ECT par liegšanu piedalīties lietas iztiesāšanā Latvijai liek maksāt 2000 eiro 0
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) otrdien pasludinājusi spriedumu lietā “Liepiņš pret Latviju”, vienbalsīgi atzīstot, ka ir pārkāptas Valda Liepiņa Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā garantētās tiesības uz taisnīgu tiesu, jo viņam bija liegta iespēja piedalīties viņa krimināllietas iztiesāšanā kasācijas instancē, informēja Ārlietu ministrijā.
Liepiņa prasību par morālā kaitējuma atlīdzību 50 000 eiro apmērā ECT uzskatīja par pārmērīgu, kompensācijā piešķirot 2000 eiro.
Spriedumā uzsvērts – tā kā kasācijas instances tiesa nenoskaidro lietas faktiskos apstākļus un nepārbauda pierādījumus, tiesības uz taisnīgu tiesu var tikt garantētas arī gadījumā, kad lieta kasācijas instancē tiek izskatīta iesniedzējam klāt neesot, ja viņam ir bijusi nodrošināta iespēja tikt uzklausītam pirmajā instancē. Tāpēc nav pamata secināt, ka iesniedzēja klāt neesamība kasācijas instances tiesas sēdē pati par sevi ir uzskatāma par konvencijas pārkāpumu.
Tomēr ECT atgādināja tās judikatūrā nostiprināto pamatprincipu, ka viens no “taisnīgas tiesas” jēdziena elementiem ir pušu līdztiesības princips, kas prasa “taisnīgu līdzsvaru” pušu starpā, proti, ka katrai pusei ir nodrošinātas saprātīgas iespējas pasniegt savu lietu apstākļos, kas nenostāda viņu ievērojami sliktākā situācijā salīdzinājumā ar otru pusi.
Tiesa secināja, ka pušu starpā netika nodrošināts taisnīgs līdzsvars, jo Augstākās tiesas Senāta sēdē prokuroram bija iespēja izklāstīt savus argumentus, nolūkā panākt iesniedzēja kasācijas sūdzības noraidīšanu, bet iesniedzējam šāda iespēja tika liegta, jo viņš netika konvojēts uz tiesas sēdi.
ECT atzīmēja, ka Latvijas Kriminālprocesa kodekss paredzēja Liepiņam tiesības piedalīties tiesas sēdē un viņš, iztiesāšanas laikā atradoties apcietinājumā, bija izteicis vēlmi piedalīties lietas izskatīšanā. Tāpēc amatpersonām bija jānodrošina iesniedzējam iespēja izmantot likumā paredzētās tiesības. Tā kā Kriminālprocesa kodekss nenoteica termiņu, kādā lūgums par dalību tiesas sēdē bija jāizsaka, ECT noraidīja Latvijas valdības argumentu, ka iesniedzējs savu lūgumu bija izteicis novēloti.
Atzīts, ka krimināllietas izskatīšanas laikā Augstākās tiesas Senātā netika nodrošināts pušu līdztiesības princips, ko garantē konvencija, jo kasācijas instances tiesā tika uzklausīts tikai prokurora viedoklis.
Liepiņš ir 1965.gadā dzimis Latvijas pilsonis. 2002.gadā Jēkabpils rajona tiesa notiesāja viņu par zādzību, bet 2003.gadā, izskatot apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu, Zemgales apgabaltiesa grozīja noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju, samazinot piespriesto kopējā brīvības atņemšanas soda ilgumu par pieciem mēnešiem.
2003.gadā Liepiņš iesniedza kasācijas sūdzību. Augstākās tiesas Senāts informēja iesniedzēju par kasācijas sūdzības izskatīšanas laiku un to, ka viņam bija tiesības piedalīties tiesas sēdē, kā arī to, ka pušu neierašanās uz tiesas sēdi nav pamats tās atlikšanai. Liepiņš nosūtīja Senātam lūgumu nodrošināt viņa dalību kasācijas instances tiesas sēdē, tomēr Senāts informēja, ka nebija iespējams nodrošināt viņa piedalīšanos 11.marta tiesas sēdē, jo etaps no Daugavpils uz Rīgu bija tikai 4. un 12.datumā. Tā kā iesniedzējs savu lūgumu nebija izteicis kasācijas sūdzībā, bet tikai 2003.gada februāra beigās, konvojēšanu uz tiesas sēdi nodrošināt vairs nebija iespējams.
Kasācijas instances tiesas sēdē bija ieradies tikai prokurors, kura viedokli tiesa uzklausīja. Pēc izskatīšanas atklātā tiesas sēdē Liepiņa kasācijas sūdzība tika atstāta bez apmierinājuma. 2003.gada 4.septembrī viņš vērsās ar pieteikumu ECT.
