Edītes Treijas darinātie koru tērpi top dziesmu iespaidā 0
Viens no brīnišķīgākajiem skatiem Latvijā ir Dziesmu svētku parādes gājiens, kad tūkstošiem ļaužu dodas pa Rīgas ielām, kā karogus nesdami savu nacionālo identitāti. Daudzi kori un deju kolektīvi iet tautastērpos, citu koru zeltenes rotā teicamo latviešu meistaru darinātie koncerttērpi. Viena tāda labā feja, kas māk kora izskatu padarīt patiešām cēlu, ir modes dizainere Edīte Treija – māksliniece, kurai varēšana cieši turas pie rokas gribēšanai.
Pirmais vārds bija “Pfaff”
“Sevi modelējam atceros jau no pieciem gadiem, kad tinu lupatiņās lelles,” stāsta Edīte. “To bērnībā dara lielākā daļa meiteņu, bet man šī vēlme saglabājās. Atceros savu pirmo šūšanas pieredzi. Vienīgā saikne ar manu vecmammu bija viņas “Pfaff” rokas šujmašīna. Viņa nebija šuvēja, bet ārste, tomēr pa nakti kleitu uzšūt esot varējusi. Mēs dzīvē nesatikāmies, bet ar viņas šujmašīnu tapa mani pirmie izstrādājumi. Apsēdos pie šujmašīnas un domāju, no kura gala varētu ievērt diegu. Vēru vismaz 25 reizes, kamēr izdevās. Man tad bija apmēram trīspadsmit gadu. Jūtu, ka man raksturā ir kaut kas no tēva vecākiem. Kaut kāds sīkstums un neatlaidība. Ģimenē klīst interesanta leģenda – kāds no dzimtas bija izpētījis, ka rados mums esot Janis Rozentāls. Es smejos, ka tad nu vismaz ir kāds skaidrojums, no kurienes tā lielā vilkme uz radošām lietām. Mani vecāki nav mākslinieki, bet es viņiem esmu ļoti pateicīga par atbalstu manā izvēlētajā ceļā. Tāpat arī manam vīram un visai manai ģimenei, kas man vienmēr ir līdzās un kopā ar mani!”
“Kalitan” – baltais zirgs
Unikāls projekts mākslinieces dzīvē ir apģērbu zīmols “Kalitan”. Mazliet mistisks ir stāsts, kā šis nosaukums atnācis. Edītes meita astoņu gadu vecumā no kurpju kastes izgatavoja stīgu instrumentu un uz malām uzrakstīja: Kalitāns. Neviens nezināja, no kurienes šis skanīgais vārds. Edīte ar vīru atrada, ka “Kalitan” ir bijis izcils sacīkšu tīrasiņu zirgs Ziemeļamerikā, kur pirms simt gadiem guvis ievērojamus panākumus. Dēls uzzīmēja zirdziņu, kas kļuva par zīmola grafisko veidolu.
“Ar šo esmu piedzīvojusi augstāko lidojumu, kad sajūtu – caur mani nāk kosmiskā enerģija un lietas, kas notiek, ir brīnumainas. “Kalitan” ietver manu dzīves filozofiju, ar šo kolekciju es uzrunāju sabiedrību ar domu: “Esi laimīgs! Dari, kas tev šajā pasaulē ir jādara! Dari to, kā dēļ šajā pasaulē esi atnācis.” Un baltais zirgs ir kā radošās brīvības simbols. Mans radošais lidojums saslēdzās ar reāliem notikumiem, kas tikai nostiprināja pārliecību – ej un dari, sasniedz savus mērķus!” stāsta māksliniece.
Edītei nozīmīgu dzīves daļu aizņem darbs Ādažu Brīvajā Valdorfa skolā. Viņa sajūt sevī šo misiju – atraisīt radošo enerģiju bērnos un jauniešos, iedot varēšanas apziņu un vēlmi darboties. Jau ceturto gadu kopā ar kolēģiem skolā rīko Mākslas dienas, un viena no to sadaļām ir tērpu performance par kādu konkrētu tēmu. Šogad māksliniece juta, ka jārunā par mieru sevī un pasaulē – “Miers kabatā”. Tā ir šībrīža aktualitāte visiem, un jaunā paaudze jūtīgi uztver šīs lietas. Tērpus jaunie mākslinieki veidojuši no sadzīves un saimniecības atkritumiem – nelikvīda papīra, plastmasas un tamlīdzīgiem materiāliem. Un radošais gars ļāvis necilo materiālu pārvērst mākslā.
“Šādi pasākumi ļauj cerīgi skatīties nākotnē. Jo, lai kādās jomās topošā paaudze vēlāk darbosies, svarīgi ir tas, ka cilvēkā jau laikus tiek izkopta jūtīga sirds, atvērtas acis un izpratne, ka mēs katrs esam līdzatbildīgi par savu valsti.”
Koru vīzijas
Šobrīd Edītei ir ļoti piesātināts laiks, jo viņa rada skatuves tērpus koriem. Tērpu vīzijas pamatā jābūt stāstam, jo māksliniece veido skatuves tēlu, iedvesmojoties no mākslinieku grupas muzikālā snieguma. Ir diezgan sarežģīti radīt tērpu, kurā skatuves mākslinieks jūtas kā otrā ādā, un ideālā versijā labs skatuves tērps rada radošu pacēlumu un ļauj dziedātājam dziedāt vēl labāk. Ļoti interesanta pieredze meistarei bija vokālās grupas “Latvian Voices” skatuves tērpu radīšana koncertprogrammai “Rūtoj”, kas notika sadarbībā ar “Rīgu 2014”. Parasti mākslinieka radošās domas lidojumu ierobežo budžets. Šis bija tas retais gadījums, kad Edīte varēja īstenot savu ieceri par 90%. Tika izveidoti transformējami tērpi, papildināti ar titāna rotām.
“Apzinājos, ka ar šiem tērpiem meitenes brauks pasaulē un pārstāvēs Latvijas valsti. Klausījos aranžētās tautasdziesmas “Latvian Voices” sniegumā un meditēju, kāds tad ir latvietis… Vai 700 gadu jūgu nesis, viensētnieks, klusētājs un cietējs? Nē!!! Latvietis ir unikāls ar savu izdzīvošanas prasmi jebkuros apstākļos, ar savu darba tikumu, ar savu dziedātprasmi un tautasdziesmu! No plaukta izcēlu Vairas Vīķes-Freibergas “Saules dainas” un sapratu, ka saules simbols, kas bezvārdu valodā saprotams daudzām tautām, būs tas, ko ienesīšu tērpos. Un krāsa – ļoti piesātināta dzeltena.”
Ir jābūt spēcīgām personībām, lai to iznestu. Vokālās grupas meitenes to varēja un var joprojām – nupat viņas ar panākumiem dzeltenajos tērpos uzstājās arī Francijā. Interesanta sagadīšanās bija dizaineres un dziedātāju satikšanās Melburnas Latviešu namā. Lai gan viņas bija nokļuvušas vienā laikā un pilsētā nejauši, kopā nonāca uz vienas skatuves. Meitenes dziedāja, un māksliniece stāstīja par šīs kolekcijas tapšanu.
Māksliniekam katrs radošais projekts nāk ar ko jaunu, nebijušu, un bieži viņam ir jāpieņem dažādi izaicinājumi. Šī laika tehnoloģijas ļauj nojaukt attāluma barjeru un radīt individuālus tērpus cilvēkam jebkurā pasaules valstī. Piemēram, nupat tapuši Luksemburgas latviešu kora “Meluzīna” skatuves tērpi, kas māksliniecei tika pasūtīti no attāluma. Lai varētu uzšūt tērpu, katrai meitenei vajadzēja noņemt 23 mērus, kas radīja priekšstatu par auguma īpatnībām. Un iecere īstenojās!
Reizēm dizainere tērpus veido pilnībā no A līdz Z. Tomēr bieži ir ļoti apjomīgi darbi, kā tērpi koriem. Lai to paveiktu, Edītei ir rūpīgi izvēlēta komanda, ar ko tā sadarbojas gadiem ilgi. Piedevām māksliniece izvēlas harmoniskus cilvēkus, kuru pozitīvā personība ienes savu daļu apģērbā.
“Katram māksliniekam viņa darbības laikā iezīmējas rokraksts. Manu rokrakstu veido vēlme darboties ar dabiskiem materiāliem, gludam audumam piešķirt neatkārtojamu faktūru un krāsas toni. Patīk asimetrija, kas ir visa dzīvā iezīme. Patīk lietas, kur varu sagaidīt atklājuma prieku, lietas, kas pārsteigs mani pašu. Runājot par nākotni, ideju ir daudz, dažas tik spēcīgi ir iekarojušas vietu apziņā, ka šķiet jau kā reāli notikumi. Tagad tikai atliek mēģināt to piepildīt. Es ļaujos tam, kas ar mani notiek, un esmu atvērta piedzīvot daudz ko jaunu,” smaidot stāsta Edīte.
Vērtējums: skatuviskā pārliecība
Andra Zvejniece, Ādažu jauktā kora “Saknes” diriģente un “Latvian Voices” dziedātāja: “Edītei ļoti svarīgas ir veidotā tērpa detaļas, materiāls un sajūtas, ko tērpi sniedz. Ļoti iezīmīga mākslinieces īpašība ir panākt visu iecerēto un neatkāpties ne materiālo, ne citu apstākļu priekšā. Zinu, ka, dizainējot tērpus, māksliniece vadās pēc sajūtām un emocijām, kuras rada vokālās grupas un koru izpildītā mūzika vai balsu skanējums. Tērpi ir kā konkrētā kolektīva paspilgtinājums. Man kā dziedātājai un diriģentei ļoti svarīgi uz skatuves justies pārliecinoši, un Edītes radītie skatuves tērpi vienmēr sniedz šo skatuvisko pārliecību.”
