Ēdam dīgstus un mikrozaļumus. Kā tos sagatavot pašiem 0
“Pavasaris ir laiks, kad atgūstam spēkus, atjaunojam organisma vitamīnu rezerves, kas iztērētas ziemas laikā. Sezonālajiem pārtikas produktiem ir augstāka uzturvērtība, tie satur vairāk vitamīnu, minerālvielu un antioksidantu, tāpēc ir īpaši nozīmīgi. Šajā gada laikā tie ir diedzējumi un asni, jaunie zaļumi, arī bērzu sulas,” uzsver uztura speciāliste Līga Balode.
Zaļā augšanas enerģija
Diedzējot ūdenī sēklas un graudus un lietojot tos uzturā vēl pirms īsto lapu izveidošanās, baudām ar bioloģiski aktīvām vielām, olbaltumvielām, šķiedrvielām piesātinātu kokteili, kas satur arī antioksidantus, dažādus vitamīnus un minerālvielas, piemēram, B grupas (niacīns, riboflavīns, tiamīns), E un C vitamīnus, kāliju, fosforu, dzelzi. Tikpat vērtīgi ir arī mikrozaļumi – dažādu zaļo augu dīgļlapas kopā ar pirmajām īstajām lapām.
Diedzēt var pilnīgi visu – redīsu, sinepju, kressalātu, saulespuķu, biešu un kāpostu sēklas, kviešu, miežu, rudzu, griķu un auzu graudus, pupiņas, pelēkos zirņus, lēcas.
Dīgstu un mikrozaļumu audzētāja Ilze Lipska no Krimuldas novada “Jaunstokām” atzīst, ka sēklu diedzēšana nav īpaši sarežģīta nodarbe. “Pats galvenais – kontrolēt mitruma līmeni, lai sēkliņas nebūtu nedz pārāk sausas, nedz peldētu ūdenī, jo dažas bojātas sēkliņas var paņemt līdzi visu ražu,” viņa saka.
Protams, var izlīdzēties arī ar lēzenu šķīvi un sēklas uzbērt uz samitrinātas vates, papīra dvieļa, kokvilnas drāniņas vai cita mitrumu uzsūcoša materiāla. Kad pēc divām līdz septiņām dienām parādās dīgļlapas, dīgsti ir gatavi lietošanai.
Lai gan dārzeņu sēklas saglabā dīgtspēju vairākus gadus, diedzēšanai vajag izvēlēties svaigas, šai sezonai domātās sēklas – jo vairāk trauciņā būs bojātu sēklu, jo sliktāka diedzējuma kvalitāte.
“Jārēķinās ar to, ka ēdamkarote sēklu mitrumā palielinās savu apjomu apmēram desmit reizes, tādēļ vienam ēdājam ar to būs pilnīgi pietiekami. Lai gan ledusskapī dīgstus var uzglabāt aptuveni nedēļu, labāk ik pēc pāris dienām sākt diedzēt nākamo porciju – tā svaigi dīgsti ēdienkartē būs nepārtraukti,” iesaka audzētāja.
Veģetāra uztura skolas “Vegus” vadītāja Dita Lase atzīst, ka arī pati mēģinājusi diedzēt sēklas, lai gan ne vienmēr sekmīgi. “Man vislabāk izdevušies turku zirņu un zaļo griķu dīgsti. Tomēr labprātāk pērku tos gatavus. Protams, iznāk stipri dārgāk, nekā diedzēt pašai, bet vismaz nav jāmet ārā savi neprasmīgie diedzējumi. No pieredzes iesaku iegādāties speciālās diedzēšanai domātās sēklas, jo pārtikai vai stādīšanai dārzā paredzētās bieži nedīgst vai ir ar kaut ko apstrādātas,” viņa dalās savā pieredzē.
Ja grib izaudzēt mikrozaļumus, diedzējamā kastīte ar augsnes substrātu jānovieto gaismā uz palodzes, bet ne tiešos saules staros, un regulāri vairākas reizes dienā jāapsmidzina. Jāņem vērā: jo mazākas sēklas, jo ātrāk tās sadīgs, turpretī uz zirņu un pupiņu dzinumiem būs jāpagaida. Kad zaļumi ir pastiepušies četru piecu centimetru garumā, tos droši var sākt ēst, tomēr var izaudzēt arī garākus.
Pievieno jebkurai maltītei
Gan dīgstus, gan mikrozaļumus var pievienot kā sastāvdaļu salātiem, sviestmaizēm, biezpienam, zupām, sutinātiem vai vārītiem dārzeņiem, dekorēt zivju un gaļas ēdienus. Tie ne tikai paaugstinās ēdiena bioloģisko vērtību, bet arī piešķirs īpašas garšas nianses.
Piemēram, mikrozaļumus var pārkaisīt kartupeļiem, tāpat kā dilles. “Diedzējumi nereti ir lieliska uzkoda tāpat bez kādas gatavošanas, piemēram, turku zirņiem ir riekstu garša – īstā manta, ko kraukšķināt pie televizora čipsu vietā. Tāpat arī zirņu mikrozaļumi – pašai nesanāk izaudzēt, bet grauzt esmu gatava vienmēr, tik sulīgi un saldi!”
Ilze Lipska uzskata, ka dīgstu lietošanai uzturā jābūt pašsaprotamai. “Mēs taču ikdienā lietojam dilles, lokus un citus zaļumus – sakapājam un kaisām virsū ēdienam. Tāpat ir arī ar diedzējumiem – varam uzbērt tos itin visam, sākot ar brokastu maizīti un beidzot ar zupu un dārzeņu sautējumiem. Piemēram, man pašai garšo dārzeņu ēdieni, kurus gatavoju visdažādākajos veidos. Sinepju mikrozaļumi ir pikanti un ideāli ar tiem sader, tādēļ var iztikt bez pipariem.”
Tā kā pasaulē ir bijuši gadījumi, kad pircēji, kas iegādājušies dīgstus, inficējušies ar salmonelozi, Eiropas Savienībā, arī Latvijā dīgstu ražotāji tiek stingri kontrolēti, sākot ar sēklu partijas pārbaudēm, dīgstu apūdeņošanai izmantotā ūdens parauga un izaudzēto dīgstu mikrobioloģiskām pārbaudēm gan uz E.coli, gan uz salmonellas baktērijām. Tā ka tie, kuriem nav laika nodarboties ar palodzes dārzkopību, var būt droši, ka dīgsti, kas nonāk veikala plauktos, veselībai nāks tikai par labu.
Gatavo uztura speciālisti
Līgas Balodes recepte: maizītes ar humusu un dīgstiem.
* Sastāvdaļas. Humusam: 1 kārbiņa turku zirņu (200 g), 2 ēdamkarotes zemesriekstu sviesta, 1 ēdamkarote sezama eļļas vai citas līdzvērtīgas eļļas, 1/3 tējkarotes citrona sulas, ūdens.
* Maizītēm: pilngraudu maize, sagriezta šķēlītēs, 4 svaigi tomāti, sagriezti mazos gabaliņos, zirņu dīgsti.
* Pagatavo humusu: visas sastāvdaļas sablendē līdz viendabīgai konsistencei. Pilngraudu maizi apgrauzdē cepeškrāsnī, virsū smērē humusu, liek sagrieztos tomātiņus un dīgstus.
Ditas Lases receptes: dīgstu pesto.
* Sastāvdaļas: 1 kastīte kāpostu dīgstu, 1 kastīte brokoļu dīgstu, sauja Indijas riekstu, 1 tējkarote vīnogu kauliņu eļļas, 1 ķiploka daiviņa, sāls, nedaudz rīvētas citrona miziņas. Nogriež dīgstu zaļos dzinumus un kopā ar citām sastāvdaļām saberž piestā.
* Bērzu sulas un dīgstu zupa. Sastāvdaļas: 1 glāze bērzu sulas, 1 kastīte zirņu dīgstu, puskastīte brokoļu dīgstu, puse avokado, 1 garais gurķis, selerijas kāts, citrona vai laima sula, sāls pēc garšas, mazliet “extra virgin” olīveļļas. Pagatavošana: nogriež dīgstu zaļos dzinumus un sablendē kopā ar pārējām sastāvdaļām. Pievieno citrona vai laima sulu un sāli pēc izjūtas. Rotā ar zirņu dīgstiem, bauda uzreiz pēc pagatavošanas.