Ēdamais amarants, sarkanās sinepes, mizuna… Uzzinām vairāk par dažādiem salātiem 0
Salātu lapas, sagrieztas ar pētersīļiem, lociņiem un dillēm un sajauktas ar krējumu, ātri vien apnīk. Turklāt, ja tās nav nožāvētas, vien nospiestas un sasmalcinātas, drīzāk atgādina zaļu masu, kas strauji atūdeņojas – no gardā kraukšķīguma ne vēsts! Patiesībā salātu un zaļumu valstība ir tik daudzveidīga un garšu pārbagāta!
Zaļie salāti ir obligāta maltītes sastāvdaļa: ziemā uz pusdienu šķīvja vismaz pāris ēdamkarotes, vasarā – jau vairāk, tā varētu būt pat trešā daļa no visas porcijas. Pašlaik ir īstais brīdis, kad uzņemt vitamīnus un sasmelties spēkus no zaļajiem augiem, lai rudenī itin ņipri spētu pretoties negantajiem vīrusiem.
Zaļumu daudzveidība
Pie mums tradicionāli audzē salātlapas, spinātus, pētersīļus, selerijas, dilles un lociņus, turpretim pasaulē šis klāsts ir nesalīdzināmi plašāks. Jo īpaši Āzijas virtuve izceļas ar elegantu izvēli, piedāvājot milzum daudz gardu salātu, zupu un mērču recepšu, kurās izmantoti latviešu mentalitātei pagaidām vēl eksotiski zaļumi, kas itin labi aug arī mūsu klimatiskajā zonā. Kāpēc nepamēģināt un neieviest ko jaunu?
Lapu sinepes
Šīs zaļās lapiņas ir visaromātiskākās un stiprākās no visām apskatītajām. Augs ir ļoti ātraudzīgs – karstā laikā jau pāris nedēļas pēc sējas var sākt baudīt. Ātri izzied, tāpēc ieteicams dobē atvēlēt vien mazu stūrīti un ik pa laikam iesēt atkal. Lapām ir specifisks sinepju aromāts un spēcīga garša, tādēļ riskanti pie salātiem vai zupas likt tās vairumā, jo daudzus šāda maltīte var mulsināt. Noder pie gaļas un zivju ēdieniem, mērcēm, pievieno gatavošanas beigās. Tajās ir vielas, kas palīdz sagremot smagu barību, tāpēc lieti noder svētku galdā, kurā parasti ir daudz šādu nesavienojamu ēdienu. Ja saaudzis daudz sinepju lapu, tās var izkaltēt un lietot ziemā (tēja noder pret klepu un saaukstēšanos).
Ēdamais amarants
Amarants nav tikai krāšņa dārza rota, bet arī augs, ko var lietot uzturā. Tam ir viegla, patīkama spinātu garša. Ir šķirnes, kas radītas jauno lapiņu plūkšanai visā augšanas laikā, un tādas, kuras paredzētas sēklu ieguvei.
Lapas var cept vai izmantot pārtikā tieši tāpat kā spinātus. Var pat skābēt kopā ar kāpostiem.
Ēdamais amarants noder salātos, pie zivju un gaļas ēdieniem, sacepumos, pīrāgu pildījumos. Tajā ir A un C vitamīns, kalcijs, dzelzs, kālijs un citas vērtīgas minerālvielas. Tautas medicīnā tam uzskaitītas daudzas dziedinošas īpašības. Lapas var kaltēt un ziemā izmantot pie zupas, vārīt tēju.
Sarkanās sinepes
Šīm sinepēm ir izcili dekoratīvas lapiņas – gaiši zaļas ar violetu maliņu un dzīslojumu, tās ļoti labi noder ēdienu dekorēšanai un salātiem. Kad cep vai vāra, violetā maliņa pazūd, lapas paliek zaļganīgi brūnas.
Garša ir ļoti maiga, sinepju un spinātu sajaukums, patīkami kraukšķīgas.
Arī smarža nav tik izteikta kā sinepju lapām, tāpēc tās labprāt ēd arī bērni un cilvēki, kas ikdienā nav pieraduši pie eksotiskām piegaršām.
Mizuna
Mizunas lapām ir balti stublāji un smalki robotas maliņas – tās ir ļoti dekoratīvas, labi noder ēdienu rotāšanai. Tie ir ātri augoši kāpostu dzimtas salāti, noturīgi pret aukstumu, tāpēc var sēt jau agri pavasarī. Satur A, K un C vitamīnus, antioksidantus.
Garša un smarža ir mazliet pikanta, atgādina sinepes. Jūtams arī pavisam viegls piparu aromāts, daudz maigāks nekā rukolai un lapu sinepēm.
Var izmantot gan salātos, gan pievienot zupām un gaļas ēdieniem. Labi sader ar rukolu, ledus salātiem un tomātiem. Ja vēl pievieno rīvētu parmezāna sieru un pārlej ar vieglu olīveļļas – citrona mērcīti, iznāk ļoti gardi salāti. Uzturā var lietot gan lapiņas, gan ziedkopas, tās ir pat maigākas un aromātiskākas.
Sinepju spināti
Tos reizēm dēvē arī par japāņu zaļumiem. Garšo kā sinepju un kāpostu sajaukums ar šķipsniņu spinātu. Viegli un ātri audzējams lapu dārzenis, kurš strauji nevīst un ilgi uzglabājas ledusskapī. Padodas no agra pavasara līdz vēlam rudenim, var sēt ar mēneša atstarpi no aprīļa līdz pat augustam.
Sinepju spinātiem ir tumši zaļas lapas un gaišs dzīslojums, tās pārtikā var lietot visu laiku – no mazajām lapiņām salātos līdz lielajām lapām zupās, mērcēs.
Visbiežāk izmanto Āzijas virtuvju ēdienos. Labi garšo kopā ar sezama sēkliņām, sojas mērci un pārslacītas ar citrona sulu.
… un vēl veselīgāk!
Vasarā zaļumus un to salātus ēst lielākos daudzumos ir veselīgi, jo vienlaikus notiek arī organisma dzesēšana.
Gatavojot salātus ar eļļu, tās nedrīkst būt par daudz, tāpēc vislabāk izmantot dozatoru (izskatās tāds pats, kādu izmanto kosmētikas un skaistumkopšanas līdzekļiem, nopērkams lielveikalos eļļu vitrīnā). Pāris reizes uzspiež, un eļļas daudzums porcijai ir pietiekams.
Zaļumu salātus labāk ēst maltītes sākumā, jo tā nodrošināta labāka gremošana. Ja tie sagatavoti ar krējumu, tad gan efekts ir minimāls.
Lietojot olbaltumvielām bagātus ēdienus, īpaši vasarā, zaļumu daudzumu vajadzētu proporcionāli palielināt.
Ja zaļumus nedaudz pārslaka ar citrona sulu, notiek labāka dzelzs uzsūkšanās organismā. Salātos, kuros daudz spinātu, dzelzs uzsūcas sliktāk, ja vienlaikus lieto ar kalciju bagātus produktus (kefīrs, krējums). Vēlams izvairīties no mākslīgajiem skābinātājiem – citronskābes, etiķa.
Eļļas, ko pievieno zaļumu salātiem, vajadzētu regulāri mainīt. Ieteicamās mājas virtuves veselības aptieciņā – kviešu dīgstu, avokado, valriekstu, mandeļu, kukurūzas, lazdu riekstu, vīnogu kauliņu, ķirbju sēklu, sezama (kunžuta), rīsu un olīveļļa. Lielākā daļa no tām ir nopērkamas visparastākajos lielveikalos. Eļļas veicina labāku barības sagremošanu un uzsūkšanos.
Skaidrs, ka zaļumi ir veselīgi un vajadzīgi. Bet, ja pārtiekam tikai no tiem, vasarā mēģinot notievēt, varam arī sabojāt veselību. Ilgstošas zaļumu diētas rezultātā, ja papildus nelieto olbaltumvielām un ogļhidrātiem bagātu pārtiku, var parādīties vājums, nespēks, pazemināts fiziskais un psihiskais tonuss, galvas sāpes un reiboņi, roku un kāju salšanas sajūta. Tas vairāk izpaužas tiem, kuriem ir stipri nemierīgs prāts (palielināta nervozitāte) un regulāri jau salst rokas un kājas. Ziemā šiem cilvēkiem ar laiku sākas locītavu problēmas un iespējamas nenosākāmas izcelsmes sāpes dažādās ķermeņa daļās.
SVARĪGI Visu veidu sinepju lapiņu specifisko garšu, ja tā šķiet par asu, var mazināt, divas minūtēm blanšējot sālsūdenī vai arī termiski apstrādājot.
PADOMI Salātu gatavošanas abecīte • Salātus pēc nomazgāšanas nekad nenospiež! Tos vai nu noliek sietiņā notecināties vai izmanto speciālu salātu žāvētāju. Lieko mitrumu no salātiem nospiežot rokās, kraukšķīgās lapiņas pārvēršas par zaļu masu – ne vairs kārdinošā aromāta, ne kraukšķīguma. • Salātu lapas un citus zaļumus (izņemot pētersīļus, dilles, lociņus) nevis smalki sagriež ar nazi, bet saplucina ar rokām. Pirmkārt, tā neiet bojā vitamīni, otrkārt, salātiem tad ir daudz labāka garša, var izbaudīt katras lapiņas īpašo aromātu. • Salātus ar mērci samaisa tieši pirms pasniegšanas, tas nav rasols, kas patīkamāk garšo, kad iestāvējies, vislabāk – otrajā dienā. Ja nav laika gatavot salātus tieši pirms ēdienreizes, lapiņas var sagatavot lielā bļodā, pārsegt ar pārtikas plēvi un nolikt ledusskapī, tad tās nesavītīs un būs kā tikko plūktas. • Runājot par salātu mērcēm, nevajag aprobežoties tikai ar krējumu vai olīveļļu – salātus var pasniegt ar tik dažādām mērcēm (medus un sinepju, citrona, dzērveņu, jāņogu, avokado un seleriju kātu, ķiploku, diļļu, sojas un citām gardām mērcēm). Tieši mērce ir punkts uz i – ar tās palīdzību no vienām un tām pašām sastāvdaļām gatavoti salāti katru reizi garšo citādāk un neapniks ēdājiem.
UZZIŅA Kā darboties ar salātu žāvētāju? Notecinot salātlapas uz sietiņa vai izmantojot šim nolūkam žāvētāju, efekts ir līdzīgs abos variantos, vienīgi ar žāvētāju tas notiek ātrāk. 1. Salātus nomazgā un liek žāvētājā. 2. Uzliek vāku un izspiež pogu. 3. Spiežot pogu strauji lejup, žāvētājs griežas, un liekais mitrums vienmērīgi notek no zaļajām lapām. 4. Izņem salātus un ar rokām saplucina.
|
{gallery id=”1901″}
