Edgars Rinkēvičs: Mītu kliedēšana par ANO migrācijas kompaktu 2
Edgars Rinkēvičs, Latvijas Republikas ārlietu ministrs
Ir izskanējuši dažādi argumenti un viedokļi, kas aicina Latviju nepievienoties Apvienoto Nāciju Globālajam migrācijas kompaktam. Tiesa, ASV, Ungārija, Austrija, Čehija, Polija un Slovākija oficiāli paziņojušas, ka neatbalsta šo kompaktu. Savukārt Igaunijas parlaments 26. novembrī nolēma paust atbalstu šai deklarācijai, lai gan iepriekš bija izskanējusi informācija, ka arī Igaunija to neatbalstīs. Arī Lietuva ir paudusi atbalstu šim ANO dokumentam.
Tāpēc vēlos viest skaidrību un kliedēt mītus par ANO migrācijas kompaktu un Latvijas pozīciju, ko plānots izskatīt š. g. 3. decembra valdības sēdē.
Ko ietver šis dokuments? Šī apjomīgā ANO politiskā deklarācija “Par Globālo kompaktu par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju” ir tapusi visaptverošu sarunu rezultātā, kurās piedalījās visu ANO, izņemot ASV, dalībvalstu pārstāvji.
Lai gan vārds “migrācija” Latvijā izraisa teju saasinātas emocijas, šajā gadījumā vēlos īpaši uzsvērt, ka šis kompakts ir politiska deklarācija un tas nav starptautisks līgums vai pakts un tāpēc nav juridiski saistošs.
Tas arī nerada jaunas tiesību normas attiecībā uz migrāciju un papildu finansiālo un administratīvo slogu.
Tas nerada jaunu migrantu kategoriju vai tiesību normas attiecībā uz migrāciju. Turklāt, veidojot kopīgo nostāju sarunās par kompakta tekstu, ES stingri pieturējās pie principa, ka tam ir jābūt saskaņā ar esošo Eiropas Savienības politiku atbilstošās jomās, jāatspoguļo ES dalībvalstu vienprātīgs viedoklis un jāatbilst spēkā esošajiem starptautiskajiem standartiem un līgumiem.
Tā ir ANO dalībvalstu kopīgi apspriesta deklarācija, kas dod mums iespēju starptautiski uzlabot sadarbību migrācijas jomā, tajā skaitā preventīvi novērst nelegālo migrāciju un apkarot cilvēktirdzniecību, un aizstāvēt Latvijas iedzīvotāju tiesības ārvalstīs.
Nosaukšu tikai dažus principus, ko šī deklarācija ietver.
Pirmkārt, Globālais migrācijas kompakts uzsver fundamentālu principu, ka katrai valstij ir suverēnas tiesības veidot pašai savu migrācijas politiku saskaņā ar starptautisko tiesību normām.
Otrkārt, šis dokuments nerada jaunas tiesiskas kategorijas. Globālais migrācijas kompakts primāri par svarīgu uzskata efektīvu robežu darbību, ar to nodrošinot savu valstu drošību.
Treškārt, situācijās, kad valstis saskaras ar neregulāru un nelegālu ieceļošanu, ANO kompakts ir svarīgs, lai valstis ņemtu atpakaļ savus pilsoņus.
Atpakaļ nosūtīšanas iespējamības nodrošināšana ir svarīga daļa visā migrācijas kompaktā. Globālais migrācijas kompakts uzsver vajadzību strādāt ar neregulārās migrācijas sākotnējiem iemesliem un pielikt visas pūles “ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu 2030” ieviešanai.
Ceturtkārt, ar globālās migrācijas kompaktu valstis neuzņemas pienākumu paplašināt likumīgos migrācijas kanālus.
Katra valsts ir brīva un suverēna nolemt, vai un kādus no šiem piemēriem izmantot. Tādējādi kompakta mērķi palīdz apkarot un samazināt nelegālo migrāciju, cita starpā atvieglojot migrācijas upuriem radītās negatīvās sekas.
Šāds politiskais dokumenta būtu jāskata jaunajai valdībai. Tas ir politiskās izšķiršanās jautājums. Taču, ņemot vērā to, ka š. g. 10.–11. decembrī Marokas pilsētā Marrākešā notiks starpvaldību konference, kurā paredzēts apstiprināt šo politisku deklarāciju – kompaktu, lēmums par Latvijas pozīciju ir jāpieņem esošajai valdībai.
Ārlietu ministrijas ieskatā šis kompakts ir atbalstāms, jo šis dokuments ir radies starp ANO dalībvalstīm, lai rastu risinājumus problēmām migrācijas cēloņu un seku kontekstā un paredz politiskā līmenī noteikt turpmāko starptautiskas sadarbības ietvaru šī jautājuma risināšanā.
Tātad ANO Globālais kompakts par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju neparedz rīcību vai mehānismus, kas ir pretrunā ar Latvijas migrācijas un integrācijas politiku.
Tas neapdraud Latvijas suverenitāti migrācijas politikas veidošanā. Vēlamu rezultātu iespējams panākt, tikai iesaistoties sarunu procesā, tāpēc Latvijas interesēs ir piedalīties kompakta pārskata procesos gan ANO, gan reģionālajos līmeņos, tādējādi saglabājot iespēju ietekmēt tālākās ar migrācijas problemātiku saistītās diskusijas un rezultātu.
