Edgars Vimba: Kāpēc ārstam Latvijā obligāti jāprot runāt krievu valodā? 85
Edgars Vimba, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Latvijas Avīzē” ik pa laikam tiek publicēti raksti un viedokļi par pašreizējo latviešu valodas stāvokli. Latvijas Valsts prezidents Egils Levits savā rakstā “Valsti vieno valodas enerģija” (“LA” 15. oktobrī) arī ierosina 15. oktobri izsludināt par Valsts valodas dienu.
16. oktobrī publicēts Māras Libekas raksts “Kā stiprināt valodu pašu zemē” ar apakšvirsrakstu “Nepietiek ar oficiālām programmām”, norādot, ka svarīgi ir, kā valsts valoda praktiski tiek lietota. Bet 20. oktobrī “Latvijas Avīzē” publicēts Lindas Kusiņas-Šulces raksts “Jauns termins vai modes kliedziens”.
Arī “LA” pielikums “Kultūrzīmes” neatpaliek no valodas jautājuma apspriešanas – tur bijis lasāms dzejnieces un publicistes Liānas Langas raksts “Vai drīzas ardievas latviešu valodai?” un rakstnieces Gunas Rozes raksts “Domāšanas dziļurbums – valoda”.
Gribu izteikt arī savu viedokli par valodu. Nesen lasīju ziņu, ka prom no Latvijas brauc medicīnas darbinieki. Kāpēc? Parasti tas ir zemā atalgojuma dēļ. Otrs iemesls – krievu valodas nezināšana. Tāpat lasīju, ka Latvijā atrodamas 500 dažādas vakances, kur prasa labas krievu valodas zināšanas. Cik no šīm vakancēm ir medicīnas nozarē? Rīgas 1. slimnīcā sabiedrības veselības speciālistam līdzās latviešu valodai jāprot krievu valoda…
Savulaik krieviem Latvijā organizēja valsts valodas kursus. Kuri krievi gribēja latviešu valodu prast, tie to jau savas dzīvošanas laikā vai arī savā laikā organizētajos kursos iemācījušies. Jāatceras, ka mums ir dažādi krievi. Ir tādi, kuri iekļāvušies kultūras un darba dzīvē, bet ir arī tādi, kas latviešu valodu principā nemācās un arī nerunā.
Toties tagad Latvijā dara visu, lai latviešu mediķiem mācītu krievu valodu! Kāpēc? Lai varētu “palīdzēt mediķiem komunikācijā ar slimniekiem”. Man gan šķiet, ka ir otrādi: jāpalīdz slimniekiem komunikācijā ar mediķiem. Kas te var palīdzēt? Manuprāt, tikai tulks, kurš jāalgo pašam valsts valodas nepratējam.
Daži vārdi jāsaka arī par latviešu valodas lingvistisko lietošanu. Skumji, ka ir padevība no pašu latviešu puses, – latvieši, sastopoties ar vietējo iedzīvotāju, kas runā krieviski, tūlīt arī paši uz to pāriet. Tā dara gan valdības locekļi, gan arī dažādi ierēdņi, gan arī iedzīvotāji, vienam ar otru sastopoties.
