Ēdam sārmaini! Uzzinām skābu un sārmainu vidi veicinošos produktus 5
Par organisma aizsardzību pret slimību izraisītājiem un faktoriem, kas to novājina, jāgādā imūnsistēmai. Bet, lai tā spētu savu uzdevumu veikt un netiktu atbruņota, organisma iekšējā vide nedrīkst būt pārāk skāba. Viens no pieskābināšanās veicinātājiem ir uzturs.
Kamēr neesam piesārņojuši un pieskābinājuši savu iekšējo vidi jeb starpšūnu telpu, slimības mūs neskar, atzīst sporta ārste homeopāte Maruta Noveičuka. Taču savi 85% slimību sākas ar organisma saskābšanu.
Organisma aizsardzību pret slimībām nodrošina imūnšūnas, kas, asinīm cirkulējot, nonāk visos ķermeņa audos un orgānos. Visvairāk to atrodas uz tievās zarnas gļotādas, kur asinsritē uzsūcas uzturvielas. Ir dabiski, ka, šūnām darbojoties normāli, organismā rodas tam nevajadzīgas vielas – toksīni, no kuriem jāatbrīvojas, tos izvadot. Skābas iekšējās vides veidošanos iespaido arī ārējā vide, tās un uztura piesārņojums, produktiem pievienotās mākslīgās piedevas garšas uzlabošanai vai uzglabāšanas paildzināšanai. Tāpat mikroorganismu radītie toksīni, nervu sistēmas pārslodze un nevēlami ieradumi, tostarp ne tikai kaitīgo vielu lietošana, bet arī ne pārāk vēlamu un savstarpēji nesaderīgu produktu lietošana. Piemēram, gaļas un kartupeļu ēšana vienā ēdienreizē.
Var šķist – kas tad tur aplams, latvietis tā ēdis gadsimtiem. Taču šādi uzņemam uzturvielas, ko organisms nespēj uzreiz izmantot.
Lai tiktu sagremota gaļa, kuņģa sulai jābūt skābākai, lai pārstrādātu kartupeļus – mazāk skābai. Ēdot tos abus kopā, kaut kas paliek nesagremots vai pusgremots. Kamēr organisms nav pārslogots, miega laikā tas attīrās. Bet, ja papildus uztura izraisītai pārslodzei to ietekmē
vēl citi nelabvēlīgi faktori, piemēram, stress un regulāra neizgulēšanās, attīrīšanās nav pilnīga, un mūsu iekšējā vide izmainās. Tādā var savairoties parazīti un mikroorganismi, vīrusi vai baktērijas, tāpēc rodas daudz toksīnu.
Daba ir paredzējusi, kā organismam no tiem atbrīvoties – to paveic nieres, aknas, zarnu trakts, āda un gļotāda, daļu nokauj paaugstināta ķermeņa temperatūra, attīrīšanās noris klepojot, svīstot, izdaloties iesnu sekrētam. Bet tie toksīni, kas paliek organismā, uzkrājas starpšūnu telpā jeb starpšūnu šķidrumā.
Ar uzturu uzņemtās un no gremošanas trakta asinīs uzsūkušās vielas arvien sliktāk nonāk līdz šūnām. Starpšūnu telpas piesārņojuma dēļ šūnām sāk trūkt vitamīnu, minerālvielu, uzturvielu un arī skābekļa. Nesaņemot skābekli, šūnas enerģiju ražo anaerobā jeb skābā veidā – organisms pieskābinās.
Otrs pieskābināšanās cēlonis ir uzturs. Bet tie nav produkti ar skābu garšu! Pieskābināšanās aspektā produkta garša nav svarīga – būtiski ir procesi, ko organismā izraisa uzturs. Piemēram, citrons veicina sārmainas vides veidošanos organismā, bet gaļa vairo skābju rašanos, jo
tās vielmaiņas galaprodukts ir urīnskābe. Lai pārlieku skābas vides dēļ bioķīmiskie procesi neapsīktu, organismam radušās skābes jāneitralizē.
To paveic nieres, šajā procesā iesaistās kuņģis. Skābuma neitralizēšanai lielā daudzumā vajadzīgs kalcijs, magnijs, nātrijs, kālijs un citas minerālvielas, bet uzturā to nav pietiekami, jo lietojam daudz apstrādātu un pārstrādātu produktu. Tāpēc organisms šo deficītu cenšas mazināt no savām rezervēm, piemēram, kalciju ņem no kauliem un zobiem. Par organisma pieskābināšanos liecina pastāvīga noguruma sajūta, galvassāpes, kam it kā nav iemesla, bieža slimošana, kaulu trauslums pat bērniem un jauniešiem.
Lai skābās vides rašanos nepieļautu vai neitralizētu, jātur kārtībā starpšūnu telpa. Tāpēc nepieciešama mērena fiziska slodze – skriešana, peldēšana, gara pastaiga, kuras laikā pienskābe nonāk muskuļos un tiek izmantota enerģijai, atstājot tīru ūdeni, kas skalo starpšūnu telpu. Bet organisma attīrīšanai svarīgi ir pāriet uz sārmainu vidi veicinošu uzturu. Jāatsakās no gaļas, cukura, baltajiem miltiem, pamatā ēdot dārzeņus un dzerot to sulas. Trīs nedēļas ievērojot šādu sārmainu ēšanu, starpšūnu telpa attīrās un pašsajūta uzlabojas. Rodas vieglāka sajūta, mazinās
kāre pēc saldumiem, retāk gribas ēst gaļu. Savas iekšējās vides sakārtošanai sārmainās ēšanas nosacījumi jāievēro piecas līdz septiņas dienas pēc katra pilnmēness.
Lai veicinātu toksīnu izvadīšanu, vēlams ir vienu dienu nedēļā vispār neēst, bet dilstoša Mēness laikā, kad viss nevēlamais tiek i zvadīts labāk, ievērot sārmainu ēšanu. Taču – nepāriet tikai uz sārmainu uzturu, jo, ja gadiem ēsts citādi, organisms visu nepieciešamo no dārzeņiem vairs nepratīs iegūt. Ikdienā jāizvēlas tāds uzturs, kas satur 20% skābi veicinošu un 80% sārmus veicinošu produktu – piemēram, simt
gramu gaļas un četrsimt gramu dārzeņu. Ar uzturu var ietekmēt ļoti daudz, bet, lai būtu pilnīgi veseli, jāatrod un jācenšas novērst iemeslus, kuru dēļ toksīni organismā krājas. Svarīgi lietot svaigu, bioloģiski aktīvu pārtiku. Uzskata, ka kārtīgai organisma attīrīšanai vajag vienu gadu uz
katriem desmit mūža gadiem, kad tas piesārņots. Ja nodzīvoti četrdesmit gadi, sārmainā uzturrežīma efekts būs pilnīgs četru gadu laikā.
Sārmainā ēšana ir viena no iespējām, kā tuvoties veselībai. Bet liela problēma ir tā, ka daudziem cilvēkiem vairs nav laika un nereti arī ieraduma gatavot ēdienu mājās, tāpēc pārtiek no pusfabrikātiem, ēd pilnībā vai daļēji apstrādātus produktus. Tie nesatur bioloģiski aktīvus savienojumus, tāpēc veicina starpšūnu telpas pieskābināšanos. Organismam nekā netrūktu, ja mēs neēstu pīrādziņus un kūkas, nedzertu kafiju, degvīnu, saldinātos gāzētos dzērienus, nelietotu cukuru un nedzīvo pārtiku – čipsus, kukurūzas pārslas, mēnešiem un gadiem
ilgi uzglabājamus produktus.
Izmantots raksts no “Latvijas Avīzes” tematiskā izdevuma “Ēd gudri”
