Edmunda Lūča pasaule personālizstādē “LUCE” 0
Jūrmalas pilsētas muzejā līdz 28. februārim skatāma Edmunda Lūča personālizstāde “LUCE”, kurā būs skatāmi glezniecības un instalāciju darbi. Izstādē eksponēti dažādas formas un satura mākslas darbi, kurus mākslinieks radījis pēdējo gadu laikā. Ekspozīcija veidota no mākslas darbiem, ar kuriem mākslinieks piedalījies izstādēs Hamburgā, Minhenē, Milānā, Venēcijā un Helsinkos.
Visi izstādē eksponētie darbi Latvijā ir skatāmi pirmo reizi, tāpēc tie sniedz ieskatu mākslinieka pēdējo gadu radošajā darbībā. Izstādē iekļauti trīs pilnīgi jauni darbi, kas radīti speciāli šai izstādei, ņemot vērā Jūrmalas pilsētas muzeja telpu specifiku. Mākslinieks par saviem radošajiem meklējumiem teic: “Visā mākslas telpā visos laikos ir bijis viens jautājums, uz kuru centušies atrast atbildes mākslinieki, sākot ar Altamiras klinšu zīmējumiem līdz pat šodienai. Un esmu pārliecināts – šis jautājums būs aktuāls tik ilgi, cik pastāvēs cilvēce, proti – KAS IR PASAULE? Arī šobrīd kāds mākslinieks, sava talanta, prāta un prasmju iegrožots vai balstīts, mēģina atrast šo atbildi sev un visiem.”
Izstādes tematika akcentē cilvēces humāno vērtību un identitātes raksturojumu izpratnes jautājumus ne tikai vēsturiskā, bet arī tagadnes un nākotnes kontekstā. Runājot par humāno, izstāžu kuratore Evelīna Vanaga par E. Lūča darbiem teic: “Mūsdienās arvien notiek dažādu valstu politiskie, ekonomiskie, teritoriālie un cita veida konflikti globālajā pasaules arēnā. Valstis apvienojas un iestājas dažāda veida organizācijās un savienībās. Tas raisa polemiku ne tikai vēsturiskā, bet arī tagadnes un nākotnes kontekstā. Kas notiek ar dažādu situāciju pārvērtēšanu?” Savukārt meklējot identitātes izpratni, E. Vanaga teic: “Darbos akcentēti riski un problēmas, kuras var saistīt ar identitātes diskursu un tā mainību daudzo procesu mijiedarbībā. Notikumi sevī nes vēsturiski nosacīto procesu un atspoguļo to saistību apkārtējā vidē. Kas notiek tad, ja tiek atklāta jauna informācija par pagātni, kā tas ietekmē tagadnes un nākotnes izpratni. Informācijas pārbagātība, kas savā ziņā raisa vienaldzību un neitralitātes maskas uzlikšanu, rada imūnus vērotājus, kuri nekļūst par aktoriem un paliek nejūtīgi pret aktuālu problemātiku.”
Izstāde sniedz arī ievirzi pārdomām par ticību, cerību, dzīves ritmu un domāšanas telpu. Par emocionālo piesaisti radīšanas procesam un piederību pasaules sistēmām. Izstāde raisa diskusiju par apkārtējās vides uzbūves, kārtu un uzslāņojumu analīzi, neaizmirstot daudzpusīgās nozīmes un atšķirīgos kontekstus. Tas izpaužas ne tikai caur mākslas darbu saturu, bet arī izvēlēto materiālu konstrukciju formām un to savdabību. “Mākslinieks atrod vecus, lietotus rupja audekla maisus, apdriskātas un caurspīdīgas plēves, finiera gabalus, metāla plāksnes un cita veida plastikas materiālus, kurus gan tiešā, gan pārstrādātā formā (kausēta līme, dedzinātas plēves) pēcāk izmanto savu mākslas darbu radīšanai. Šiem materiāliem, kas pielāgoti mākslinieka radošajai izpausmei, piemīt dažāda veida un formas struktūras, kas vienlaikus atspoguļo arī mākslinieka uzskatus un attieksmi pret mūsdienu sabiedrības neizlēmību un patērētājkultūras fenomenu,” mākslinieka materiālu izvēli atklāj E. Vanaga.
Izstāde visplašākajā nozīmē ir atsauce gan uz pasaules kārtību, gan katra cilvēka individuālu spēju domāt sistemātiskās kategorijās, nezaudējot radošo aspektu.
Mākslinieks Edmunds Lūcis dzimis Rīgā, studējis Mākslas akadēmijā; savu karjeru sācis kā gleznotājs un turpinājis ar instalāciju veidošanu, performancēm un video mākslu.
Sākotnēji piedalījies izstādēs Parīzē, Tretjakova galerijas izstāžu zālē Maskavā, grafikas triennālē Sanktpēterburgā, bet pēdējos gados viņš uzaicināts savus darbus rādīt Olimpiskās mākslas izstādē Pekinā, Venēcijā, Lucernā, Minhenē un mākslas mesē Berlīnē.
