Padoms piensaimniekam. Ēdināšanas ietekme uz olbaltumvielu daudzumu pienā 0
Pilnvērtīga piena govju ēdināšana nodrošina tādas kvalitātes piena ražošanu, kādu paredz iedzimtība. Kopēja barības nepietiekamība vai tikai viena barības elementa nopietns trūkums izraisa gan izslaukumu, gan olbaltumvielu daudzuma samazināšanos pienā.
Kas ietekmē olbaltumvielu sintēzi
Piemēram, ja govju barības devā ir mazāk nekā 95–100 g sagremojamā proteīna uz barības vienību (tā ir norma), tad arī olbaltums pienā samazināsies. Trūcīga raciona vai sagremojamā proteīna iztrūkuma gadījumā olbaltumvielu daudzums pienā var samazināties līdz 2%. Savukārt, palielinot proteīna daudzumu govju ēdienkartē, palielināsies arī olbaltuma daudzums.
Sabalansēta, pilnvērtīga ēdināšana ar pietiekamu cukuru, proteīna, mikroelementu un vitamīnu daudzumu ļauj palielināt olbaltumvielu daudzumu pienā par 0,3–0,4% un vairāk.
Olbaltumvielu samazināšanās pienā parasti notiek gadījumos, kad tiek traucēts gremošanas process spureklī. Respektīvi – spurekļa acidozes, ketozes gadījumā. Tas saistīts ar nepietiekamu to vielu daudzumu, kas nepieciešamas olbaltumvielu sintezēšanai – aminoskābju, peptīdu, minerālvielu, vitamīnu.
Piena olbaltumvielu sintēzi ietekmē pH līmenis govs spureklī. Optimāls tā līmenis ir 6–7. Ja ilgstoši govis baro ar skābu barību un sliktas kvalitātes skābbarību, tiek novērots, ka samazinās spurekļa pH līmenis, un tas izraisa olbaltumvielu daudzuma samazināšanos pienā.
Tāpat nepieciešams kontrolēt cukuru un proteīna attiecību racionā. Optimālā attiecība ir 0,8–1. Tas nozīmē, ka uz 80–100 gramiem cukura jābūt 80–100 gramiem sagremojamā proteīna. Cukura–proteīna attiecība, kas ir mazāka par 0,6 un lielāka par 2, pasliktina barības vielu izmantošanu un veicina vielmaiņas traucējumus organismā, kā arī samazina tauku un olbaltumvielu sintēzes aktivitāti.
Barības proteīna izmantošanas pakāpe piena veidošanā atkarīga no apmaiņas enerģijas koncentrācijas racionā un kopproteīna līmeņa un tā sadalīšanās pakāpes spureklī. Pēdējais minētais faktors ir īpaši svarīgs, jo veicina efektīvu slāpekļa izmantošanu organismā. Pētījumu rezultāti rāda, ka, laktācijas laika pirmajā trešdaļā iekļaujot govju racionā kombinēto lopbarību ar zemu proteīna sadalīšanos spureklī (sojas rauši, alus drabiņas, kukurūza, sausās izspaidas), tiek veicināta olbaltumvielu daudzuma palielināšanās pienā no 3,4 līdz 3,61%.
Galvenie enerģijas piegādātāji atgremotājdzīvniekiem ir ogļhidrāti, kas lopbarībā nonāk ar kokšķiedru, cieti un cukuru, tāpēc racionā nepieciešams iekļaut graudzāļu spraukumus, sausās izspaidas, lopbarības sīrupu. Turklāt cukura līmenim sausnā jābūt 10–12%, bet cietes – 1,5–2 reizes vairāk, tātad – 15–25%.
Olbaltuma daudzumu pienā pozitīvi ietekmē aizsargājamo taukvielu, sojas un rapšu raušu iekļaušana racionā.
Par optimālu koncentrētās barības daudzumu sausnā laktācijas pirmajā trešdaļā būtu jāuzskata 35–40%, otrajā trešdaļā – 25–30%, bet trešajā – 15–20%. Liela kombinētās barības deva (vairāk nekā 50% sausnā vai 450–600 g uz 1 kg piena) neveicina izslaukumu un olbaltumvielu daudzuma palielināšanos.
Pēdējā laikā piena govju ēdināšanā mikroelementus un vitamīnus sāk lietot, lai palielinātu produktivitāti. Pievienojot racionam mikroelementus saskaņā ar zootehnisko normu, tiek normalizēti mikrobioloģiskie procesi spureklī, kas savukārt veicina olbaltuma daudzuma palielināšanos pienā.
Palielinot A, D, E vitamīnu nodrošinājumu lopbarībā augsti produktīvajām govīm par 35–50% (attiecībā pret pastāvošajām normām), var palielināt piena izslaukumus par 4,3–6,8%, bet olbaltumvielu daudzumu – par 4,8–7,7%.
Par ko liecina olbaltumvielu daudzuma svārstības pienā?
Olbaltumvielu daudzums pienā atspoguļo to, cik labi govs nodrošināta ar enerģiju, un faktiski kalpo kā savdabīgs enerģētiskais barometrs ganāmpulkā. Tieši no tā, vai spurekļa mikrobu, kas sintezē mikrobu proteīnu, rīcībā ir pietiekami daudz enerģijas, atkarīgs olbaltumvielu rādītājs pienā. Un tikai augstas produktivitātes gadījumā aizvien lielāku nozīmi iegūst spureklī nesadalāmais proteīns.
Pastāv zināma sakarība starp dzīvnieka nobarojumu un olbaltumu pienā. Olbaltumvielu daudzums pienā pirmajos divos laktācijas mēnešos mainās tāpat kā dzīvnieka ķermeņa kondīcija. Parasti laktācijas pirmajā trešdaļā olbaltumvielu rādītājs pienā samazinās, palielinoties izslaukumam, jo enerģija kļūst par deficītu. Šajā periodā par normālu tiek uzskatīts, ka olbaltums ir virs 3,1%. Ja tas pazeminās zem 2,8%, tas nozīmē, ka dzīvnieka organismā vairs nav enerģijas rezervju. Pat tad, ja piena izslaukums ir virs 50 kg dienā, olbaltumvielu daudzums nedrīkstētu būt mazāks par 3,1%.
Kad dzīvnieks atkal sāk pieņemties svarā un tā kondīcijas vērtējums pieaug, olbaltumvielu daudzums pienā arī sāk palielināties, bet izslaukums – kristies. Vēlajā laktācijas posmā par normālu tiek uzskatīts olbaltums līdz 3,8%. Bet olbaltumvielu rādītājs, kas pārsniedz 3,8%, jau signalizē par to, ka ievērojami sāk kristies produktivitāte. Tas vistiešākajā veidā saistīts ar tauku uzkrāšanos.
Par ko liecina tauku un olbaltumvielu attiecība
Tauku un olbaltumvielu rādītājiem pienā jābūt noteiktā attiecībā vienam pret otru. Attiecība 1,2:1 līdz 1,5:1 liecina par sabalansētu ēdināšanu. Bet, ja tauku attiecība pret olbaltumvielām pārsniedz 1,5, īpaši laktācijas sākumā, tas jāuztver kā brīdinājuma signāls. Liels tauku daudzums ir ļoti stipras tauku mobilizācijas no organisma pazīme – tas jau liecina par slēpto ketozes formu. Savukārt mazs tauku daudzums pienā liecina par to, ka dzīvnieks ar barību nav saņēmis pietiekamā daudzumā enerģijas. Lai novērstu šo nevēlamo parādību, nedrīkst pieļaut govju aptaukošanos laktācijas perioda beigās.
Ja tauku attiecība pret olbaltumu ir lielāka nekā 1,5 visā laktācijas periodā, tas liecina par bagātīgu kokšķiedras, bet nabadzīgu enerģijas daudzumu barības devā. Tas novērojams gadījumos, kad dzīvniekiem tiek izbarota sliktas kvalitātes tilpumainā barība un racionā trūkst koncentrātu. Sekas – zema produktivitāte un mazs daudzums olbaltuma pienā.
Ļoti zema tauku attiecība pret olbaltumu (mazāk nekā 1,2) veidojas tad, ja tiek izbarots ar enerģiju bagātīgs, bet strukturāli nabadzīgs (daudz koncentrātu) racions. Šajā gadījumā ir pareizi jāsadala kombinētā lopbarība atbilstoši produktivitātei.
Ja tauku un olbaltuma attiecība ir tuvu 1:1, nepieciešams pārbaudīt raciona galvenos parametrus, pievēršot uzmanību tam, lai cietes daudzums nepārsniegtu 28%, tauku daudzums – 6%, bet kokšķiedras būtu ne mazāk par 17% sausnā, turklāt vismaz 14% būtu jābūt rupjšķiedru veidā.
Sagatavots pēc āŗzemju preses materiāliem
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
