Ēdot smiltsērkšķus, pat kaķi atlabst 1
Latvijā sākusies smiltsērkšķu ēra. Dažās ģimenēs to ogas liek ēst pat saviem četrkājainajiem mīluļiem. Tāpēc akciju sabiedrība “Lauku Avīze” izdevusi grāmatiņu “Smiltsērkšķis”.
Atzīstot smiltsērkšķu ogas par īpaši veselīgām, cilvēki aizvien vairāk pērk to sulu, jogurtus, sukādes u. c. Tāpēc īstajā laikā iznākusi grāmatiņa “Smiltsērkšķis”. Sadarbībā ar Kārļa fondu to izdevusi akciju sabiedrība “Lauku Avīze”. Grāmatā aprakstīti šo krūmu audzēšanas un ražas novākšanas paņēmieni, ogu ķīmiskais sastāvs un iespējas tās pārstrādāt mājas apstākļos. Bagātīgi sniegtas kulinārijas un skaistumkopšanas receptes.
“Pēdējos gados, mainoties cilvēku uzskatiem par veselīgu dzīvesveidu, palielinās pieprasījums pēc dabiskiem produktiem. Smiltsērkšķu augļi ir vieni no vispiemērotākajām izejvielām pārtikas produktu ražošanai. Salīdzinājumam – augstākā labuma kviešu miltos aminoskābes ir vidēji 104 mg, bet maltos smiltsērkšķu kauliņos (miltos) – 1369 mg/100 g,” dzelteno ogu slavē Dr. sc. ing. Dalija Segliņa. Diētas ārste Lolita Neimane stāsta, ka šīs brīnumainās ogas satur vairāk nekā 190 uzturvielu un tās var izmantot visdažādāko slimību profilaksē. Tāpēc arī smiltsērkšķis ir ierindojams to produktu skaitā, kam angļu valodā dots nosaukums superfood.
Latvijā smiltsērkšķus audzē apmēram 50 saimniecības un to kopējā platība sasniedz 350 ha. Plantācijas 200 ha platībā jau ražo, bet pārējās iestādītas nesen. Katru gadu stādījumi palielinās par kādiem 30 ha. Vidējā raža no hektāra ir trīs četras tonnas.
Lielākā daļa smiltsērkšķu audzētāju ir mājražotāji, kuri paši audzē, pārstrādā un pārdod gatavo produkciju. Smiltsērkšķu audzēšanas eksperts Andrejs Brūvelis stāsta, ka no viena hektāra varot iegūt līdz četrām tonnām ogu. Neesot nekādu problēmu tās nodot svaigas, nepārstrādātas. Nogrieztas ar visiem kātiņiem, tās maksājot vienu eiro kilogramā. Taču reālu peļņu no ogu audzēšanas saimniecība gūstot tad, ja nodarbojoties ar to pārstrādi.
Viens no lielākajiem smiltsērkšķu ražotājiem Latvijā ir Māris Selga, kurš pirmās platības iestādījis jau 2000. gadā un nodibinājis uzņēmumu SIA “Satori Alfa”. Māris Selga uzskata, ka smiltsērkšķiem ir nākotne, jo cilvēkiem trūkst labas pārtikas.
Veselīgās ogas audzē arī Jērcēnu pagasta zemnieks Juris Ovsjaņņikovs: “Esmu pensionārs, dzīvē daudz redzējis, taču nebiju piedzīvojis tik daudz pateicības un redzējis tādas prieka asaras kā pēdējos piecpadsmit gados no cilvēkiem, kuri regulāri lietojuši smiltsērkšķu sulu un uzlabojuši veselību. Īpaši pateicīgi ir bērnu vecāki. Dieva radītais brīnums smiltsērkšķis ļauj man justies vajadzīgam. Tāda pateicība dod spēku dzīvot un strādāt.” Pateicību smiltsērkšķu audzētāji nopelnījuši arī no mājdzīvnieku mīļotājiem.
Lūk, ko stāsta baušķeniece Līga: “Kad aiznesām savu ģimenes mīluli kaķīti pie veterinārārsta, viņš atzina, ka stāvoklis ir bezcerīgs un vecais runčuks vienkārši jānošpricē. Mēs to nespējām izdarīt, un vīrs sāka katru dienu barot kaķi ar smiltsērkšķa ogām. Muti vaļā – ogu iekšā! Kad svaigās ogas beidzās, devām karotīti atšķaidītas sulas. Nu jau drīz būs gads apkārt, mūsu kaķis šiverē pa māju aizvien brašāk un uz citiem medību laukiem nemaz vairs netaisās.”
