“Edgars pārdeva savu auto pirms vairāk nekā 10 gadiem…” auto pārdošana vīrietim beidzas gaužām neveiksmīgi un ar papildu izdevumiem 0
Automašīnas pārdošana kādam vīrietim beigusies pavisam ne tā, kā bija plānojis. Pircējs ne tikai nav samaksājis, bet pat vēl radījis iepriekšējam auto īpašniekam papildu izdevumus, tā vēsta LTV raidījums “4.studija”.
Mēdz sacīt, ka auto īpašnieks ir laimīgs divreiz dzīvē: pirmo reizi, kad to iegādājas, otrreiz, kad to pārdod. Edgars pārdeva savu auto pirms vairāk nekā 10 gadiem, taču laimīgs tā arī nav kļuvis. Lai arī visas oficiālās institūcijas atzina, ka mašīnas pārdevējs ir cietējs, viņam ir nodarīti zaudējumi – likums paredz, ka viņam jāmaksā būs vēl, secina raidījums.
Savu auto nākamajam īpašniekam Edgars pārdevis uz nomaksu, oficiāli pie notāra vienojoties par ikmēneša maksājumu. “Kā nu gadījās, kā nē – Oskars nesamaksāja nevienu maksājumu. Vērsos tiesā, kas lēma parādu piedziņu no Oskara caur tiesu izpildītāju. Gāja laiks, bet no parādnieka – ne kapeikas. Pērn tiesu izpildītājs atsūtīja ziņu, ka Oskars esot miris un lieta izbeigta. Domāju – viss! Auto esmu uzdāvinājis. Bet šomēnes tiesu izpildītājs atsūtīja rēķinu par viņa pakalpojumiem… Jautājums – kāpēc man kā cietējam vēl jāmaksā tiesu izpildītāja izdevumi? Tie 140 eiro nav maza nauda daudzbērnu ģimenei,” saka Edgars. Viņš arī norāda, ka viņam likums aizliedz izsniegt atpakaļ izpilddokumentu, ja nav segti sprieduma izpildes izdevumi.
Tiesu izpildītājs Edgars Cgojevs atzīst, ka piedzinēja sašutums ir saprotams, taču viņš rīkojies likuma ietvaros.
Kur paliek tiesiskums? Vai šādās situācijās, kad piedzinējam vairs nav no kā saņemt parāda atmaksu, respektīvi, viņš paliek zaudētājos, tiesu izpildītāja izdevumu kompensēšana nebūtu jāuzņemas valstij?
Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins (“Jaunā Vienotība”) likumā juridiskas nepilnības tomēr nesaskata. “Vispār mūsu civiltiesības ir būvētas ar domu, ka puses brīvprātīgi, labprātīgi izpilda savas saistības. Ja kāda puse nepilda, ja ir vajadzība pēc piespiedu izpildes, tas ir faktiski pakalpojums, tas ir darbs. Par šo darbu kādam ir jāmaksā,” norāda Judins.
Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs velk paralēles ar advokāta pakalpojumiem.
Arī ar advokātu darba rezultātiem klienti nereti nav apmierināti, taču jāsamaksā ir – patīk vai nē.
“Puses sākumā labprātīgi noslēdz līgumu. Viena puse neizpildīja, tiesa atzina, ka vienai pusei ir tiesības piedzīt. Es domāju, ka šeit, ļoti šauri skatoties, šķiet, ka kaut kas nepareizi. Paskatīsiemies plašāk un padomāsim, ko tas nozīmē – šī situācija? Protams, par to var runāt un diskutēt, jo tādu gadījumu nav daudz un varbūt valsts var maksāt par tādām lietām, bet dziļi dziļumos tas nebūtu pareizi,” skaidro Judins.
