Ēdamie sausserži: kādas šķirnes izvēlēties, kā tās kopt 0
Gribu uzzināt vairāk par ēdamajiem sausseržiem. Kādas šķirnes stādīt, kā kopt. ĒVALDS RĒZEKNĒ
Patlaban ēdamajiem sausseržiem dārzā sāk plaukt ziedi. Sausserži ir visagrākās ogas dārzā – tās ienākas jau jūnija sākumā, bet valstīs ar siltāku klimatu – maija beigās. Turklāt sausseržiem ogas ienākas pakāpeniski – ražu var vākt un mieloties ilgi.
Ražo agri
“Sausseržu šķirnes literatūrā tiek iedalītas agrīnajās un vēlīnajās, taču visu nosaka laika apstākļi un augšanas vieta. Tādēļ dažādu šķirņu ogu ienākšanās laikam lielas atšķirības nav,” praksē pārliecinājies stādaudzētājs Pēteris Heimanis. Līdzīgi ir ar ražas apjomu. Parasti krūms par salnām nebēdā, taču pagājušā gada pavasara sals krietni samazināja ogu ražu.
Dažādu šķirņu ogas izskata ziņā ir diezgan līdzīgas – 2,5–3 cm garas, kad gatavas tumši zilas ar violetu apsarmi. Garšas atšķirības nianses nelielas. Dažām no populārākajām šķirnēm, kā ‘Sinaja Ptica’ un ‘Goluboje Vereteno’, ir mazliet rūgtums, taču gardas tik un tā. Jaunākās šķirnes ir krietni saldākas.
Krūms sāk ražot agrā jaunībā. Nereti jau stādaudzētavā var iegādāties ziedošu krūmiņu.
Otrajā trešajā gadā pēc iestādīšanas noteikti varēs mieloties ar ogām.
Ēdamie sausserži spēj izturēt visbargākās ziemas, jo to dzimtenē Altajā, Kamčatkā, Sibīrijā aukstums ir daudz bargāks nekā Latvijā.
Šķirņu izvēle liela
“No ēdamajiem sausseržiem visglītāko krūmu veido Kamčatkas sausserdis (Lonicera kamtschatica). Ogas tam mazliet mazākas, ne tik gardas kā citiem ēdamajiem sausseržiem, piemēram, Lonicera edulis, toties kompakts augums un dekoratīvs lapojums. Tādēļ šos augus mēdz audzēt dzīvžogos – gan glīts zaļums, gan gardas ogas, skaidro kokaudzētavas Kalsnava ainavu speciāliste Aija Vītoliņa. Kalsnavas kokaudzētavas kolekcijā un sortimentā ir ap 15 šķirņu.
Labas Kamčatkas sausseržu šķirnes ir ‘Balalaika’, ‘Eisbar’, ‘Pārsteigums’, ‘Vostorg’.
Citi ēdamie sausseržu krūmi var izaugt 1,5–1,8 metrus augsti.
Kā jaunums dārzā var būt šķirnes ‘Chelnochnoje’, ‘Delfin’, ‘Desertnaya’, ‘Kolokolchik’, ‘Krupnoplodnaya’, ‘Kuvshinovidnaya’, ‘Ranyaya’, ‘Zoluška Salaspils’.
!!! Sausseržiem ir liela sugu un šķirņu daudzveidība. Ir gan dekoratīvie vīteņaugi (tā sauktā saldā mīlestība), kam ogas nav ēdamas, gan krūmi ar pārtikā lietojamām zilām ogām.
Nav kaprīzi
Augsnes izvēles ziņā sausserži ir ļoti pieticīgi – labi augs parastā dārza augsnē. Prasības ir līdzīgas kā citiem ogulājiem: jāņogām, upenēm. Vēlama saulaina vieta. Tad ogas ienāksies agrāk, būs gardākas, ražos bagātīgāk.
Krūmam var dot tādu pašu komplekso pavasara papildmēslojumu kā vairumam dārza augu. Otra barošanas reize varētu būt vasaras vidū – jūlijā, kad ieriešas nākamā gada ražas ziedpumpuri. Taču, ja krūms aug labi, jaunie pieaugumi gari (ap 10 cm), pietiks ar vienu barošanas reizi. Sausseržiem labāk patīk viegli skāba augsne, tāpēc tos var mulčēt ar kūdru. Var arī kūdru iemaisīt stādīšanas bedrē.
Ja krūms šķiet saaudzis par biezu vai kāds zars izšāvies uz sānu, dzinumus var gan īsināt, gan izgriezt. Pavisam pāraugušu var nozāģēt zemu, atstājot tikai stumbenīšus. Ja krūmu plānots piefrizēt, to dara tūliņ pēc ogu apēšanas, citādi nākamajā gadā nebūs ražas.
Pavairot vislabāk ar zālainajiem spraudeņiem jūnija beigās, kad jaunie dzinumi vairs nav zaļi un jēli, bet vēl nav nokoksnējušies.
Lai būtu labāka appute un raža, stāda divus trīs krūmus, vēlams dažādu šķirņu.
Ogas gardas un dziedina
Vislabāk ogas apēst svaigā veidā, jo tā ir pirmā vitamīnu raža dārzā. Vislabāk garšo tieši pie krūma. Pat ja sevišķi negaršo, tās lieto kā ārstniecisku kursu. Pēc sastāva ogas ir ļoti vērtīgas (kā jau visas zilās ogas), garšo līdzīgi mellenēm vai zilenēm. Iesaka imunitātes stiprināšanai, redzes uzlabošanai, bet auga lapas lieto iekaisumu mazināšanai.
Ja raža tik liela, ka nevar apēst, ogas var kaltēt, vārīt ievārījumu, gatavot sulu un kompotu. Visvienkāršākais saglabāšanas veids – saldēt. Taču ogām ir plāna miziņa. Tās nevar ilgi glabāt.
Ogas garšo arī putniem, tādēļ ražas sargāšanai krūmam var uzklāt tīklu – putniem grūti ieraudzīt ogas, jo tās veidojas dzinumu žāklītēs uz iepriekšējā gada dzinumiem, kurus nomaskē jaunie, plaukt sākušie šāgada dzinumi.
