Nē striktiem ierobežojumiem! 3
Neliedz sev kārumus – tas nav nekāds grēks, ja paretam gribas apēst čipsus, kādu konfekti vai ceptus kartupeļus. Problēmas sākas, ja tas notiek regulāri un normālu, veselīgu maltīti aizvieto našķi.
Ja našķēšanās kļūst jau par atkarību, tas ir nopietns traucējums, kas būtu jāārstē ar attiecīgu terapiju. Viens ir organizēt savu diētu, plānot ēdienreizes, skatīties, kā ēst labāk, taču tas viss saistās arī ar striktiem ierobežojumiem. Labākais veids ir lēnām, pakāpeniski pāriet uz veselīgāku dzīvesveidu, taču bez pārmērīgi striktas kontroles un ļaujot sev pacienāties ar našķiem, kad ļoti kārojas. Galvenais ir ieklausīties sevī. Ja izvirzām striktus noteikumus, tiecamies pēc ideāliem apkārtmēriem un perfektā svara, tievēšana nenotiek caur mīlestību un pieņemšanu, tas psiholoģiski var būt pat traumatiski. Pārāk strikta plānošana un kontrole ne vienmēr noved pie vēlamā rezultāta, jo ar kontroli varam īsā laikā nomest liekos kilogramus, taču pēc tam drīz vien gadās norauties un tikpat ātri zaudēto svaru atgūt atpakaļ vai pat uzaudzēt divtik lielu.
6. Brokastīs ēd košļājamu pārtiku
Mūsdienās par vienu no populārākajiem brokastu ēdieniem kļuvuši smūtiji. Atliek vien blenderī iemest augļus, pieliet pienu, jogurtu un beigās visu papildināt ar proteīnu pulverīšiem, samalt – un gatavs! Skan jauki, taču tas smadzenēm asociējas drīzāk ar dzērienu, nevis pilnvērtīgu augļu putriņu, kas aizvieto brokastu ēdienu. Cilvēks ir veidots tā, ka gremošanas sistēma rītu grib sākt ar pārtiku, kas jākošļā, jāsagremo, jāpārstrādā. Ar to ilgtermiņā ķermeni apmānīt būs grūti – jā, reizēm smūtijs varētu darboties kā našķis starp ēdienreizēm, tomēr brokastīs lietderīgāk uzvārīt biezputru vai apēst smūtijam paredzētos augļus, tos nesablendējot.
