Edgaram Bauzem – 100 0
Jūrmalas pilsētas muzejam ir jau tradīcija iepazīstināt savus apmeklētājus ar to, ko dara šeit dzīvojošie mākslinieki. Tāpat ir tradīcija iepazīstināt apmeklētājus ar to mākslinieku daiļradi, kuri kādreiz šeit ir dzīvojuši. Un arī jaunā izstāde, kas līdz 10. martam skatāma muzejā, veltīta kādreiz Jūrmalā dzīvojušam māksliniekam gleznotājam Edgaram Bauzem, viņa simt gadu atcerei.
Mākslinieks daudziem mākslas pazinējiem būs pasvešs, jo viņa vārds neatrodas vispārzināmo un populāro mākslinieku pirmajās rindās. Bet savu ieguldījumu latviešu mākslā viņš ir atstājis. Mākslas noslēpumus un iemaņas apguvis Rīgas Tautas augstskolas mākslas studijā pie latviešu mākslas meistariem Romāna Sutas, Uga Skulmes, Konrāda Ubāna. Izstādēs sācis piedalīties no 1932. gada. Respektējamās Kultūras fonda izstādēs E. Bauze piedalās 1935. gadā (II) ar vairākiem tempera tehnikā izpildītiem darbiem un grafiku. Viņa vārds atrodas arī šī fonda III (1936) un IV (1937) izstādē. Pēdējā ar teicami izpildītu zīmējumu sēriju. Arī 1942. – 1943. gada mākslas izstāžu katalogos mēs redzam Bauzes vārdu. Jūrmalas mākslinieku nodaļa darbojas no tās dibināšanas 1977. gadā. Mākslinieka darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Jūrmalas muzeja, Talsu muzeja kolekcijās. Izstādē mākslinieks ir pārstāvēts vispusīgi. Šeit redzamas vairākas eļļas tehnikas gleznas, klusās dabas, ziedi, varētu teikt – ziedu bagātība. Visi darbi ierāmēti interesantos kokā grieztos rāmjos, ko gatavojis pats mākslinieks. Tāda parādība, ka mākslinieks katrai gleznai pielāgo vajadzīgo rāmi, man liekas vienreizēja parādība Latvijas mākslas vēsturē. Izstādītie darbi veikti profesionālā līmenī, jo, mācoties pie izciliem meistariem, citādi nemaz nevarēja būt. Ir arī pāris portretu. Tas liek domāt, ka arī šis žanrs māksliniekam nav bijis svešs.
Paši interesantākie izstādē ir mākslinieka tušas zīmējumi, kuros attēlotas sadzīves ainas, ļoti vienkāršas, bet pārliecinošas. Arī tie izstādes apmeklētāji, kuri mākslinieka daiļradi pazina, šādas mini ainas redzēja pirmoreiz. Tas bija jaunatklājums E. Bauzes daiļradē.
Otrs jaunatklājums bija sangīna tehnikā zīmētie akti, kuri skatītājus priecēja ar pareizajām proporcijām un kompozīcijas izjūtu. Arī šos zīmējumus retais iepriekš bija redzējis. Izstādē redzamas arī it kā ilustrācijas iecerētam darbam ar arlekīna – klauna tematiku. Kā akcents mākslinieka darbu skatē ir arī dekoratīvs šķīvis, kas demonstrē mākslinieka vispusību. Viņš ir R. Sutas skolnieks, tāpēc arī šķīvja mākslinieciskais izpildījums ir vairāk vai mazāk saistīts ar Sutas izpildījuma manieri, kādā viņš dekorēja šķīvjus “Baltara” firmā. Ar mākslinieku R. Sutu Bauzes ceļi krustojušies vairākas reizes. Kad 1937. gadā vajadzēja noformēt Latvijas paviljonu Parīzes starptautiskajā mākslas un rūpniecības izstādē, Suta par savu palīgu izvēlējās E. Bauzi un, kad izveidoja savu privāto mākslas studiju, par asistentu atkal izvēlējās Bauzi.
Izstāde kopumā dod priekšstatu par mākslinieku, kurš gājis savu ceļu mākslā un ne visiem mākslas baudītājiem bijis zināms. Daudzi izstādes apmeklētāji var teikt paldies Jūrmalas muzejam, kā arī Bauzes piederīgajiem par iespēju ielūkoties mākslinieka daiļrades maz zināmās lappusēs.
