Lakučs: Ēdīsim vairāk zemes 0
Latvijas BMX riteņbraucējiem šosezon lielajās sacensībās ne reizi nav izdevies uzkāpt goda pjedestālā, tomēr izlases galvenais treneris Ivo Lakučs saglabā vēsu prātu un cer, ka jau šonedēļ Pasaules kausa (PK) izcīņas trešajā posmā superkrosā Engelholmā (Zviedrija) veiksme pagriezīs seju latviešiem.
Eksperimentu sezona
Divkārtējais olimpiskais čempions Māris Štrombergs pasaules čempionātā apstājās astotdaļfinālā, pirms tam Eiropas čempionātā bija ceturtais, bet pirmajos divos PK posmos nespēja iekļūt finālā. Lielākoties priekšā bijis Edžus Treimanis, taču arī viņam kopumā nekā spīdoša, tāpat kā Rihardam Veidem un Kristenam Krīgeram. Pasaules rangā Latvija nokritusi uz septīto vietu, kas ļauj uz olimpiskajām spēlēm Riodežaneiro deleģēt divus BMX riteņbraucējus. Pirmās četras valstis iegūs trīs ceļazīmes, bet no astotās līdz 13. – tikai vienu. Kvalifikācija beigsies nākamā gada maijā.
Ivo Lakučs: – Šī ir mazliet eksperimentāla sezona. Iepriekšējās uz beigām sākām lūzt, tāpēc šoreiz gatavošanās bija citāda. Mārim un Edžum devu brīvākas rokas, viņi trenējās ASV, bet es ar Rihardu un Kristenu strādāju mājās. Pirms sezonas izvirzījām mērķi iegūt trīs vietas Rio, tādēļ galvenais bija piedalīties lielajās sacensībās.
– Kāpēc pasaules čempionāts bija tik neveiksmīgs?
– Bijām tam gatavi, ko apliecināja individuālie starti, kuros visi četri iekļuva starp pirmajiem 30. Taču pēc tam viss pavērsās pret mums, lielas korekcijas ieviesa laikapstākļi. Lietus dēļ bija jābrauc no mazā starta, bet mēs gatavojāmies kam citam. Neviens reglaments neparedz, ka šajā gadījumā jāpāriet uz zemāku startu.
– Kāda komandā atmosfēra, vai nav spriedzes un konfliktu?
– Strādājam un ticam sev, nekādas iekšējās rēķinu kārtošanas nav bijis. Vienīgais – parasti pēc pasaules čempionāta ņemam kādu brīvdienu, bet šoreiz jau nākamajā dienā bijām treniņā. Ņemot vērā ieguldīto darbu, veiksmei ir jāatnāk, visi čaļi ir spēcīgi, treniņos valda disciplīna. Uz nākamo PK posmu brauksim bez mehāniķa un fizioterapeita. Palīgi jānopelna, bet mums rezultāta nav. Taču sevi nežēlojam, vairāk zemes ēdīsim.
Sacensību garša
– Kāpēc Māris šogad tik reti startē ASV?
– Viņam ir 28 gadi, tādēļ resursi jātērē stratēģiski pareizi – nebrauc, ja nav gatavs uzvarēt. Nav jēgas cīnīties par piekto vietu, ja esi bijis čempions. Iepriekšējais gads bija ļoti smags, Māris vēl novembra beigās brauca, jo galvenais bija uzvarēt ASV čempionātā – iegūt pēdējo titulu, kura viņam vēl nebija. Tas arī izdevās, un tad ir dabiski, ka gribas šo brīdi izdzīvot. Pēc diviem mēnešiem sāka trenēties, taču vajadzēja ņemt lielāku pauzi, lai atgūtu sacensību garšu. Astoņus gadus braucot elites līmenī, kādā brīdī tā pazūd. Tāpēc arī šogad ieplānojām mazāk sacensību, lai nākamvasar atgrieztos īstās sajūtas.
– Vai situācija ir tāda pati kā gadu pēc olimpiskajām spēlēm Londonā, kad iestājās psiholoģisks panīkums?
– Toreiz bija mazliet citādi, jo Londonā zelts nāca ļoti smagi. Pēc uzvaras ASV čempionātā daudzi Mārim saka – nu ko vēl gribi, visu esi sasniedzis. Arī tā ir iespaidošana, jāmāk viņu pacelt augšā. Nav vairs kā 18 gados, kad visu dara un rezultāti iet uz augšu. Tagad metodes, kas atnesa pirmo olimpisko zeltu, vairs nestrādā. Jāmeklē cita formula.
– Pavasarī Māris bildināja draudzeni. Varbūt gatavošanās kāzām arī ietekmē treniņus?
– Kāzu datums nav noteikts, gatavošanās nenotiek. Biju uz divām nedēļām aizbraucis pie Māra uz ASV un apbrīnoju viņa profesionālismu, kā visu iedzīvi sakārtojis. Viņu nekas netraucē, lai strādātu un sasniegtu mērķi sportā.
– Kāds tas ir?
– Skaļi nekad neesam deklarējuši, bet – divi olimpiskie zelti ir izcīnīti, un nekas nav mainījies. Jādara viss pēc labākās sirdsapziņas, jāvēro konkurenti. Ja paveiksim mājas darbu labāk par pārējiem, tad viss iespējams, bet nevar noliegt – kļūst arvien grūtāk.
– Sezonas ievadā Mārim problēmas sagādāja mugura. Vai tās atrisinātas?
– Ar muguru viņam vienmēr bijušas problēmas. Beļģijā veicām pārbaudes un secinājām, ka Māra vecumam un līdzšinējām slodzēm stāvoklis ir labs. Tomēr ik pa brīdim novērojamas spazmas, un viņš no sāpēm baidās, ir jutīgs pret maksimālo slodzi. Tad pazūd tehniskais izpildījums, pārliecība. Tas jāņem vērā treniņos, nevar vairs kā ar lauzni.
Kurš līderis?
– Šogad gandrīz visās sacensībās Edžus bijis priekšā Mārim, tādēļ jājautā, kurš ir izlases pirmais numurs?
– Kamēr Māris brauks, tikmēr būs pirmais ne tikai izlasē, bet arī pasaulē. Tas, ko viņš izdara treniņos, nav salīdzināms ne ar vienu. Edžum ir 27 gadi, viņš ir trešais vecākais elites braucējs un šogad nav spēris soli uz priekšu. Diez vai to vispār var izdarīt. Viņš ir viens no tehniskākajiem braucējiem, bet, lai pretendētu uz trijnieku, ir jābūt vēl daudzām īpašībām, tādēļ viņa uzdevums ir izmantot savā labā situācijas, kas rodas BMX.
– Kādi būs kritēriji komandas izveidošanai startam Rio?
– Kuri nopelnīs vairāk punktu kvalifikācijā, tie arī brauks. Šobrīd stabili labākie ir Māris un Edžus. Ja kāds stipri pievilks klāt, tad, visticamāk, dabūsim trīs olimpiskās ceļazīmes. Ceturtā vieta valstu rangā nav tālu. Bet mazāk par divām ceļazīmēm noteikti nebūs, nezinu, kam jānotiek, lai mēs rangā nokristu zemāk. Rihards sasniedzis savu labāko sportisko formu, tomēr augstāk par ceturto desmitu netiek. Kristenam šis ir pirmais gads pēc junioriem, tādēļ nav slikti, lai gan jaunais pasaules čempions Nieks Kimans no Nīderlandes ir viņa vienaudzis – abiem 19. Katrs sportists ir tāds, kāds ir. Mums jau nav talantu, kurus paņemt un ar kuriem strādāt. Paši veidojam talantus.
