Edgars Tavars: Latvijā Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem ir un būs jāzina latviešu valoda 179
Gandrīz 10 000 Krievijas pilsoņu nav nokārtojuši latviešu valodas pārbaudi. Edgars Tavars, Saeimas deputāts, frakcijas “Apvienotais saraksts” priekšsēdētājs, TV24 raidījumā “Preses klubs” uz jautājumu, kāpēc mums ar viņiem jāauklējas, atbild: “Sagaidīsim precīzus noteikumus un nosacījumus, tad mēs arī varēsim diskutēt.”
Viņš norāda uz problēmām arī valsts pusē un piebilst, ka viss nav tik viennozīmīgi, runājot par spēju un kapacitāti, apziņošanu.
“Plus vēl ir daži faktori, par ko mēs publiskajā telpā nerunājam ne tāpēc, ka mēs negribētu runāt, bet tāpēc, ka ir drošības jautājumi.”
Es jums saku: “Latvijā dzīvojošiem Latvijas, Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem ir jāzina latviešu valoda un būs jāzina latviešu valoda.” Vienīgais jautājums ir par valsts spēju šo jautājumu risināt, uzsver E.Tavars.
Kā ziņots, valdība otrdien slēgtā sēdē uzdeva sagatavot Iekšlietu ministrijai (IeM) grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem vēlākais divu gadu laikā nokārtot latviešu valodas pārbaudi, lai varētu legāli turpināt uzturēties Latvijā.
Saskaņā ar Saeimā 2022.gada 22.septembrī veiktajiem grozījumiem Imigrācijas likumā Krievijas pilsoņiem izsniegtās pastāvīgās uzturēšanas atļaujas 2023.gada 1.septembrī zaudē spēku.
Lai dzīvotu Latvijā, viņiem jāpiesakās Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusam. Lai saņemtu šo statusu, Krievijas pilsoņiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē jāiesniedz personu apliecinoša dokumenta kopija, kā arī apliecinājums par valsts valodas zināšanām A2 līmenī un finanšu resursu esamību.
Grozījumi Imigrācijas likumā bija veikti ar mērķi stiprināt valsts iekšējo drošību un spēcināt latviešu valodu kā nāciju vienojošu pamatvērtību.
Likuma izpildei jāveicina Latvijā dzīvojošo ārzemnieku iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, tās informatīvajā telpā, politiskajos, ekonomiskajos un sociālajos procesos.
Vienlaikus priekšlikums paredz, ka Krievijas pilsoņiem, kas iepriekš bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi un kas līdz 1.septembrim nebūs paspējuši iesniegt nepieciešamo dokumentāciju Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanai, varēs pretendēt uz termiņuzturēšanās atļauju ar saīsinātu termiņu – divi gadi.
Šis laiks izmantojams, lai Krievijas pilsoņi, kas izrādījuši interesi, bet nav to paspējuši, nekavējoties apgūtu latviešu valodu minimālā sarunvalodas (A2) līmenī un iesniegtu dokumentāciju ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanai, vai arī lai savlaicīgi plānotu pamest Latviju pašu spēkiem.
Konceptuālais lēmums paredz, ka šajā pārejas periodā Krievijas pilsoņi saņems līdzšinējos valsts nodrošinātos pakalpojumus, tostarp pensijas un pabalstus.
