ECT par neefektīvu nāves apstākļu izmeklēšanu Latvijai liek maksāt 10 000 eiro 0
Par kādas sievietes nāves apstākļu neefektīvu izmeklēšanu Latvijai būs jāmaksā 10 017 eiro, nolēmusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT).
Kā aģentūra LETA uzzināja Ārlietu ministrijā, 2004.gadā pieteikuma iesniedzēja mājā tika atrasts meitas līķis ar auklu ap kaklu. Tolaik notikuma vietā ieradās Ventspils pilsētas un rajona policijas pārvaldes darbinieki, kas veica apskati, nozīmēja līķa autopsiju un aptaujāja iespējamos lieciniekus – tuvējo māju iedzīvotājus. Notikuma vietā ieradās arī bojāgājušās vīrs, Ventspils pilsētas un rajona policijas pārvaldes darbinieks. Atbilstoši autopsijas secinājumiem nāve bija iestājusies mehāniskās asfiksijas rezultātā. Neilgi pēc tam iesniedzējs vērsās tiesībsargājošajās iestādēs ar iesniegumu, apgalvojot, ka viņa meita tikusi nogalināta.
Pāris mēnešus vēlāk Kurzemes rajona Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde sāka kriminālprocesu par iesniedzēja meitas slepkavību, bet viņas vīrs tika nopratināts kā aizdomās turētais, un viņam tika piemērots drošības līdzeklis. Vēlāk, pēc papildu pierādījumu iegūšanas, lietā piemērotais drošības līdzeklis tika atcelts. Izmeklētāji sadarbībā ar kriminālprocesu uzraugošo prokuroru turpināja veikt izmeklēšanas darbības līdz 2008.gada beigām, bet patlaban kriminālprocess par iesniedzēja meitas nāves apstākļiem atrodas Valsts policijas lietvedībā.
ECT ieskatā atbildīgās iestādes pašā izmeklēšanas sākumā nebija izdarījušas visu nepieciešamo, lai nodrošinātu pierādījumus, kas savukārt vēlāk liedza noskaidrot patiesību lietā un saukt vainīgās personas pie atbildības.
Spriedumā ECT uzsvērusi tās judikatūrā nostiprinātos pamatprincipus, proti, gadījumos, kad personas nāves cēloņi ir neskaidri, valstij ir jānodrošina efektīva oficiāla izmeklēšana, lai pilnībā noskaidrotu notikušā apstākļus un sauktu pie atbildības vainīgās personas. Savukārt iestādei, kas veic izmeklēšanu, ir jābūt objektīvai un neatkarīgai gan teorijā, gan praksē.
Komentējot veiktās izmeklēšanas darbības, ECT norādījusi, ka tika saņemti paskaidrojumi no iespējamiem lieciniekiem, kā arī noteikta autopsija, kura gan tikusi veikta četras dienas pēc iesniedzēja meitas nāves, tādēļ tajā nebija iespējams noskaidrot precīzo nāves iestāšanās laiku, kas ietekmēja izmeklēšanas efektivitāti kopumā.
Tiesa arī paudusi neizpratni par to, kāpēc izmeklētāji virkni pierādījumu attiecībā uz aizdomās turēto personu izņēma un nosūtīja tiesu ekspertīzei ar vairāku nedēļu novēlošanos, kā arī vērsusi uzmanību, ka Ventspils pilsētas un rajona policijas pārvaldes darbinieki, kas veica notikuma vietas apskati, vēlāk tika disciplināri sodīti un saukti pie kriminālatbildības saistībā ar nepienācīgu dienesta pienākumu veikšanu. Šo iemeslu dēļ ECT secinājusi, ka atbildīgās iestādes šajā lietā nebija darījušas visu iespējamo, lai savlaicīgi iegūtu visus iespējamos pierādījumus.
Tāpat tiesa vērsusi uzmanību, ka sākotnēji lietas apstākļos nekas nenorādīja uz iesniedzēja meitas nāves iespējami vardarbīgo raksturu, tomēr vairāki liecinieki savās liecībās norādīja uz apstākļiem, kas radīja aizdomas par iespējamo iesniedzēja meitas vīra atrašanos notikuma vietā pašnāvības izdarīšanas laikā.
Tiesa arī konstatējusi, ka, neraugoties uz Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes vadošo lomu, Ventspils pilsētas un rajona policijas pārvalde turpināja piedalīties izmeklēšanas darbībās, lai gan viņu kolēģis un bojāgājušās vīrs bija aizdomās turētā persona kriminālprocesā. Tādēļ, ņemot vērā Ventspils pilsētas un rajona policijas pārvaldes sākotnējo lomu un turpmāko iesaisti izmeklēšanā, ECT uzskatījusi, ka iesniedzēja meitas nāves apstākļu izmeklēšana nebija pietiekami objektīva un neatkarīga.
