Vēlējos sevi mērķtiecīgi iznīcināt 0
Kopš Edijs amfetamīnu pamēģināja atkārtoti 18 gadu vecumā, aptuveni pusgadu viņš to lietoja katru dienu, līdz tas kļuva puisim par vāju. Viņam bija nepieciešamas lielākas devas un stiprāka viela. “Ar šņaukšanu man jau bija par maz, tādēļ nonācu pie intravenozās lietošanas. Es biju redzējis, kā to dara citi, mani neviens nemācīja.”
Edijs vēlējās sevi mērķtiecīgi iznīcināt. Tā bija viņa aiziešana no sāpēm un jūtām. “Kad pirmā eiforija no vienas vielas beidzās, sāku to jaukt jau ar citu vielu. Meklēju veidus, kā atgriezt pirmās reizes sajūtu, kura ir tikai vienreiz. Vēlāk, lai cik bieži tu lietotu narkotikas, vairs nebūs kā pirmajā reizē.” Vēlāk Edijs lietoja narkotikas, tikai lai izvairītos no saprātīgas domāšanas. Pēdējos atkarības gadus viņš nespēja uzsākt rītu un piecelties no gultas, līdz nebija saņēmis kārtējo devu. “Es neredzēju, ka varētu to beigt. Pēdējos gados man bija domas – nav jēgas dzīvot. Jaucu narkotikas, nonācu jau pie heroīna, līdz nolēmu, ka nepieciešams atrast “zelta devu” – pārdozēt tās. Mēģināju to darīt apzināti, jo neredzēju jēgu savai eksistencei.”
