Vairāki gaļas pārstrādes uzņēmumi nonākuši maksātnespējas ēnā 17
Šā brīža tendences liecina – lielākie spēlētāji nostiprina savas pozīcijas, bet daļai mazāko var nākties nozari pamest resursu izmaksu kāpuma un lielās konkurences dēļ.
Āmurs virs trim
Oktobra pirmajā pusē tiesa par maksātnespējīgu atzina gaļas pārstrādes uzņēmumu “Ardeks ražošana”, kas pēc ieņēmumiem ierindojies 7. vietā lielāko gaļas pārstrādes uzņēmumu TOP 10. Uzņēmums mēģināja cīnīties ar problēmām, taču nesekmīgi. Kā teikts vadības ziņojumā, zaudējumu pieaugums saistīts ar lielo konkurenci gaļas tirgū, turklāt 2015. gadā augušas cenas izejvielām, degvielai, elektrībai, kā arī būtiski paaugstinātas algas darbiniekiem, līdz ar to palielinājās nodokļu izmaksas un pieauga pārdošanas izdevumi. Vēl pagājušajā gadā uzņēmumā strādāja 127 cilvēki, uzņēmumam ir gaļas pārstrādes cehi Saldū un Murjāņos, tā vienīgais īpašnieks ir Jurijs Gromovs.
Pret vienu no lielākajiem gaļas pārstrādātājiem SIA “Kurzemes gaļsaimnieks” maksātnespējas pieteikumu bija iesniedzis uzņēmums “Vega 1”, taču nule kā tiesa to noraidīja. Iepriekš “Vegas 1” pārstāvji skaidrojuši, ka “Kurzemes gaļsaimnieks” palicis parādā par piegādātājām iekārtām. Savukārt “Kurzemes gaļsaimnieka” vadība norādījusi, maksātnespēja pieteikta, jo “Grāvendāle” neesot veikusi norēķinus par piegādātajiem produktiem.
Pagājušajā nedēļā maksātnespējas pieteikumu pret SIA “Grāvendāle” iesniedza Baldones novada zemnieku saimniecība “Čokas”. “Grāvendāle” nav TOP 10 uzņēmums, bet savulaik tā varēja lepoties ar viena no straujāk augošā uzņēmuma titulu. Kā informē “Čokas” īpašnieks Žanis Gauja, maksātnespēja pieteikta, jo “Grāvendāle” neesot veikusi norēķinus par piegādātajiem produktiem.
Lūgts komentēt notiekošo nozarē, Latvijas Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, “Rēzeknes gaļas kombināta” līdzīpašnieks Guntis Piteronoks neslēpj, ka nav viegli. “Pēdējos gados ēdāju Latvijā kļuvis mazāk, nozarē nekāda izrāviena nav,” viņš neslēpj.
Vairāk ēd tikai ķīnieši
Šogad situāciju ietekmē cūkgaļas cenu kāpums Eiropā, kas ietekmē arī vietējos pārstrādātājus. Proti, pirms gada vairumcena cūkgaļai bija 1,20 – 1,25 eiro/kg, bet šobrīd tā sasniegusi 1,80 eiro/kg, taču veikalos gatavajai produkcijai cena nav kāpusi, norāda Piteronoks. Ja cena pakāpsies un nostabilizēsies, varēšot uzelpot. Cūkgaļas cenas Eiropas biržās kāpj tieši pieaugošā Ķīnas pieprasījuma dēļ. Jau oktobra pirmajā pusē plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka Somijas pārtikas ražošanas uzņēmums “Atria”, kas darbojas arī Baltijas valstīs, saņēmis Ķīnas importa licenci un tas nozīmē, ka cūkgaļas piedāvājums Eiropā samazināsies un pieaugs tās cena.
Teju puse lielāko pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmumu pagājušajā gadā strādājuši ar ieņēmumu samazinājumu. Visvairāk – par 13% – apgrozījums sarucis SIA “Kurzemes gaļsaimnieks”, par 11% ieņēmumi sarukuši SIA “Rēzeknes gaļas kombināts”. Par 7,8% ieņēmumi samazinājušies gaļas pārstrādes uzņēmumam “Nākotne”, bet par 3,4% – nozares līderim “HKScan Latvia”, kas agrāk bija pazīstams ar nosaukumu “Rīgas miesnieks”.
Tieši “Rēzeknes gaļas kombinātu” visvairāk ietekmējis Krievijas embargo. Kā norādīts uzņēmuma vadības ziņojumā, pērn gaļas produktu realizācijas apjoms uzņēmumam būtiskajos trešo valstu tirgos sarucis 13 reizes, kas naudas izteiksmē veido 2,79 milj. eiro. Krituma galvenais cēlonis bijis jau iepriekšējā gadā noteiktais Krievijas embargo ES, tostarp Latvijas, pārtikas produkcijai, kā arī Āfrikas cūku mēra izplatība, kas izraisīja gaļas pārprodukciju un cenu kritumu. Lai izlīdzinātu ražošanas un realizācijas apjomu kritumu, šogad uzņēmums akcentē darbu pie sortimenta paplašināšanas, aktīvas produktu virzīšanas tirgū un jaunu tirgu apguves. Rēzeknieši meklē jaunus sadarbības partnerus ES, Gruzijā, Kazahstānā, Baltkrievijā. Jāpiebilst gan, ka pagājušajā gadā ievērojami – par 91% – ieņēmumus spējis palielināt ar šo uzņēmumu saistītais SIA “Daugavpils gaļas kombināts”.
