Brāļi Dambergi Āgenskalna tirgum pievieno jaunu vērtību 0
Kopš 2018. gada maija beigām Āgenskalna tirgus nonāca brāļu Dambergu pārvaldībā, tā sakārtošana ir virzījusies straujiem soļiem, par ko liecina ne vien acīmredzamais, bet arī pašu tirgotāju un apkārtnes iedzīvotāju sacītais. Kā būtiskākos ieguvumus cilvēki min apstākļu uzlabošanos, pretimnākošo attieksmi, plašās iespējas un latvisko, drošo vidi.
Modernāka, sakoptāka vide
Lai gan Pārdaugavas lielākais tirgus, mainoties apsaimniekotājiem, savu atklāšanu piedzīvoja vien pirms nepilna gada – 2018. gada 3. augustā –, tajā jau labu laiku manāma pavisam cita – modernāka un sakoptāka – vide.
Šajā laikā atjaunotas tirdzniecības vietas, tualetes, izveidotas jaunas koka būdiņas tirgotājiem, ierīkota pieeja ūdenim, nodrošināta apsardze, izveidota plaša bezmaksas autostāvvieta, kā arī regulāri tiek organizēti dažādi kultūras un izklaides pasākumi, kas pulcē apmeklētājus arī no tālākiem Rīgas nostūriem.
Āgenskalna tirgus Attīstības komandas vadītāja Una Meiberga stāsta: “Kopš tirgus pārņemšanas līdz tā atdzimšanai pagāja ļoti īss, taču aktīvs laiks, kurā, domājot par tirgotāju un pircēju drošību, kā arī ērtību, veicām dažādus uzlabojumus. Līdz pat ziemai šeit bija manāma ļoti liela rosība, arī ziemā atradās daži drosminieki, kas labprāt tirgoja savu produkciju.
Mums gan bija plāns ierīkot piepūšamo ziemas paviljonu nojauktā Sakņu paviljona vietā, taču neparedzētu apstākļu dēļ to īstenot neizdevās. Taču ideja par šādu konstrukciju nezuda, un jau pavasarī piepūšamajā angārā realizējām vairākus izklaides pasākumus piektdienu vakaros, kas pulcēja plašāku auditoriju.
Mūsu mērķis kopumā ir paplašināt Āgenskalna tirgus apmeklētāju skaitu un dažādot piedāvājumu, sniedzot iespēju ne vien iegādāties svaigu, kvalitatīvu produkciju, bet arī baudīt kultūru, izklaidi un, protams, gardas pusdienas.
Nav noslēpums, ka vislielākā aktivitāte vērojama brīvdienās, kad cilvēkiem ir vairāk brīvā laikā. Tāpēc arī katrā nedēļas nogalē organizējam dažādus pasākumus, piemēram, Krāmu tirgu, Beziepakojuma tirgu, Lietuviešu tirgu, radošās aktivitātes ģimenēm ar bērniem, koncertus un vēl daudz ko citu.”
Ēdamzona siltumnīcā
Tie, kas viesojušies Āgenskalna tirgū pavisam nesen, būs pamanījuši jaunu vides objektu – stikla siltumnīcu –, kurā ir izvietota ēdamzona. Šeit no 11. jūlija ir iespēja baudīt gardas pusdienas, ko piedāvā vietējie “street food” ēdinātāji.
Siltumnīca tirgū ir nokļuvusi no festivāla “Lampa” un tapusi sadarbībā ar elektroenerģijas uzņēmumu “Enefit”, kā arī Rīgas Tehnisko universitāti (RTU). Lai nodrošinātu iespēju stiklotajā objektā pusdienot arī vēsākos laikapstākļos, “Enefit” uzstādīs saules baterijas.
Papildus šajā siltumnīcā tiks rīkoti pasākumi, kuros varēs novērtēt RTU studentu tehnoloģiskos sasniegumus un klausīties izzinošas lekcijas. Tāpat tirgus vadība cieši sadarbojas ar Āgenskalna apkaimes biedrību un kopā izstrādājuši projektu laukuma sakārtošanai pie tirgus galvenās fasādes.
Projekts iesniegts Rīgas domes rīkotajam konkursam par finansējumu apkaimju attīstībai. Projekts paredz laukumu pārveidot no haotiskas autostāvvietas par skaistu un drošu publisku telpu – ar soliņiem, kokiem un citiem zaļumiem –, izceļot tirgus skaisto galveno fasādi, ko līdz šim daļēji aizsedza pie tās novietotās automašīnas.
Āgenskalna laukuma vizualizāciju autore ir arhitekte Anna Vaivare no biroja “Arhitektes Lienes Griezītes studija”.
Ja projekts no Rīgas domes puses tiks atbalstīts, pārdaugavieši varēs novērtēt vēl vienu sakārtotu teritoriju – Āgenskalna laukumu.
Vasarā strādā ilgāk
Vasaras sezonā Āgenskalna tirgum ir arī pagarināts darba laiks, lai tie, kas pa dienu ir darbā, paspētu ko iegādāties arī darba dienās, ne vien brīvdienās. Arī cenu politika ir pamainījusies, un tirgus ir pieejamāks pašiem tirgotājiem. Raimonds Osis, kurš Āgenskalna tirgū pārdod ziedus un ir piedzīvojis vairāku tirgus saimnieku maiņu, stāsta, ka šobrīd tirgus patiesi attīstoties un apstākļi esot daudz labāki gan tirgotājiem, gan tirgus apmeklētājiem.
“Attieksme no tirgus vadības puses ir pretimnākoša un draudzīga. Ir izveidotas kārtīgas tualetes, kā arī vieta, kur nomazgāt dārzeņus, augļus. Vide šeit kļuvusi drošāka un latviskāka,” savos iespaidos dalās R. Osis. Pozitīvas atsauksmes izskan arī no citiem tirgotājiem, piemēram, āgenskalnietes Ievas Švarckopas, kura, dzīvojot līdzās tirgum un redzot tā attīstību, pati šogad izdomājusi tur pārdot ogas.
Lai smeltos pieredzi no citām valstīm un sekotu līdzi jaunākajām tendencēm, Āgenskalna tirgus attīstītāji apmeklē arī starptautiskas konferences. Pavisam nesen viņi atgriezušies no Londonas, kur kopā ar vēl 300 dalībniekiem no visas pasaules apsprieda inovācijas un iekļaušanas tematus. Papildus tika apmeklēti arī 12 Londonas lielāki un mazāki tirgi.
“Tirgus aina Londonā ir ļoti dzīva – uzplaukst daudzi nelieli zemnieku tirdziņi, kurus kūrē entuziasti, jauni uzņēmēji sāk savu biznesu kā ielu tirgotāji ar telti, un ir piemēri, kad tie tālāk attīstījušies ļoti veiksmīgi – sākot tieši ielu tirgu līmenī. Ļoti interesanti bija vērot praktiskas detaļas, kas mums noderēs ikdienā un plānojot paviljonu. Arī mūsu pārstāvjiem bija iespēja uzstāties, stāstījām par plāniem attīstīt Āgenskalna tirgu kā mūsdienīgu, tajā pašā laikā nezaudējot tradīcijas. Uzsvērām, ka tieši tirgus ir tā vieta, kur saglabāt dažas mūsu valstij un visam Ziemeļeiropas reģionam raksturīgās tradīcijas, piemēram, sēņošanu un ogošanu – šī tradīcija visiem ļoti patika, saņēmām daudz ieinteresētu un atsaucīgu komentāru,” atzīst U. Meiberga.
Burovs: Tirgus ir atdzīvojies
Oļegs Burovs, Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs: “Ir acīmredzams, ka Āgenskalna tirgus ir “atdzīvojies”.
Cilvēkiem tur patīk atrasties – gan tirgotājiem, gan pircējiem. Vide kļuvusi drošāka, jo ir pilnībā nomainījies kontingents. Ja agrāk tur varēja novērot bezpajumtniekus, tagad viņi vairs tur neiet, jo ir apsardze un ieviesta daudz lielāka kārtība.
Rīgas domes mērķis, meklējot jaunus tirgus apsaimniekotājus, bija tā vēsturisko un nacionālo vērtību saglabāšana, nepielīdzinot tirgu lielveikalam, bet gan vietai, kur iegādāties kvalitatīvu produkciju un labi pavadīt laiku. Priecē, ka tas arī tiek ievērots.
Domājot par ilgtermiņa attīstību, šobrīd notiek tehniskā projekta izstrāde un pārrunas ar arhitektiem par iespējami veiksmīgāko risinājumu.”
