Edgars Račevskis: “Mana vārda “čekas maisos” nav!” 4
Šonedēļ Latvijas informatīvo telpu piepildīja arī ziņas par VDK zinātniskās komisijas darba rezultātiem. Saskaņā ar tās konstatēto, ziņotāju vidū, kurus Valsts drošības komiteja bija savervējusi, ir ap 600 kultūras darbinieku – rakstnieki, mākslinieki, komponisti un citi.
Vairākkārtējs Dziesmu svētku virsdiriģents Edgars Račevskis LNT Ziņu top10 atzina, ka viņa vārda šajos “maisos” nav: “Kas attiecas uz mani, esmu drošs par to, ka mani šis jautājums neskar. Lai gan man nāca klāt un piedāvāja, ka gribētu ar mani sadarboties, lai es tur ziņotu kaut ko. Es teicu – mans uzdevums ir strādāt ar mākslu, es ar šādiem jautājumiem nenodarbošos. Tāda bija mana atbilde cilvēkam, kas pie manis vērsās.” E. Račevskis arī uzskata, ka “čekas maisu” publiskošana ir sen nokavēts jautājums.
Diriģents ir sava veida rekordists – simtgades Dziesmu un deju svētki viņam būs vienpadsmitie. “Tas emocionālais lādiņš, kas nāk no tiem tūkstošiem – nu tas ir fantastiski spēcīgs. Iedarbīgs, stiprs un nepārvarams. Tāpēc, mēs visi, kas esam saistīti ar šo procesu, esam entuziasti un neatlaidīgi atbalstītāji,” LNT Ziņu top10 atzīst E. Račevskis, kuram vasarā apritēs 82 gadi un kurš virsdiriģenta tribīnē pirmo reizi kāpa 1970. gadā.
Salīdzinot tos laikus ar tagadējiem, robežšķirtne esot Atmodas laiks: “Līdz tam bija ļoti izteikti lielie kori, kas gāja uz fināliem un cīnījās. Dalībnieku skaits ap simtu. Man vīru koris “Gaudeamus” bija 120 cilvēku. …pēc tam tās visas izmaiņas, kas saistītas ar 90. gadiem – darbavietu samazinājumi un cilvēku aizbraukšana ir novedusi pie tā, ka dominē mazāki kori. Bet tas nav mazinājis dziedāšanas prieku un gribu. Un pamazām viņi arī sāk pieaugt plašumā.”
Lielu ietekmi atstājusi emigrācija: “Jāpanāk ceļš, lai cilvēkus, kuru rokās ir lemšana, piespiestu darīt kaut ko, lai šo stāvokli mainītu. Tas notiks agri vai vēlu, ar jauno Saeimu, kaut kāda kustība varētu sākties.” E.Račevskis pats vairākkārt aicināts piedalīties politikā, dažādos sarakstos vēlēšanās kandidējis kopumā piecas reizes – uz Saeimu, Rīgas domi pat Eiropas Parlamentu. Esot domājis, ka ar savu raksturu un pieredzi tur iederēsies, taču sapratis, ka “tie paņēmieni, kādi tur ir, nav pa ceļam”. “Ļoti daudzos jautājumos, daudzos punktos, ir daudz cilvēku, kas ir atbildīgi par lemšanu, bet viņi nav personības,” tā E.Račevskis.
Tieši tieksme pēc perfekcijas pērn diriģentu pamudināja aktualizēt jautājumu par Latvijas valsts himnas publisko izpildījumu. E. Račevska līdzšinējie novērojumi liecināja, ka himna, kas ir viens no valsts simboliem, nereti izpildīta pavirši vai neprofesionāli. Diriģents joprojām uzskata, ka jebkura pasākuma organizētājam ir jābūt atbildīgam arī par himnas profesionālu izpildījumu.
