbildēja ar adekvātu soli, liedzot kādam sevišķi aktīvam krievu žurnālistam darba iespējas Latvijā. Gluži tāpat kā konvenciālam, arī hibdrīdkaram ir savi mērķi un diez vai šāda visaptveroša cīņa var tāpat vien beigties. Drīzāk atrodamies šī kara pašā sākumā, un tādēļ savai drošībai pievēršama vislielākā uzmanība. Ar agresīvu Krievijas propagandu nācies saskarties kopš paša deviņdesmito gadu sākuma, taču konfrontācijas temperatūra beidzamajā laikā paaugstinājusies jūtami. Turklāt, ņemot vērā kara psihozes uzkurināšanu Krievijas TV, situācija uz labo pusi nevar mainīties. Paskatīsimies, ko saviem skatītājiem lielvalsts vadošajā telekanālā nesen piedāvājis “žurnālists” Vladimirs Solovjovs. Ukrainas problēmas risinājumam viņš ieteicis šādu variantu: “Tanki sagrābj Mariupoli, pēc tam Odesa uzsāk sacelšanos un viss atrisinās.” Iespējams, D. Mijatoviča brīnītos, ka Latvija neļautu iebraukt arī šim krievu žurnālistam, taču ne jau par EDSO ierēdnes izglītošanu būtu jāuztraucas. Drīzāk nepieciešams saprast, ka Kremļa režīms par savu mērķi izvirzījis Rietumu demokrātiskās sistēmas diskreditāciju. Valsts galva Vladimirs Putins kopā ar savu galmu cenšas izsmiet jebkuras demokrātijas izpausmes, varas mainību, varas nodalīšanu un šādu attieksmi mērķtiecīgi kultivē Krievijas sabiedrības apziņā. Turklāt tieši to pašu mēģina iestāstīt arī tādām demokrātijā ne pārāk izsmalcinātām sabiedrībām, kāda ir, piemēram, Latvijā.
Tā nav parasta sacenšanās, bet gan cīņa par ļoti augstām likmēm. Ja vēlaties, mūsu jautājums ir Latvijas pastāvēšana, un dažādu personu neielaišana valstī ir vien atsevišķas nelielas epizodes. Tagad tām pievienojies arī Krievijas aktieris Dmitrijs Pevcovs, kurš ir lepns par “Krievijas armijas kaujas un morālo potenciālu un Krimas atgriešanu Krievijas sastāvā”.
