Dadzis, kurš ir… ēdams! Kā tādu audzēt? 0
“Kas tas par dārzeni – bēdoks?” LINDA STOPIŅU NOVADĀ
Lielais diždadzis (Arctium lappa), ko angliski sauc par bēdoku (Burdock), ir kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Uzturā izmanto saknes, līdzīgi kā melnsakni, burkānus vai pastinakus (pievieno, piemēram, zupām, sautējumiem). Saknes satur dzelzi, kalciju, kāliju, aminoskābes, tajās ir ļoti maz kaloriju. Var ēst arī svaigus vai vārītus otrā gada pavasara dzinumus (pēc garšas tie līdzīgi artišokiem, sparģeļiem), kā arī pirmā gada lapu rozeti, līdzīgi mangoldam vai spinātiem. Kaltētas saknes un sēklas lieto medicīnā. Vācijā to izmanto kā dekoratīvu augu, bet Japānā, Ķīnā, Itālijā tas ir populārs dārzenis.
Lielais diždadzis ir divgadīgs augs, taču parasti audzē viengadīgā kultūrā. Lapas pie pamata ļoti lielas, plati olveidīgas, zaļas. Augs liels, līdz 180 cm augsts, otrajā gadā no jūlija līdz septembrim zied purpursarkaniem ziediem. Latvijā retumis sastopams nelielās grupās nezālienēs, gar dzelzceļiem, bet Ziemeļamerikā tas jau kļuvis par invazīvu sugu.
Augšanas ziņā diždadzis nav sevišķi izvēlīgs, bet vairāk tam patīk labi drenēta, ar humusu bagāta augsne. Līdz sējai sēklas uzglabā vēsumā ledusskapī. Ieteicams audzēt uz vagu skaustiem. Augsni irdina līdz 60 cm dziļi. Sēj agri pavasarī vai vēlu rudenī. Iepriekš sēklas vēlams mērcēt 24 stundas siltā ūdenī. Starp rindstarpām atstāj 45 cm, bet starp augiem rindā – 15 centimetrus. Ieteicams iepriekš izaudzēt podiņos 2–3 nedēļas vecu dēstu.
Mēslo un kopj tāpat kā citus sakņaugus, piemēram, burkānus. Audzējot sakņu izmantošanai, veģetācijas laikā nogriež visus ziedaizmetņus.
Pazīstamākā šķirne ‘Watanabe Early’ ienākas apmēram 75 dienās pēc sējas. Saknes līdz 70–75 cm garas, slaidas, gludas, kraukšķīgas, ar saldi sīvu garšu. Augi strauji augoši, ar lielām tumšzaļām lapām. Saknes izrok rudenī vai agri pavasarī. Lai mazinātu rūgtumu, tās sagriež plānās šķēlītēs un mērcē ūdenī apmēram divas stundas.
