Devu pats beidzot izmetu ārā 0
Uz narkoloģijas centru Edijs devās “apbruņojies” ar mobilo telefonu, ņemot līdzi arī narkotiskās vielas, kuras centra medmāsa visai ātri atrada. Tomēr viņam izdevās paslēpt vēl nelielu devu, kuru programmas vidū viņš tomēr pats izmeta ārā. “Vēlāk nonācu Minesotas programmā. Dienu pēc dienas man sāka dot uzdevums, kuru izpildei bija nepieciešama domāšana, kas man pēc narkotiku lietošanas padevās ļoti grūti. Būt skaidrā, man likās kaut kas ārpus šīs pasaules. Viss bija jāsāk no jauna.”
Tā pagāja Edija pirmās 40 dienas bez narkotikām, līdz pienāca tiesas sēde, kurā viņam tika piespriests nosacīts trīs gadu sods. Bija jāizvēlas – vai viņš vēlas turpināt rehabilitāciju. Ārsti mēģināja viņu pierunāt, savukārt puisis vēlējās doties mājās, jo uzskatīja, ka viņam rehabilitācija nav nepieciešama. “Uz tiesu man sanāca doties caur Maskavas rajonu, līdz nāca apskaidrība – ja es tagad kaut ko nedarīšu, viss būs pa vecam. Es atgriezos un turpināju divarpus mēnešu ilgu rehabilitācijas kursu. Tikai tad es tā īsti sapratu, ka vēlos saglabāt šādu stāvokli. Nodomāju – nomirt man neizdevās, tad jāmēģina dzīvot.”
