Ēdienkarte armijā 1. Ar ko baroja latviešu strēlniekus + 6 receptes no karavīru pārtikas 0
Vēsturniekiem ir taisnība – labs kareivis ir tas kareivis, kurš ir labi ēdis! Latviešu strēlnieki, kas karoja cariskās Krievijas sastāvā, noteikti to apstiprinātu. Turklāt cariskās armijas kareivja ikdienas pārtikas deva esot bijusi arī krietni labāka par to, ar ko baroja padomju karavīrus vēlāk (īpaši attiecībā uz gaļu).
Latvijas Kara muzeja speciāliste Ilze Krīgere brošūrā “Ko ēda un dzēra latviešu strēlnieki Pirmajā pasaules karā. Labs karavīrs – paēdis karavīrs” (2013) atklāj, ka latviešu strēlnieku ierindas kareivja diennakts pārtikas devā ietilpa šādi produkti:
775,5 g miltu
103,2 g putraimu
34,4 g rīsu, makaronu, grūbas, lēcas vai zirņu
17,2 g kaltētu dārzeņu
258 g svaigu dārzeņu vai skābētu kāpostu
64,5 g cukura
309,6 g sausiņu
47,3 g sāls
3,29 g tējas
0,7 g piparu
43 g taukvielu (sviests vai eļļa)
307,5 g gaļas (frontes karaspēka daļās) vai 205 g gaļas (aizmugures karaspēka daļās)
1 kg 25 g rupjmaizes
17,2 g tabakas
Saraksts ir iespaidīgs, jo cariskās armijas karavīram bija īpaši kalorijām bagāts (ap 4300 kcal) uzturs, lai varētu izciest frontes šausmas.
Interesants fakts – strēlnieki neesot bijuši lieli tējas dzērāji (kādi, jādomā, bija krievi), bet daudz labprātāk vārīja kafiju.
Viena no kafijas receptēm, kas ir īpaši garda, jo ūdens vietā izmantots trekns lauku piens.
Nepieciešams: 4 glāzes piena, 70 g kafijas, 80 g cukura.
Pagatavošana: Kafiju kopā ar cukuru iemaisa karstā pienā, uzvāra un nedaudz patur. Tad salej krūzēs, kamēr dzēriens karsts.
Svarīgi, ka cariskajai armijai bija pieejami arī augstas kvalitātes gaļas konservi (toties zivju konservu par spīti zivju saimniecību produktivitātei nebija). No gaļas vai konserviem mēdza vārīt šādu zupu:
10-15 l ūdens tilpumā tika likti 2-4 kg gaļas, 2 kg grūbu, puskrūze sāls, pieejamie dārzeņi un piedevas. Visu vāra 3 h.
Ir pieejama arī kareivjiem domātā konservētā ragū recepte.
Gatavo gaļas masu: 5 kg liellopa gaļas bez kauliem tiek vārīta stiprā buljonā apt. 40 minūtes. Tad gaļu sagriež 35 gabaliņos (ap 135 g katrs), liek patspiednī un vāra, kamēr gatavs (bet nedrīkst sadalīties pa šķiedrām).
Gatavo gulašu, kam nepieciešams šāds produktu klāsts: 16 kg maltās gaļas, 5 l buljona, 5 kg kūpinātas cūkas krūtiņas. No krūtiņas tiek izņemti kauli, to sagriež vienādos kvadrātiņos (4 cm), kurus cep krāsnī 30 min.
Visu kopā saliek lielā katlā, kuram pievieno arī 2 kg iepriekš liellopa taukos izceptu miltu, 4 kg tīru tauku, pāris ēdamkarotes saspaidītu piparu un sāls. To visu vāra 25 min., kamēr masa nebūs līdzīga šķidrai putrai.
Pildot skārdenes, dibenā liek pāris karotes gulaša, tad piepilda to ar gaļas gabaliem, pa virsu lej pāris gramus liellopu tauku. Skārdenes taisa ciet un liek patspiednī uz 2 h.
Populāra bija arī kāpostu zupa.
1 spainis ūdens, 2 kg gaļas, ¼ spaiņa skābētu kāpostu, putraimi (cik vien sirds vēlas), 1,5 glāzes miltu, nepilna glāze sāls, sīpoli, pipari, lauru lapa. Liek tikai kopā un vāra 3 h. Pasniedz ar ugunskura smaržu.
Kartupeļi nebija pārāk bieža parādība cara armijas karavīru ēdienkartē, tāpēc arī strēlnieki tos baudīja paretam. Viens no iespējamajiem ēdieniem, kur bija daudz kartupeļu – zupa:
1 spainis ūdens, 2 kg gaļas, pusspainis kartupeļu, pusglāze miltu, 10 glāzes auzu vai citu putraimu. Pievieno garšvielas, ja pieejamas. Vāra apm. 2 stundas.
Strēlnieki, iespējams, baudīja vismaz divu veidu putras – biezputru pa dienu un šķidrāku putriņu (piemēram, griķu, ko strēlnieki dažreiz lēja grāvī) vakariņās. To atšķirība – biezputru 10 personām vārīja, ņemot 1,2 kg putraimu un 200 g sviesta, savukārt šķidrajai putrai ņēma 800 g putraimu un tikpat daudz sviesta.
Cara armijā diezgan strikti ievēroja pareizticīgo paražas, īpaši gavēni. Tādos gadījumos gaļu aizvietoja ar zivīm, sviestu – ar eļļu. Dažreiz kāpostu zupu arī vārīja ar sēnēm, nevis gaļu.
