Edgars Rinkēvičs: Rīgas samitā turpināsim stiprināt attiecības ar Austrumu partnerības valstīm 0
Ceturtais Austrumu partnerības samits šogad notiek Rīgā. Mēs esam veltījuši uzmanību izaicinājumiem, ko atkal un atkal izraisa saspringtā situācija pie Eiropas dienvidu robežām. Šī galotņu tikšanās liks apspriest satraucošās norises, kas vērojamas aiz Eiropas Savienības austrumu robežas, un rosināt diskusiju starp 28 Eiropas Savienības dalībvalstīm un sešām Austrumu partnervalstīm – Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Gruziju, Moldovu un Ukrainu.
Eiropas Savienības interesēs ir uzturēt mieru, labklājību un stabilitāti tās kaimiņu reģionos – no Marokas līdz Baltkrievijai.
Eiropas austrumi vairs nav tādi, kādi tie bija, kad Viļņā pulcējās iepriekšējais Austrumu partnerības samits. Krievijas Federācijas veiktā pretlikumīgā suverēnās Ukrainas sastāvdaļas Krimas aneksija ir vēl nepieredzēts starptautiskās drošības normu pārkāpums. Trauslais pamiers Austrumukrainā nemitīgi tiek pārkāpts. Apšaudes Kalnu Karabahas reģiona robežas joprojām draud pārvērsties plašākā bruņotā konfliktā. Un pa to laiku Krievijas Federācija ir parakstījusi tā dēvētos stratēģiskās partnerības līgumus ar Abhāzijas un Dienvidosetijas de facto varas iestādēm, proti, ar reģioniem, kas ir neatņemama Gruzijas sastāvdaļa.
Eiropas Savienība nekad nav iesaistījusies ģeopolitiskās sadursmēs ne ar vienu valsti šajā Eiropas daļā, arī ar Krieviju ne. Tomēr mums vajadzētu reāli izvērtēt apstākļus un atzīt, ka Krievija uz visu ir raudzījusies no pilnīgi cita skatupunkta. Un pēc samita Rīgā tas nemainīsies. Tādējādi mums joprojām jārod atbilde uz jautājumu par to, kādai jābūt Eiropas Savienības turpmākajai sadarbībai ar Austrumu partneriem un ko varētu sagaidīt no Rīgas samita.
Jāsaglabā mūsu politikas kodols – Eiropas stratēģiskā pieeja stabila, labklājīga un droša kaimiņu reģiona veidošanai. Līdz šim ar plāniem viss ir bijis kārtībā, Eiropas Savienībai ir skaidrs un pamatots redzējums par Austrumu partnerības nākotni, un Austrumu partnerības politiku atbalsta visa Eiropas Savienība.
Rīgas samitā Eiropas Savienībai jāuzsver, ka Eiropas Savienības politika attiecībās ar austrumu partnervalstīm ir neatņemama Eiropas Kaimiņattiecību politikas daļa. Tā ir atvērta un nepieļauj konfrontāciju. Lai Eiropas kontinentā neveidotos robežšķirtnes, Eiropas Savienība ir gatava konstruktīvi sadarboties ar visām valstīm, kas ir ieinteresētas to darīt. Krievija ir un paliks Eiropas Savienības kaimiņvalsts, taču tai nekad nebūs veto tiesību ierobežot sešu Austrumeiropas partnervalstu brīvu un neatkarīgu izvēli politikā.
Eiropas Savienība ir gatava atsaukties Austrumeiropas partneru aicinājumam, veidojot attiecības, ievērot diferencētu un īpaši pielāgotu pieeju. Ir skaidrs, ka šajā ziņā atsevišķu partnervalstu centieni un vēlmes atšķirsies.
Samits nepārprotami paziņos par atbalstu Asociācijas līgumu ieviešanai ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu. Tiks uzsākta īpaša atbalsta programma, kas ļaus pilnvērtīgi izmantot jaunās iespējas, ko sniedz Asociācijas līgumu brīvās tirdzniecības sadaļu īstenošana, tādējādi veicinot partneru pakāpenisku integrāciju ES iekšējā tirgū. Vienlaikus partnervalstis tiks mudinātas turpināt nepieciešamās reformas, lai sasniegtu šo vērienīgo mērķi. Samita deklarācijā jāatspoguļo šo valstu nākotnes redzējums un centieni attiecībās ar Eiropas Savienību.
Eiropas Savienība ir paudusi ieinteresētību attīstīt individuālas attiecības ar visām Austrumu Partnerības valstīm, balstoties uz šo valstu vēlmēm un iecerēm. Rīgas samitā tiks apliecināta gatavība vienoties par jaunu, abu pušu interesēm atbilstošu divpusēju līgumu izstrādi. Eiropas Savienība ir gatava meklēt saskarsmes punktus ar partnervalstīm, kuras vienlaikus būs Eirāzijas ekonomiskās savienības valstis. Rīgas Samitā paredzēts apstiprināt vienošanos par jaunā divpusējā līguma pamatu ar Armēniju. Latvijas prezidentūras ES padomē laikā būtisks progress sasniegts Eiropas Savienības – Baltkrievijas Modernizācijas dialoga ietvaros. Tāpat Eiropas Savienība augstu novērtē Baltkrievijas vēlmi rast piemērotu lomu Austrumu Partnerības politikas ietvaros.
Galotņu tikšanās novērtēs ievērojamos panākumus mobilitātes jomā, kas sasniegti attiecībā uz Gruziju un Ukrainu, un norādīs, ka sekmīga atlikušo rekomendāciju izpilde radīs priekšnoteikumus, lai jau paredzamā nākotnē ES dalībvalstis varētu vienoties par vīzu prasības atcelšanu šo valstu pilsoņiem. Būtisks progress sasniegts vīzu atvieglotas izsniegšanas līguma sagatavošanā ar Baltkrieviju. Samits uzsvērs daudzpusējas un nozaru sadarbības ilgtermiņa nozīmi, kas ir Eiropas Savienības un visu sešu partnervalstu interesēs. Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā notiks trīs ministru līmeņa tikšanās, kurās ministri apspriedīs tieslietu un iekšlietu, tirdzniecības un digitālās ekonomikas jautājumus, iezīmējot virzienus, kuros būtu iespējams veidot turpmākas attiecības šajās nozarēs.
Rīgas samits rosinās nostiprināt saikni starp Eiropas Savienību un tās partneriem valsts veidošanas, energoefektivitātes, enerģētikas tīklu un to starpsavienojumu jomās.
Sadarbojoties Austrumu partnerības ietvaros principiāla ir nostāja – neatkāpties no ES vērtību iedzīvināšanas partnervalstīs. Šajā kontekstā likumu varas un politisko brīvību ievērošana partnervalstīs nemainīgi paliks partnerības dienaskārtībā un to nozīmi apliecinās gan Rīgas samits, gan tā ietvaros rīkotā Mediju brīvības konference un Pilsoniskās sabiedrības forums.
Kopš pirmā Austrumu partnerības samita Prāgā ir apritējuši seši gadi. Šajā laikā mēs esam daudz ko paveikuši un daudz kas ir sasniegts, taču tikpat būtiski kā jebkad iepriekš ir tiekties pēc stabilitātes, labklājības un miera Eiropas austrumos. Rīgas samits būs nozīmīgs solis mūsu nākotnes redzējuma veidošanā. Eiropas Savienībai nav no jauna jāizgudro ritenis; tai tikai jāsaglabā uzticība solījumiem, kas doti mūsu partneriem, un tam, kas sekmē mūsu intereses.
